Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Rosina HES elektrību atdot patērētājiem - par zemāku cenu

Rīgas HES Daugavas palu laikā | Foto: LETA

Kopš piektdienas Latvijā elektrība maksā dārgāk. Pirmo reizi tarifi apstrīdēti tiesā – to izdarījušas vairākas pašvaldības. Pirms nedēļas rīkoto nemieru organizatorus pie sevis uzņēma Ekonomikas ministrs, lai mierinātu un skaidrotu kā Latvijā veidojas elektrības cena. Pārliecināt par tarifu pareizību ministram Kamparam gan neizdevās.

Cenu kāpumam šogad pamati ielikti jau vairākus gadus iepriekš, kad Latvija izvēlējās kļūt par vienotā Eiropas energotirgus dalībnieku un bez ierunām pieņemt visus Eiropas noteikumus. Arī to, ka uz Daugavas sabūvētajās hidroelektrostacijās saražoto lēto elektrību lietotājiem Latvijā turpmāk būs jāpērk par daudz augstāko – biržas cenu.

Deputāti Saeimas Tautsaimniecības komisijā sapratuši, ka šis ir veids kā samazināt tarifus - likt Latvenergo lēto hidroelektrostacijās ražoto elektrību pārdot nevis par biržas cenu, bet lētāk. Ideju atbalsta arī Regulators, bet Latvenergo un tā saimnieks Ekonomikas ministrija par to negrib ne dzirdēt.

Tautsaimniecības komisijā šonedēļ sākās asa vārdu apmaiņa

Aktīvajam Ainaram Šleseram radušās aizdomas, ka Latvenergo pelna par daudz. Valsts uzņēmums Daugavas HES lēti saražoto elektrību pārdod ārzemēs un labi nopelna. Bet, patērētājiem Latvijā par elektrību jāpārmaksā.

2008.gada pavasarī, kad valdību vadīja Šlesera partijas biedrs Ivars Godmanis, atbildīgo Ekonomikas ministriju Kaspars Gerhards, tika mainīts Elektroenerģijas tirgus likums. Elektrības lietotājiem skaidroja, ka tirgū ieviesīs konkurenci un visi tikai iegūs. Bet cerēto cenu samazinājumu vietā sekoja pretējais. Ieguvējs bija Latvenergo – tas lēto HES elektrību, kas sastāda turpat pusi no visa Latvijas saražotā elektrības daudzuma, varēja sākt tirgot biržā. Bet valstij iespēju regulēt elektrības cenu atņēma – to pēc Eiropas modes piesaistīja cenām biržā. Regulators atzīst, ka pat no viņiem Latvenergo slēpj cik īsti maksā Daugavas elektrība. Tāpēc uzņēmuma peļņai izsekot ir neiespējami.

Ekspertu aprēķini liecina, ka ūdens saražotās elektrības pašizmaksa ir no viena līdz diviem santīmiem par kilovatstundu. Bet biržas cena - turpat uz pusi augstāka. Starpība – Latvenergo peļņa, kas izdevīgumu arī apliecina. Ja pirms likuma izmaiņām Latvenergo nopelnīja 10 miljonus, tad pirms gada tie jau bija 40 miljoni.

ULDIS BARISS, "Latvenergo" valdes loceklis: "Viennozīmīgi, ja mēs runājam par to, ka mēs esam sākuši pelnīt vairāk – tad tas ir uz to, ka ir atvēries tirgus un mums ir izdevies šo te HES elektroenerģiju pārdot Baltijas tirgū. Ja mēs runājam kāpēc sākuši maksāt Latvijas patērētāji, tad tas nav tikai ar tirgu saistīts."

Kas izdevīgs Latvenergo -nav izdevīgs elektrības lietotājiem

Regulatora pārstāvis Edvīns Karnītis piedāvā spert radikālu soli – ĶEGUMA, RĪGAS un PĻAVIŅU HES elektrību neizmantot pelnīšanai, bet par pašizmaksu atdot patērētājiem Latvijā. Tas varētu ļaut samazināt elektrības cenu par 0,6 santīmiem kilovatstundā un maksa nokristu uz līmeni, kāds tas bija pirms trim gadiem.

EDVINS KARNĪTIS, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis: "Ja ir labi zināms, ka Latvenergo var sekmīgi ieiet Igaunijas tirgū, kur ir labi zināms, ka igauņi savas Narvas lēto TEC enerģiju, viņa ir objektīvi lētāka – tie TEC igauņiem sen ir noamortizēti un tieši tāpēc Igaunijā saistītajiem lietotājiem enerģijas komponente ir stipri mazāka, tirgū elektrības cena Igaunijā ir lētāka, igauņi izmanto savu lēto enerģiju. Ja Latvenergo tur ar kaut ko tiek iekšā, tad viņš tur andelē stipri lēti."

Latvenergo uzraugs un akciju turētājs regulatora teikto nemaz negrib dzirdēt

Ekonomikas ministrija un uzņēmums dzied vienā balsī - ideja grozīt likumu, lai Latvnergo liktu samazināt cenu Daugavas HESu elektrībai šādi mazinot elektrības maksu patērētājiem - ir dumja. Tas apdraudētu Latvijas energodrošību, mēs piekrāptu Eiropu un tarifu kritums varot būt tikai īslaicīgs.

ULDIS BARISS, "Latvenergo" valdes loceklis: "Tas nebūtu prātīgi ne no vienas puses. Jo tas būtu īstermiņa skatījums. Mums būtu jāmaksā mazāk šajā brīdī individuāli man šogad. Bet kopumā valsts no tā zaudētu. Ekonomika no tā zaudētu."

Ekonomikas ministrijas sajūsma ir saprotama - jo lielāka ir Latvenergo peļņa, jo vairāk naudas valdībai, ar ko aizlāpīt caurumus valsts budžetā.

JURIS PŪCE, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs: "Labākais mehānisms kā pārdot vai pirkt preci ir tirgus cena. Es kategoriski nevaru pieņemt pieņēmumu, ka labākais veids kā pārdot preci tirgū ir noteikt ar valsts regulējumu cenu."

Tad Karnīša kungs ir muļķis, kurš neko nesaprot?

Pūce: "Karnīša kungam ir cita ideoloģiska pieeja šim jautājumam. Viņš uzskata, ka valsts regulācija ir optimālais veids un tas, ka netiek attīstītas jaunas ražošanas jaudas, tā ir īslaicīga problēma."

Artis Kampars, Ekonomikas ministrs: "Ja mēs kā ES dalībvalsts esam gājuši uz vienoto kopīgo tirgu elektroenerģijā, nu tas ir mūsu lēmums un es šobrīd kā ministrs uzskatu, ka ilgtermiņā šis lēmums ir pareizs."

Pēc energotirgus liberalizēšanas no Regulatora patērētāji palīdzīgu roku var negaidīt - valsts vairs neregulē elektrības cenu, bet tikai tarifu, ko iekasē Latvenergo meitas kompānijas par elektrības pārvadi. To izmanto Latvenergo un tā vienīgais konkurents – igauņu Esti Engergia. Tāpēc vienīgā atbildīgā spēles noteikumu maiņā ir Ekonomikas ministrija. Kaimiņvalsts ražotājam pašreizējie noteikumi liekas necaurspīdīgi un nesaprotami.

Jāatdala Latvenergo darbības atvērtā tirgū un regulētā tirgū

AIVAR TIHANE, Igaunijas enerģētikas uzņēmuma „Enefit” valdes priekšsēdētājs: "Pirmais un ļoti būtisks solis, lai neskaidrības nerastos, būtu skaidri jāatdala Latvenergo darbības atvērtā tirgū un regulētā tirgū. Šobrīd viss uzņēmums vienlaicīgi strādā abos tirgos pēc būtības ar vienu elektronikas portfeli un tur nav iespējams atšķirt, kura elektroenerģija iet uz regulēto, kā viņš tiek iepirkts, kura elektroenerģijas ir uz atvērto tirgu un kā tas tiek iepirkts vai ražots.

Regulatora vadītājs Ekonomikas ministriju mudina rīkoties

Valdis Lokenbahs uzskata, ka valdībai būtu jārūp, lai uzņēmēji saņemtu lētu elektrību, samazinātu ražošanas izmaksas un tas ļautu kļūt konkurētspējīgākiem.

VALDIS LOKENBAHS, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs: "Mēs nevaram noregulēt Latvenergo par to, par kādu cenu viņi pārdod Daugavas HES enerģiju. Šis ir jautājums saimniekam – viņi jau nav bez saimnieka. Un saimniekam ir jāpasaka – džekiņ, tu ņemsi un pārdosi vot šito elektrību lētāk."

Lokenbaha kolēģis uzskata, ka iedzīvotājiem neizdevīgo brīvā tirgus politiku vajadzētu pārskatīt. Un steigšus labot kļūdu, ko Latvija pieļāva iekļaujoties kopējā Eiropas tirgū, kas nu sit pa kabatu visiem elektrības lietotājiem.

EDVINS KARNĪTIS, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis:

Latvenergo ir viens no skaistākajiem piemēriem, kuram nav nākotnes ilgtermiņa redzējuma. Un faktiski viņa nav nevis Latvenergo, viņa nav valstij,

kurai nav enerģētikas politikas, valstij, kurai nav tautsaimniecības politikas, un valstij, kurai nav valsts attīstības politikas vispār. Nu mēs nenovērtējam attīstības stratēģiju nozīmi valstī. Mēs uzskatām joprojām, ka tirgus izšķirs visu. Mēs neesam neko iemācījušies."

80 Komentāri