448 000 Latvijas iedzīvotāju ņēmuši ekspreskredītu (8)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Lai gan iespēja aizņemties naudu ātri ikvienam ir pieejama jau vairākus gadus, tā saukto ātro kredītu industrija šonedēļ beidzot nonāca arī politiķu redzeslokā. Lai gan paši aizdevēji darbojas likuma ietvaros, apstākļi ir īpaši - regulētas finanšu tirgus uzraudzības nav, jo netiek piesaistīti noguldījumi, regulēta nav arī apetīte aizdevumu procentiem. Uztraucoša ir tieši lielas Latvijas iedzīvotāju atkarība no «ātrās naudas», kas komplektā ar caurmērā nepārtikušu sabiedrību, liek domāt par jaunu ekonomikas burbuli.

Pirmo simtu dosim bez maksas, atdod mazāk, nekā paņēmi, -

ekspreskredītu devēji vilina leiputrijā,

kur katrā nākamajā reizē sola dot vairāk. Nevajag ne ķīlu, ne galvojumu, ne pierādāmus ienākumus, tikai telefonu un datoru ar internetu, un 10 vai 15 minūšu laikā nauda ieripos kontā, bet bonusā vēl pica vai kinobiļetes!

Nauda burtiski skrien jums virsū un prasās tikt paņemta, ātro kredītu devēji ir glābiņš tiem, kam steidzami vajag līdzekļus. Taču šai zelta medaļai ir otra – apsūbējusī puse: parādu verdzība.

Piespiedu trimdā uz Lielbritāniju

Šajās lamatās ir iekritis mūsu skatītājs Jānis, kurš e-pastā raksta: «Sākumā es aizņēmos ikdienas tēriņiem. Kredītu laikā nevarēju atdot, tāpēc aizņēmos citā firmā, pēc tam atkal un atkal, rezultātā gada laikā mans parāds ir sasniedzis gandrīz tūkstoti latu, procenti ir augsti, soda nauda aug katru dienu un es vairs nevaru izvairīties no parādu piedzinējiem.»

Jānis tagad ir Lielbritānijā – piespiedu trimdu viņš redz kā vienīgo iespēju, lai tiktu galā ar parādiem un varētu atgriezties.

Godīgie maksā par negodīgajiem

Precīzas statistikas par to, cik daudzi Latvijas iedzīvotāji gluži kā Jānis nespēj atmaksāt īstermiņa kredītus, nav.

Ekonomikas ministrija saka:

grūtības norēķināties ar aizdevējiem ir 48% ekspreskredītu ņēmēju.

Savukārt nozares asociācija lēš: līdz 35 procentiem klientu kavē maksājumus līdz 30 dienām, bet ilgtermiņa nemaksātāju skaits ir 8 – 15%, un daļa no viņiem jau aizņemoties zinājusi, ka naudu neatdos.

Viņu parādi galu galā tiks norakstīti zaudējumos, jo uz tiesu uzņēmēji neiet -

tie, kas godīgi maksā milzu procentus, samaksā arī par negodīgajiem.

Precīzu datu nav arī par tirgus apjomu, bet aizdevēji apgalvo, ka tirgus no aptuveni 20 miljoniem 2011. gadā varētu būt sasniedzis 30 miljonus pērn jeb – pieaudzis par aptuveni trešdaļu. Licences izsniegtas 17 ātro kredītu devējiem, bet lielākais spēlētājs ar 65 - 70% tirgus daļu ir AS 4finance, kam pieder zīmoli smscredit.lv un vivus.lv.

Par peļņas maržām neviens nevēlas runāt, taču bizness ir ienesīgs

Īstermiņu kredītu tirgus apjomi aug kosmiskā ātrumā, saka Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija. Taču tikpat kosmiski vairojas parādu lietu skaits. Atsevišķas kompānijas pagājušā gada sākumā ziņoja, ka 2011. gadā vieniem uzņēmumiem bija desmitkāršojies apjoms, citiem pieckāršojies, un, ņemot vērā analoģiju, tas ir attiecināms arī uz parādnieku skaitu.

Kad bankas ar patēriņa kredītiem piebremzēja, ātro kredītu devējiem sākās ziedu laiki, un tie nebūt nav beigušies:

22% jeb

448 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā gada laikā ņēmuši īstermiņa aizdevumus,

tikmēr Lietuvā šis rādītājs ir 18% un Igaunijā - tikai 5%.

Kaimiņvalstu rādītājus iespējams izskaidrot ar kredīta gada procentlikmju (GPL) griestiem (LT - 200%), Latvijā tādu nav.

Tādējādi, piemēram, 350 latu lielam īstermiņa aizdevumam uz mēnesi firmā ferrum.lv pēc 30 dienām jāatdod par trešdaļu vairāk, taču gada likme pārsniedz pat 1800 procentu! Ja klients kavētu maksājumu par mēnesi, līgumsods sasniegtu 134 latus un kopā būtu jāatmaksā jau par 65% vairāk nekā aizdevuma pamatsumma

«Mums nav pieejama datubāze bankas reģistrā un nevaram uzzināt par klienta parādiem banku sfērā, protams, mūsu riski paaugstinās un, protams, procentu likme ir saistīta ar to,» skaidro Ferratum.lv Dmitrijs Horoņko.

Klienta maksātspējas pārbaude vai drīzāk - nepienācīga izvērtēšana ir piespiedu, nevis apzināts solis, apgalvo arī citi nozares uzņēmēji. Klientu grimšana parādos izskaidrojama ar to, ka nebanku sektoram nav pieejas banku kredītreģistram un valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem. Taču kompānijas badā nepaliek - šis trūkums tiek kompensēts ar augstiem procentiem, ko parasti gan dēvē par komisiju.

Judins: augļošana jāierobežo

Nozares uzraugam - Patērētāju tiesību aizsardzības centram klienti visbiežāk sūdzas par pārāk augstiem procentiem un nespēju atmaksāt kredītus, taču palīdzēt viņiem nevar. Tāpēc tiks izstrādātas vadlīnijas uzņēmējiem, liekot izvērtēt maksātspēju jau no pirmā aizdotā lata, nevis no 100, kā ir patlaban. Tikmēr koalīcijas partijas Saeimā iesniegušas priekšlikumu grozīt Civillikumu, lai noteiktu, ka līgumsodiem jābūt samērīgiem. Grozījumu iniciators Andrejs Judins uzskata, ka augļošana jāierobežo.

«Mūsu valstī diemžēl līgumsods bieži vien ir avots, kas dod iespēju cilvēkam iedzīvoties, tas jau faktiski kā augļošana. Nu, puses piekrita, puses vienojās: bet, ja cilvēks zaudē dzīvokli un ekonomiski ir iznīcināts tādēļ, ka pirms kāda laika paņēma kredītu 200 - 300 Ls, nu, tas nav normāli,» saka Judins.

Kredītu ņēmēja portrets:

  • Vidējais ātro kredītu patērētājs ir cilvēks vecumā ap 30 gadiem, viņa ienākumi mēnesī nepārsniedz 400 latu, viņš dzīvo no algas līdz algai (PTAC/LĀPPA).
  • Vidējais kredīts, ko aizņemas: 100 - 200 Ls, termiņš - 1 mēnesis (LĀKDA).
  • Lielākoties cilvēki (42%, GfK) ekspreskredītus ņem ikdienas tēriņiem, lai pirktu pārtiku vai izdzīvotu līdz algas dienai. Taču vairāk nekā desmitdaļa (14%GfK) jeb 62 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju aizņemas, lai atdotu parādus.

Ekonomikas ministrijas izveidotai darba grupai līdz 1. aprīlim būs jāsniedz priekšlikumi, kā piebremzēt ekspreskredītu nozares uzvaras gājienu, liekot rūpīgāk izvērtēt klientu maksātspēju, neļaujot vilināt zivtiņas tīklā ar bezatbildību veicinošām reklāmām un, iespējams, nosakot griestus gada procentu likmēm. Tikmēr aizdevēji nekādu burbuli neredz.

Tikmēr publiku sasniedz arvien jauni briesmu stāsti: kāda māte izpārdod savu mantu, lai samaksātu dēla - studenta parādus ātrajiem aizdevējiem, un dzirdēti arī gadījumi, kad ātrie kredīti izsniegti nepilngadīgiem bērniem. Kamēr nozares stingrāka kontrole iegūs likuma spēku, iespējams, tādu stāstu būs vēl ne viens vien.

Komentāri (8)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu