Latvijā pastāv visnotaļ izteikta ienākumu nevienlīdzības problēma, kas liecina - nepilnības ir ne vien pabalstos un nodokļos, bet visā fiskālajā politikā. Jāatzīst, ka ienākumu nevienlīdzības problēma un pieaugošais bezdibenis starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem Latvijā netiek skatīta kā kompleksa problēma ne Saeimā, ne valdībā.
«Latvijā ir visaugstākais Eiropas Savienībā nevienlīdzības jeb Džini indekss, kas norāda, ka problēmas ir, un tās ir ne tikai pabalstu, bet arī nodokļu sistēmā - tātad visā kopējā fiskālajā politikā,» Latvijas radio atzina LB ekonomiste Agnese Bičevska.
Viņa norādīja, ka
nevienlīdzība Latvijā kā problēma ir veidojusies visus pēdējos 20 gadus, un krīzes perioda lēmumiem uz to nav galvenā ietekme.
Ekonomiste arī pauda savu personisko viedokli, ka Latvijā būtu gan jāceļ neapliekamais minimums, gan vienlaikus jādomā par progresivitāti vai dažādiem sliekšņiem attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. «Manuprāt, tikai ar neapliekamā minimuma celšanu īsti nebūs pietiekami, ņemot vērā, ka mums šis nevienlīdzības rādītājs ir ļoti augsts un, iespējams, tikai ar vienu instrumentu nebūs līdzēts,» teica Bičevska.
Šogad oktobrī publicētā pētījumā «Džimpiņ-rimpiņ pār deviņi novadiņ’» Bičevska atzina, ka Latvijā saglabājas nozīmīga plaisa iedzīvotāju rocības, darba iespēju un saražoto apjomu ziņā starp Latvijas centrālo daļu (Rīgu un Pierīgu) un pārējo teritoriju, īpaši Latgali.
Nevienlīdzība kaitē gan ekonomikai, gan demokrātijai
Pēc globālās krīzes arvien vairāk ekonomisti piekrīt, ka ienākumu nevienlīdzība kaitē gan ekonomikai, gan demokrātijai. Angļu zinātnieki Ričards Vilkinsons un Keita Piketa salīdzināja attīstītās valstis pēc ienākumu nevienlīdzības un atrada pārsteidzošu sakritību -
jo lielāka nevienlīdzība, jo vairāk palielinās slepkavību un ieslodzīto skaits, garīgās slimības,
ieskaitot alkoholismu, narkomāniju; mirstība, pastāv zema sociālā mobilitāte un neuzticība valdībai. Pētījumi arī atklāja, ka valstīs ar lielu ienākumu nevienlīdzību šie faktori negatīvi ietekmē visus iedzīvotājus - gan trūcīgos, gan turīgos.
Ienākumu nevienlīdzību un nabadzību bieži pasniedz kā neizbēgamas kapitālisma sekas, bet abas parādības tiek regulētas ar politiskām izvēlēm. Valdības tās visvairāk var ietekmēt caur nodokļu reformām - jo lielāka jeb progresīvāka ienākumu pārdale, kā, piemēram, Dānijā un Austrijā, jo mazāk nabadzīgo. Jo mazāka jeb konservatīvāka pārdale, kā, piemēram, Amerikā un Latvijā, jo lielāka nevienlīdzība un mazāka iespēja nabadzībā izaugušajiem izsisties uz augšu. Nodokļu eksperti atzīst, ka Latvijā kopš neatkarības gadiem dominē ļoti konservatīva nodokļu politika.
