Taksometru izsaukšanas platformas «Taxify» un kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas «Uber» kritika par Satiksmes ministrijas izstrādātajiem noteikumiem, kas regulētu Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu, ir nepārdomāti un bezatbildīgi, aģentūrai LETA pauda zīmola «Baltic Taxi» pārstāvis Jānis Naglis.
Naglis uzsvēra, ka pasažieru pārvadājums ir komercpakalpojumus, par kuru tiek prasīta atlīdzība, tātad - jāmaksā nodokļi neatkarīgi no automašīnas numurzīmes krāsas.
«Lielākajai daļai sabiedrības ir skaidrs, ka uzņēmējdarbības veikšana ir tiešā veidā saistīta ar attiecīgajā nozarē paredzēto nodokļu nomaksu. Vienlaikus ir skaidrs, ka taksometru nozarē, kurā ir kritiskas problēmas nodokļu jautājumā, ielaižot nekontrolējami lielu privāto pakalpojumu sniedzēju skaitu, kas pakļaujas saviem, nevis vienotiem, noteikumiem, jau atkal tiks atvērta «Pandoras lāde»,» pauda Naglis.
Pēc viņa domām, ir nepieņemami izmantot draudus un iebiedēšanu darbā ar valsts institūcijām, lai panāktu sev vēlamu rezultātu. «Īpaši, ja šo instrumentu izmanto uzņēmums, kas jau ir parādījis savu attieksmi pret valsti, cilvēkiem un likumu, Jaungada naktī palielinot pasažieru pārvadājuma pakalpojuma tarifu desmitkārt. Par šo patvaļu joprojām neviens nav saņēmis sodu,» piebilda nozares pārstāvis.
Jau ziņots, ka «Taxify» apsver iespēju pamest Latvijas tirgu, ja tiks pieņemti Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie noteikumi, kas regulētu Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.
«Taxify» vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uzsvēra, ka atbilstoši jaunajam noteikumu projektam, lai brīvajā laikā privātpersonas varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus, ir jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un automašīnas licence, kā arī jāmaksā sociālais nodoklis, lai vispār minēto licenci saņemtu, un tas viss rada ievērojamas izmaksas. «Šajā gadījumā vairs nav atšķirības starp taksometru un individuālo automašīnas vadītāju pakalpojumu, un līdz ar to pilnībā zūd pieņemtā likuma jēga,» skaidroja Krūmiņš, uzsverot, ka privāto vadītāju regulējums ir būtisks, lai kopumā sakārtotu pasažieru pārvadājumu nozari Latvijā.
Arī «Uber» vadītājs Baltijas valstīs Enns Metsars aģentūrai LETA arī pauda bažas par SM izstrādāto noteikumu projektu, norādot, ka, lai arī likumiskā ietvara izstrāde uzskatāma par tālredzīgu Latvijas valdības rīcību kopbraukšanas pakalpojumu jomā, tajā netiek ņemti vērā tehnoloģiskie apsvērumi. «Mums rada bažas pašreizējā Ministru kabineta noteikumu redakcija, jo tajā nav ņemti vērā mūsdienu tehnoloģiju risinājumi, liedzot Latvijas pakalpojuma lietotājiem – vadītājiem un pasažieriem – saņemt tās iespējas, ko sniedz kopbraukšana,» sacīja Metsars.
Kā ziņots, SM izstrādājusi prasības speciālās atļaujas saņemšanai un kārtību, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili. Noteikumu projekts, kas iesniegts saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē, izstrādāts, lai ieviestu un nodrošinātu pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, kas būs jauns pasažieru komercpārvadājumu veids, norādīja ministrijā. Paredzēts, ka grozījumi «Autopārvadājumu likumā» stāsies spēkā 2018.gada 1.martā.
SM projektā skaidrots, ka komercpārvadājumi ar vieglo auto ir pārvadājuma pakalpojums ar vieglo transportlīdzekli līdztekus pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, kurš tiek piedāvāts, pieprasīts un apstiprināts, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, un par kuru apmaksa tiek veikta tikai bezskaidrā naudā.
