Ņemot vērā, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) autopārvadātāji cīnās par darbaspēku, pastāv iespēja, ka Latvijā strādājošie kravas mašīnu šoferi izdevīgāku nosacījumu dēļ varētu aizplūst uz ārvalstīm, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē norādīja Autopārvadātāju asociācijas «Latvijas auto» prezidents Valdis Trēziņš.
Diskutējot par iespējamo viesstrādnieku piesaisti, viņš norādīja, ka patlaban Latvijā situācija ar pieejamo darbaspēku pasliktinās, turklāt pieprasījums pēc kravas mašīnu šoferiem pieaug. «Situācija pašlaik ir tāda, ka mašīnas stāv bez šoferiem,» sacīja Trēziņš.
Minētā iemesla dēļ, daļa Latvijas autopārvadātāju tiem piederošo kravas mašīnu reģistrē Lietuvā un Polijā, jo tur darba tirgus situācija ir labāka, līdz ar to nodokļi tiktu maksāti citur. Turklāt Lietuvā, pēc asociācijas prezidenta teiktā, darba tirgus nosacījumi ir vienlīdzīgi gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesstrādniekiem.
Viens no aspektiem, kas pēc viņa teiktā varētu palīdzēt risināt radušos situāciju, ir vidējās algas apmēra noteikšana. Patlaban vidēji smagās automašīnas šoferis mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņem no 1500 eiro līdz 2000 eiro. Tomēr pamatalgu no minētās summas veido tikai 30%, savukārt 70% attiecināti kā ienākumi no komandējumiem.
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imanta Lipskis norādīja, ka patlaban Latvijas darba tirgū brīvo vakanču skaits pieaug, turklāt lielākais pieaugums vērojams vidējās vai augstākās kvalifikācijas profesijām.
Tāpat ievērojams brīvo vakanču skaits, pēc Lipska teiktā, ir auto šoferu vidū, kur patlaban ir neaizpildītas 800 vakances. Viņš uzsvēra, ka tās netiek pietiekami aizpildītas, līdz ar to darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm palīdzētu minēto problēmu risināt.
Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomikas attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols apstiprināja iepriekš teikto, norādot, ka situācija darba tirgū pašlaik kļūst arvien saspringtāka, jo kvalificētu darbinieku vakanču skaits pieaudzis jau četras reizes. Līdz ar to EM pārskatījusi sarakstu ar profesijām, kurās patlaban vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus. Pēc viņa teiktā, ar minēto darbību paredzēts risināt migrācijas strukturālas problēmas, kā arī jautājumus, kas saistīti ar ārvalstīs iegūtas kvalifikācijas atzīšanu, un rast risinājumu zemākas kvalifikācijas profesiju iekļaušanai sarakstā.
Ozols skaidroja, ka pašlaik sagatavots profesiju saraksts, tomēr kvalifikācijām tādu nav plānots veidot, jo patlaban aktuāls ir jautājums par speciālistu piesaisti jomām, kurās tie trūkst. Viņš arī uzsvēra, ka profesiju saraksts nākotnē var mainīties, tomēr pašreiz darbību plānots turpināt ar esošo dokumentu, kas iesniegts Ministru kabinetā kā nesaskaņots projekts un tā pārskatīšana plānota ap to laiku, kad tiks gatavotas nākamās darba tirgus prognozes.
EM Ekonomikas attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs uzsvēra, ka profesiju saraksts vērsts uz nišu nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Viņš skaidroja, ka pašlaik ir augsts bezdarba līmenis, taču kvalificēta darbaspēka sagatavošanai paiet vismaz 15 gadi. Ozols skaidroja, ka profesiju saraksts darbosies kā signāls uzņēmējiem, ka valsts risina ar darbaspēku saistītu politiku, kas nākotnē varētu palīdzēt arī nodrošināt labvēlīgus uzņēmēju lēmumus par investīcijām Latvijā.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka darba spēka iztrūkums Latvijā ir realitāte, kas vienā brīdī var radīt ekonomikas bremzēšanos. Turklāt problemātiskākā situācija ir vidējās kvalifikācijas profesijās, kuru iekļaušana profesiju sarakstā nepalīdzēs risināt radušos problēmu, jo vēl joprojām ir negatīvs migrācijas saldo un zema darbavietu kvalitāte.
Runājot par vidējas un zemākas kvalifikācijas specialitātēm un to kvalifikācijas atzīšanu, Ozols skaidroja, ka par to arī aktīvi pašlaik tiek diskutēts, norādot, ka nesen līdzīgs jautājums tika aktualizēts diskusijā ar Zemkopības ministriju.
Savukārt, skaidrojot situāciju ar kravas automašīnu šoferiem un tiem izmaksāto algu apmēru, viņš uzsvēra, ka, acīmredzot, šoferiem tiek maksāts pietiekami, tomēr to atalgojuma sadalījumu nav iespējams risināt ar profesiju saraksta palīdzību, jo lielākā algas daļa, kas viņiem tiek izmaksāta, neparādās bruto algas izteiksmē un skaitās kā komandējumos nopelnītā alga.
EM Ārvalstu investīciju piesaistes nodaļas vecākais referents Aldis Bukšs sacīja, ka pārskatītais profesiju saraksts ietver 29 profesiju grupas, kurās iekļautas 303 profesijas. Viņš norādīja, ka saraksts paredz tajā iekļauto speciālistu piesaistei piemērot divus atvieglojumus. Viens no tiem ir saistīts ar ES zilās kartes iegūšanu - ja nodarbinātais vēlēsies to iegūt, minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā reiz koeficients 1,2 pašreizējā 1,5 vietā. Savukārt otrs nosaka, ka ārvalstniekus varēs piesaistīt vakancēm, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētas vismaz 10 darba dienas pašreiz noteiktā mēneša vietā.
Bukšs sacīja, ka pērn kopumā viesstrādniekiem no trešajām valstīm izsniegtas 1736 darba atļaujas, savukārt kopumā izsniegtas 6007 darba atļaujas. Galvenokārt darba atļaujas izsniegtas Ukrainas un Krievijas pilsoņiem, turklāt trešā daļa jeb 2700 no kopējā izsniegto atļauju skaita izsniegtas tieši šoferiem. Savukārt profesijās, kas iekļautas EM pārskatītajā profesiju sarakstā, pērn izsniegtas 411 darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem, kam paredzami darba tirgum proporcionāli atvieglojumi.
Jau vēstīts, ka 2017.gada 2.februārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, tostarp arī vairākus EM sniegtos priekšlikumus ar mērķi atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem nodarbinātajiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu.
Veicot grozījumus Imigrācijas likumā, radīti trīs risinājumi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un jaunuzņēmumu dibinātājiem, saīsināts un pilnveidots vispārējais darba spēka piesaistes process, kā arī sniegta iespēja ārzemju studentiem strādāt 20 stundas nedēļā pie jebkura darba devēja.
ES zilā karte ir ES līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja augsti kvalificētam darbaspēkam no ne ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kas tiem sniedz vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar nacionālā līmeņa termiņuzturēšanās atļaujām.
