Latvija var radīt priekšstatu kā par nobriedušu un kompetentu valsti (2)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvija nevar mainīt faktu, ka tā ir maza valsts, taču var radīt priekšstatu par sevi kā par nobriedušu, kompetentu un mērķtiecīgu valsti, «Spīdolas balvas» ekonomikā pasniegšanas ceremonijā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

«Latvijai veiksmīgi izejot no krīzes, saskāros ar pastiprinātu interesi par mūsu pieredzi. Taču vēl svarīgāk par to sajutu, ka mūsu viedokļos uzmanīgāk ieklausās un ņem vērā. Domāju, ka galvenais šo pārmaiņu iemesls ir citu Eiropas Savienības (ES) valstu priekšstata maiņa par mums. No jaunākā brāļa, kuram allaž bijis jāpalīdz vai tas jāpamāca, viņu acīs bijām kļuvuši par partneri, kas ir paveicis ko iespaidīgu. Par partneri, no kura pieredzes var mācīties un gūt kaut ko patiešām vērtīgu,» sacīja premjers.

Savā uzrunā premjers pieskārās vairākām aktualitātēm - Latvijas pieredzei krīzes pārvarēšanā, ES politiskajiem un ekonomiskajiem pārbaudījumiem un to ietekmei uz Latvijas attīstības stratēģiju, kā arī Latvijas plānam pievienoties eirozonai. Tāpat premjers bilda, ka patlaban par «Spīdolas balvas» laureāta pārstāvēto nozari - izglītību - Latvijā norit plašas diskusijas, kurās atspoguļojas diametrāli pretēji viedokļi. Vienlaikus jāatzīst, ka tieši «diskusijā ir iespējams atrast labākos risinājumus».

Runājot par Latvijas pieredzi krīzes pārvarēšanā, premjers uzsvēra, ka pat tiem, kuri noliedz Latvijas veiksmes stāstu, ir grūti noliegt, ka salīdzinoši īsā laikā Latvija atjaunojusi ekonomikas izaugsmi. «Tomēr dusēt uz lauriem ir ne tikai par agru, tas var būt pat bīstami,» brīdināja Dombrovskis.

Pievēršoties ES politiskajiem un ekonomiskajiem pārbaudījumiem un to ietekmei uz Latvijas attīstības stratēģiju, premjers minēja, ka ES budžets un tā griešana var ievērojami apgrūtināt izvirzīto mērķu īstenošanu. «Nevar sasniegt vairāk Eiropas ar mazāku ES budžetu!» jau iepriekš teikto atkārtoja valdības vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas konkurētspēju ES kontekstā noteiks tas, cik labi spēsim iekļauties ES izaugsmes stratēģijā. «Cik labi pratīsim kopējā ES attīstības virzienā saskatīt iespējas un tās izmantot. Mums būt jāprot pielāgot savu ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi globālās ekonomikas diktētajiem izaicinājumiem.»

Tāpat premjers nāca klajā ar vairākiem argumentiem, kādēļ Latvijai 2014.gadā būtu jāievieš Eiropas vienotā valūta. Kā ekonomiskos argumentus eiro ieviešanai viņš minēja jau šobrīd Latvijas ciešo sasaisti ar eiro, piemēram, eksportu uz eirozonas valstīm, lata piesaisti eiro, iedzīvotāju uzkrājumus eiro u.c. «Tātad eiro ietekme jau šobrīd »de facto« ir milzīga. Vienīgi mēs nepiedalāmies lēmumu pieņemšanā un nebaudām tās privilēģijas, kas pienākas eirozonas valstīm.»

Tāpat premjers uzsvēra, ka Eiropas vienotās valūtas ieviešanai ir arī ģeopolitiski argumenti. «Jautājums par nepieciešamību Latvijai iestāties eirozonā pēc savas būtības ir ļoti līdzīgs jautājumiem par NATO un ES,» paralēles vilka valdības vadītājs.

Viņš skaidroja, ka, pievienojoties eirozonai, Latvija nostiprinātu savu lomu kā ES kodolam piederīga valsts. «Mūsu viedoklim būtu ievērojami lielāka nozīme, atrodoties eirozonā, nekā atrodoties perifērijā,» brīdināja Ministru prezidents.

Šodien Rīgas Latviešu biedrības namā izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim tiks pasniegta «Spīdolas balva» ekonomikā. Ķīlis balvu ieguvis par uzdrīkstēšanos un pirmajiem panākumiem, gada laikā veicinot strukturālās reformas izglītībā, lai celtu tās kvalitāti un konkurētspēju pasaulē.

«Ekonomistu apvienības 2010» prezidents Ojārs Kehris norādīja, ka balva izglītības ministram, iespējams, piešķirta avansā, jo daudz kas izglītības jomā vēl veicams. Tomēr, ekonomistu ieskatā, ministrs jau ir veicis reformas izglītības jomā.

«Ekonomistu apvienības 2010» «Spīdolas balvas» ekonomikā līdzšinējie laureāti ir Mihails Hazans, Rūta Dimanta, Juris Biķis, Andrejs Žagars, Vaira Vīķe-Freiberga, Ingrīda Blūma, Bertolts Fliks, Einars Repše un Andris Šķēle.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu