Satiksmes ministrija (SM) nodevusi saskaņošanai Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu, liecina Valsts sekretāru sanāksmē iesniegtie SM dokumenti.
SM saskaņošanai nodevusi Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrijā skaidroja, ka Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns izstrādāts, ievērojot Dzelzceļa likuma 9.panta otrās daļas noteikumus, ar ko pārņemtas 2012.gada 21.novembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES valsts saistības, kurā noteikts, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru attīsta atbilstoši nepieciešamībai, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) vispārīgās vajadzības, kā arī vajadzību sadarboties ar kaimiņos esošajām trešajām valstīm un Dzelzceļa likuma 6.panta nosacījumus, kas paredz, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
Šādā nolūkā SM pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm izstrādājusi un Ministru kabinets apstiprinājis indikatīvu dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju.
Atbilstoši Dzelzceļa likuma 9.panta trešajai daļai Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns kalpo par pamatu «Latvijas dzelzceļa» (LDz) saimnieciskās darbības plāna izstrādei, kurā iekļauj ieguldījumu un finanšu programmu, un pamatojoties uz to tiek noslēgts daudzgadu līgums ar valsti, kurā noteikti publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas principi, finansējuma avoti, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas un kvalitātes rādītāji, kā arī plānošanas periodā sasniedzamie mērķi un uzdevumi.
Dzelzceļa likuma grozījumi un Eiropas Komisijas 2015.gada 12.jūnija īstenošanas regula par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus, prasības paredz būtiskas izmaiņas infrastruktūras maksas noteikšanas principos. 2017.gada 30.jūnijā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs AS «LatRailNet» pieņēma jaunajām prasībām atbilstošu infrastruktūras maksas aprēķināšanas shēmu, kas paredzēts, ka tiks piemērota no 2019.gada.
Ievērojot jaunos maksas noteikšanas principus un ierobežojumus sākot ar 2019.gadu, nepieciešams nodrošināt tādu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modeli, kurš paredzētu gan līdzekļus publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai, gan savlaicīgai infrastruktūras maksu finanšu iztrūkuma segšanai, ja infrastruktūras maksa nesedz infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas.
Dzelzceļa likuma 9.panta 4.daļa nosaka jaunus valsts pienākumus, kas paredz nodrošināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru. Tāpēc likumsakarīgas ir valsts intereses nodrošināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas konkurētspēju un radīt apstākļus, lai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars izpildītos ar minimālu valsts budžeta līdzekļu iesaisti, maksimāli izmantojot biznesa vides radītās iespējas, norādīja SM.
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru ir jāparedz atjaunot viena kalendārā gada laikā no zaudējumu konstatēšanas brīža, kā arī ir jāparedz avansa maksājumus finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
Plāns paredz, ka šāda finansēšanas modeļa realizēšanas risinājums varētu būt valsts budžeta programmas «Valsts dzelzceļa fonds» izveide, kas nodrošinātu Latvijas dzelzceļa tranzīta koridora konkurētspējas palielināšanu, pasažieru pārvadājumu veicināšanu un dažādu transporta veidu godīgas, nediskriminējošas konkurences ievērošanu.
SM izstrādātajā plānā teikts, ka, ievērojot Dzelzceļa likumā un Regulā paredzēto tiešo izmaksu noteikšanas principu, starp dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksām, un infrastruktūras maksas ieņēmumiem, no 2019.gada var veidoties finanšu iztrūkums vismaz tādos tirgus segmentos kā iekšzemes kravu un ES iekšzemes pārvadājumi aptuveni 6,7 miljoni eiro gadā,
starptautiskie pasažieru pārvadājumi aptuveni 1,5 miljoni eiro gadā. Tāpat plānā atzīmēta pasažieru dzelzceļa staciju un pieturas punktu infrastruktūras uzturēšanas un attīstības līdzfinansēšana, valsts noteikto funkciju dzelzceļa nozarē finansēšana un infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšana.
Piedāvātais publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modelis var darboties, ja tiek pieņemts Ministru kabineta (MK) lēmums par LDz valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 0% apmērā no uzņēmuma tīrās peļņas līdz 2022.gadam un valsts budžeta līdzekļi tiks savlaicīgi novirzīti publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
Tāpat plāna darbības periodā jāparedz ikgadējais LDz vidējās darba samaksas pieaugums atbilstoši vidējās darba samaksas pieauguma tempam valstī, kas atbilstoši Finanšu ministrijas publiskotājām prognozēm par tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu veido vidēji 5%. Prognozēts, ka aptuveni 25% no plānotā darba samaksas pieauguma LDz varēs nosegt no saviem optimizācijas rezultātā izbrīvētajiem resursiem.
Lai nodrošinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izmaksu līdzsvaru ar ieņēmumiem, no infrastruktūras maksas no pasažieru pārvadājumu pakalpojumu segmenta, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu, nepieļaujot aizliegto šķērssubsidēšanu no citiem tirgus segmentiem, valsts budžeta programmas «Sabiedriskais transports» apakšprogrammā «Maksa par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu» jāparedz līdzekļus vismaz 2018. gada līmenī.
SM izstrādātāja dokumentā teikts, ka plāns raksturo publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, veicamos uzturēšanas, modernizācijas un jaunas infrastruktūras izveides pasākumus, nosaka tautsaimniecības vajadzības dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un iespējamos infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanas mehānismus mainīga kravu pārvadājumu apjoma tirgus apstākļos.
Apstiprinot Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022.gadam, tiek izpildītas Dzelzceļa likuma 6.panta prasības, kas paredz, ka valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām, tiek ievērotas Dzelzceļa likuma 9.panta ceturtās daļas prasības - paredzēts noteikt infrastruktūras prasības un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara sasniegšanas mehānismu, izveidojot valsts budžeta programmu «Valsts dzelzceļa fonds» turpmākajiem pieciem gadiem, tādējādi nodrošinot pārredzamību un stabilitāti arī tirgus dalībniekiem, līdz ar to sekmējot Latvijas tranzītkoridora konkurētspēju, transporta nozares eksporta kapacitāti un tautsaimniecības izaugsmi un veicinot pasažieru mobilitāti.
Tāpat plāna apstiprināšanas gadījumā tiek paredzēta minimāla valsts budžeta līdzekļu iesaiste publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanā. Tiek paredzēti galvenie nosacījumi plānam atbilstoša daudzgadu līguma noslēgšanai, kas saskaņā ar Dzelzceļa likuma 10.1 panta otro daļu slēdzams starp SM un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.
Kā liecina SM informācija, ministrijai šis līgums ar LDz izskatīšanai MK jāiesniedz līdz 2018.gada 19.martam.
Kā ziņots, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome šodien atbalstīja tālākai saskaņošanai SM izstrādāto Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.-2022.gadam.