Tā uzskata Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Akermanis, kuru neapmierina pārlieku vieglprātīgā attieksme pret māju siltināšanu. Tikmēr SIA «Jēkabpils siltums» valdes priekšsēdētāju Aleksandrs Karpenko satrauc, par ko nopirkt gāzi, ja iedzīvotāju maksātspēja būs tik maza kā tagad. Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nonākuši apkures rēķinu gūstā.
Kamēr laidīsim siltumu gaisā, uz lētu apkuri varam necerēt! (106)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jēkabpilietis Jānis Kažociņš rāda pašdarinātos krājumus ziemai - citādi izdzīvot būtu grūti. Apkure paņem vairāk nekā trešdaļu viņa pensijas, bet vēl jāmaksā arī citi rēķini. «Jāmaina skaitītāji - 24 lati, zālēm aizies 40 un šis vēl - tad man no pensijas 20 lati paliek... Es vasarā iekrāju, lai ziemā var izdzīvot, vismaz kādus 20 - 40 latus mēnesī nolieku,» par savu iekrāšanas metodi stāsta Kažociņa kungs.
Salīdzinot ar pagājušo ziemu, jēkabpiliešu apkures rēķini pieauguši teju par trešdaļu - 27%. «Tik šausmīgi grūti, es saņemu tikai 165 latus, vēl zāles vajag. Grūti, ļoti grūti,» žēlojas jēkabpiliete Faina.
Nav par ko gāzi pirkt vai samaksāt par šķeldu
Par novembrī patērēto siltumu jēkabpilieši norēķinājušies 68% apmērā. Šī summa nesedz pat kurināmā izmaksas, kas veido 70% no tarifa.
Bargākie sali vēl priekšā, tātad rēķini tikai augs, taču cilvēkiem naudas vairāk nekļūst.
SIA «Jēkabpils siltums» valdes priekšsēdētāju Aleksandru Karpenko arī uztrauc tuvā nākotne: «Ja tendence maksāt apmēram 70% saglabāsies arī janvārī, es nezinu, kā sagaidīsim pavasari. Es pat nezinu, par ko gāzi pirkt vai samaksāt par šķeldu... Vai samaksāt nodokļus ar šādu maksājumu tempu?»
Apkures rēķina lielumu nosaka siltumenerģijas tarifs + patēriņš. Tarifs veidojas no administratīvajām, ražošanas un kurināmā izmaksām, kas ir atkarīgas no izmantotā kurināmā veida. Savukārt patēriņu nosaka gan ēku un siltumtrašu energoefektivitāte, gan gaisa temperatūra.
Rēķins par trešdaļu lielāks
Jēkabpilī apkures tarifs, salīdzinot ar pagājušo sezonu, mainījies tikai par pāris procentiem. Taču krietni palielinājies siltumenerģijas patēriņš, jo šogad ziema ir aukstāka.
Un katrs grāds tuvāk aukstumam nozīmē 3 līdz 5% klāt pie rēķina.
Turklāt arī iedzīvotāji paši nereti grēko - elektrību iemācījušies taupīt, bet siltumu - ne. Un tā nu arī rēķins tagad par trešdaļu lielāks.
Apkures rēķini auguši teju visā Latvijā
Liepājā rēķini palielinājušies par 34%, no straujāka kāpuma izdevies izvairīties, samazinot siltumenerģijas tarifu.
Jānis Bērziņš, SIA «Liepājas enerģija» valdes loceklis, skaidro, ka tarifu samazināt izdevies siltumtrašu rekonstrukcijas dēļ: «Šis tarifa samazinājums bija iespējams tāpēc, ka nodevām ekspluatācijā jaunu biokoģenerācijas staciju, kas sāka strādāt oktobrī, un pateicoties tam, ka 2011. gadā rekonstruējām siltumtrases par apmēram 3,5 miljoniem latu.»
Siltumapgādes sistēmas uzlabošana ļāva tarifu samazināt arī Salaspilī, taču rēķini pieauguši par 50%. «Mēs esam spējuši pazemināt tarifu, bet
dabasgāzes cenas pieaugums apēda to, ko esam izdarījuši,»
secina SIA «Salaspils siltums» valdes locekle Ina Bērziņa.
Tikmēr Ilūkstē, kur kurina ar šķeldu, gaisa temperatūras pazeminājumu kompensējusi tarifa samazināšana par piektdaļu, un tas panākts, optimizējot uzņēmuma darbību. «Ir daudzas mājas, kur iedzīvotāji staigā krekliņos pa māju un 26 grādi istabā. Pat logus tur vaļā, un tad brīnās, ka lieli rēķini, - tie paradumi ir jāmaina,» uzskata SIA «Ilūkstes siltums» valdes loceklis Māris Brikšs.
Viens no lielākajiem rēķinu pieaugumiem ir Rīgā: 63%
«Decembris bija aukstāks par 5,6 grādiem, līdz ar to rīdzinieki patērēja par 34% vairāk siltumenerģijas. Mūsu siltumenerģijas tarifs, salīdzinot decembri pret decembri, bija augstāks par 21%, jo gāzes cenas ir augstākas par 31%. Tarifs ir piesaistīts atkarībā no gāzes cenas,» rēķina Biruta Krūze, AS «Rīgas siltums» valdes locekle.
Taču Ventspils, kur dabasgāzi neizmanto vispār, izrādījusies rēķinu kāpuma rekordiste.
Ventspilī dūmi no katlumāju skursteņiem kūp griezdamies, taču griezdamies aug arī iedzīvotāju rēķini par siltumu. Vidēji tie pieauguši par 70%, bet dažam pat dubultojušies. Taču LNT novēroja, ka ne vienā vien daudzdzīvokļu mājā logi ir atvērti.
«Pārsvarā pa nakti jālaiž ārā siltums,
jo viņi sakurina tā, ka nevar gulēt, - 27 grādi!
Es uzskatu, ka tas nav vajadzīgs. Kad būs auksts, nekurinās un cilvēki sals,» stāsta ventspilniece Zane.
«Man šogad par vienistabas dzīvokli decembrī bija jāmaksā 41 lats. Pagājušajā gadā - 18 ar santīmiem, kaut kur 19 latu,» atceras Juta.
«Meitai ir trīsistabu dzīvoklis, rēķins 92 lati, viņa raud - kur lai ņem naudu? Parāds par apkuri jau 800 latu,» žēlojas Jevgēnija.
Māju energoefektivitātes uzlabošana nav glābiņš
Tiem, kuru mājas netiek pārkurinātas, glābiņu nav nesusi arī energoefektivitātes uzlabošana - lai gan radiatoru temperatūru tagad var regulēt pēc vajadzības, tādējādi kontrolējot patēriņu, makā caurums paliek kā bijis.
Māju energoefektivitātes uzlabošana palīdzētu samazināt apkures rēķinus pat par 50%. Taču te atkal ceļā stājas parādi.
«Mēs redzam savu vainu, es nenoliedzu - trases man ir cauras, mums ir trešais projekts apstiprināts, bet man nav ne jausmas, kur mēs dabūsim naudu, bet tajā pašā laikā mēs nedrīkstam nerealizēt, jo, pirmkārt, drausmīgi siltuma zudumi, ko pensionāri nespēj apmaksāt, - nepiedodami lieli, otrām kārtām, mēs nevaram garantēt, ka siltums būs, - tieši tāpēc, ka trases ir fiziski nolietojušās, nedod Dievs, aizies pa gaisu un viss - siltuma nebūs,» prognozē SIA «Jēkabpils siltums» valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko.
Uz lētu siltumu neceriet, mīļie!
«Mēs laižam siltumu gaisā, dzīvojam kā bagātnieki. Mūsu mājas ir sliktas; Valmierā siltina, Rīgā - nesiltina, Liepājā - tā pa vidam, ir jābeidz laist siltumu gaisā! Un tad ir pamats kliegt, ka siltums ir dārgs!
Kamēr tas nebeigsies, uz lētu siltumu nu neceriet, mīļie
iedzīvotāji!» brīdina Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Akermanis.
Gala rezultātā apkures parādu smagums gulstas arī uz pašvaldību pleciem - pirmkārt, garantējot kredītus pašvaldības siltumapgādes uzņēmumiem, lai tie spētu norēķināties ar piegādātājiem, otrkārt, maksājot pabalstus trūcīgajiem, kas netiek galā ar rēķiniem.
Pašvaldības: kaut cik situāciju glābtu noraidītais PVN samazinājums
Samazinot PVN no 12 uz 5%, valsts kase saņemtu par 16 - 18 miljoniem latu mazākus ienākumus. Taču vienlaikus Latvijā ir aptuveni 120 tūkstoši trūcīgo, kas nespēj samaksāt rēķinus, un pabalstos no pašvaldību kabatas viņiem tiek izmaksāti 19 miljoni.
«Pašvaldības no īpašuma un citiem nodokļiem, kas ienāk, maksā šiem trūcīgajiem apmēram tādu pašu summu, kā esam iemaksājuši valsts kasē PVN,» salīdzina Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Paulis Barons.
Tikmēr Latvija apkures parādu purvā grimst arvien dziļāk un dziļāk, un siltuma uzņēmēji lēš, ka sezonas beigās
parādi sasniegs 35 - 40 miljonus latu.