Valdība ceturtdien atbalstīja VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) naudas rezervju veidošanu, ko paredz Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais rīkojums.
Valdība atbalsta LDz naudas rezervju veidošanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atbilstoši rīkojumam LDz 2017.-2021.pārskata gados gūtā tīrā peļņa tiks atstāta LDz rīcībā un novirzīta rezerves veidošanai. Tas nozīmē, ka šo gadu laikā gūtā peļņa var tikt izmantota LDz darbības ilgtspējas saglabāšanai, plānoto publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanai atbilstoši LDz vidēja termiņa darbības stratēģijai 2017.-2022.gadam vai Dzelzceļa likuma paredzētā finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
Ministru kabinets arī lēma, ka LDz valstij dividendes līdz 2022.gadam nemaksās.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja, ka SM piedāvājusi veidot drošības fondu, kurā tiek koncentrēta LDz peļņa «sliktākiem laikiem».
Jau ziņots, ka SM nodeva saskaņošanai Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu, kurā norādīts, ka Dzelzceļa likuma 9.panta 4.daļa nosaka jaunus valsts pienākumus, kas paredz nodrošināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru. Tāpēc likumsakarīgas ir valsts intereses nodrošināt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas konkurētspēju un radīt apstākļus, lai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvars izpildītos ar minimālu valsts budžeta līdzekļu iesaisti, maksimāli izmantojot biznesa vides radītās iespējas.
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru ir jāparedz atjaunot viena kalendārā gada laikā no zaudējumu konstatēšanas brīža, kā arī ir jāparedz avansa maksājumus finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
Plāns paredz, ka šāda finansēšanas modeļa realizēšanas risinājums varētu būt valsts budžeta programmas «Valsts dzelzceļa fonds» izveide, kas nodrošinātu Latvijas dzelzceļa tranzīta koridora konkurētspējas palielināšanu, pasažieru pārvadājumu veicināšanu un dažādu transporta veidu godīgas, nediskriminējošas konkurences ievērošanu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka LDz peļņa pērn, pēc provizoriskiem datiem, ņemot vēra izmaiņas Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, bija 23,184 miljoni eiro, kas ir vairākkārtīgi vairāk nekā 2016.gadā, bet kompānijas apgrozījums samazinājās par 6,4% un bija 180,162 miljoni eiro. Auditētais pārskats par LDz darbību 2017.gadā patlaban vēl nav pieejams.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums.