No Rīgas centra uz lidostu būvēs dzelzceļu (188)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Ja vērienīgā dzelzceļa projekta «Rail Baltica» realizācija notiks veiksmīgi, jau tuvāko gadu laikā varētu sākt būvēt dzelzceļu starp Rīgas centru un lidostu, intervijā portālam TVNET saka satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Sarunas pirmo daļu par autoceļiem varat izlasīt šeit:

Turpināsim sarunu ar jautājumiem par dzelzceļu. Esat izteicies, ka jau nākamgad Latvijā būs jaunie vilcieni. Cik tas ir reāli?

«Pasažieru vilciens» ir iesniedzis priekšlikumus, kā veiks ritošā sastāva atjaunošanu un nomaiņu.. Skatīsimies, cik vilcienu, kādā veidā un ar kādu finansējuma sadalījumu ir piegādājami. Bet skaidrs, ka valsts budžeta finansējums šo vilcienu iegādei netiks paredzēts, tas būs jādara par «Pasažieru vilciena» iekšējiem līdzekļiem uz komerciāliem pamatiem. Vai nu tas būs līzings, noma, vai kā savādāk..

Igaunija nesen ir sākusi vilcienu maiņu. Arī sarunās ar Igaunijas kolēģi [satiksmes ministru] guvu apliecinājumu, ka jauno vilcienu uzturēšanas izmaksas ir daudz mazākas nekā vecajiem un nav nepieciešami tik lieli kapitālieguldījumi. Tāpat tie patērē daudz mazāk elektroenerģijas un ir efektīvāki. Tādējādi principā ar to pašu dotācijas apjomu varētu pietikt, lai finansētu šo vilcienu nomaiņu. Valstij nebūs jāiegulda lielāka dotācija kā līdz šim. Tas ir galvenais princips..

Tad jau nākampavasar kāds jaunais vilciens varētu būt Latvijā?

Atkarībā no piedāvājumiem mums noteikti būs jāsludina konkurss. Ja viss ies veiksmīgi, es ceru, ka

nākamā gada pavasarī varētu parādīties kāds vilciens Latvijā.

Vai zināt, kuros maršrutos jaunie vilcieni varētu kursēt?

Šobrīd tas nav zināms.. Tie varētu būt maršruti, kuros ir intensīvākā satiksme un kuros nepieciešams jaunos vilcienus piesaistīt.

Tas būs pakāpenisks process, līdzīgi kā Rīgas pilsētā nomainīja sabiedrisko transportu..

Parunāsim par pasažieru vilcienu lietderību – šad tad braucu garām centrālajai dzelzceļa stacijai un redzu pustukšus vilcienus Latgales un Vidzemes virzienā. Vai vispār ir lietderīgi turp novirzīt jaunus vilcienus, kuri pārvadās dažus cilvēkus, ņemot vērā, ka ļoti daudz iedzīvotāju izbrauc no lauku reģioniem? Varbūt viens autobusu maršruts ir lētāk?

Šī lieta, protams, ir analizēta un pētīta. Skaidrs, ka vilcieniem noteikti ir nākotne un tie ir efektīvāks transporta veids. Mums ir jāskatās uz kopējo maršrutu plānošanas sistēmu. Ja vietējie autobusi nodrošinātu pasažieru pievešanu klāt dzelzceļa stacijai un kustību grafiki būtu saskaņoti, pasažieriem būtu daudz ērtāk pārvietoties lielos gabalus ar vilcienu, nevis ar autobusiem.

Mēs nevaram no katra novada centra nodrošināt autobusu satiksmi uz Rīgu. Bet mēs varam nodrošināt ērtu autobusu satiksmi uz konkrētu dzelzceļa staciju un saskaņotu grafiku starp dzelzceļu un autobusiem. Nākotnē mēs runājam arī par vienotas biļetes ieviešanu..

Pasažieru vilciens ir kopējās mobilitātes mugurkauls. Tas ir pamats, uz kā mēs vēlamies veidot sabiedriskā transporta sistēmu mūsu valstī.

Pareizi jau skan, bet ja tur vairs nav cilvēku... Nav jau vairs runa tikai par mazajiem Latgales miestiņiem, kuri stāv pustukši. Intervēju kādu rēzeknieti – viņš saka, ka arī no Rēzeknes cilvēki izbrauc.

Protams, ir atsevišķas dienas, kad pasažieru skaits ir nepietiekams,

bet nevar būt tā, ka vienu dienu vilciens ir, bet trīs dienas nav. Ja tas nav regulāri, katru dienu un prognozējami, tad popularitāte vēl vairāk kritīsies.

Bet saprātīgi plānojot un koordinējot transporta sistēmu (lai nesanāk tā, ka vilciens atiet 10 minūtes, pirms pienāk vietējais autobuss), esmu pārliecināts, ka var nodrošināt pasažieru skaitu un to, lai sistēma funkcionētu. Mēs nevaram visu būvēt tikai uz autobusiem.

Pieminējāt vienoto biļeti. Kā tā izpaudīsies?

Ar Rīgas domi parakstīts nodomu protokols par satiksmi «Pasažieru vilciena» maršrutos Rīgas pilsētas teritorijā un Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā. Doma ir, ka E-talons būs derīgs maksāšanas līdzeklis arī vilcienos Rīgas pilsētas robežās. Tas ir pirmais solis.

Kad tas varētu būt?

Parakstītā vienošanās paredz, ka tas varētu notikt trīs mēnešu laikā. Tātad

jūlijā varēs lietot E-talonu, pārvietojoties Rīgas robežās ar elektrisko vilcienu.

Tas nozīmē, ka visas sociālās grupas, arī skolēni, pensionāri, invalīdi, vilcienos varēs izmantot tās pašas priekšrocības, kādas ir «Rīgas satiksmes» tīklā.

Bet ar E-talonu nevarēs aizbraukt līdz Rēzeknei?

Pirmajā etapā nē. Pirmkārt mēs ieviešam Rīgas teritorijā. Nākošais etaps – mēs strādājam pie tā, lai šo norēķinu un uzskaites sistēmu attiecinātu uz pārvadājumiem ar vilcieniem visas valsts teritorijā. Protams, tā ir nākotne. Domāju, ka, pabeidzot šo pirmo etapu, «Pasažieru vilciens» aktīvi strādās pie nākamā etapa nodrošināšanas, nodrošinot pārvadājumus visā valstī.

Cik tāla nākotne tā ir? Kad varēs šeit, kioskā pie ministrijas, nopirkt E-talonu un aizbraukt līdz Rēzeknei?

Domāju, ka tā nākotne nav sevišķi tāla. Ceru, ka gada laikā izdosies to nodrošināt..

Viens no vērienīgākajiem dzelzceļa projektiem ir «Rail Baltica». Kad Latvijas iedzīvotāji varēs iesēsties vilcienā un mierīgi aizbraukt līdz Eiropai?

2025.gadā.

Esat par to pārliecināts?

Tas notiks, ja visi projekti virzīsies tā, kā tas ir iecerēts.. Pirmais etaps ir vienoties par ieviešanas modeli. Ir pieņemts lēmums, ka tiks veidots Baltijas valstu kopuzņēmums šā projekta īstenošanai. Līdz jūlijam jāsagatavo visi nepieciešamie dokumenti, tad jāvienojas par kopuzņēmuma izveidi. Tas būs projekta saimnieks un virzītājs. Tad jāpabeidz detalizēta maršruta, pieturu, posmu izpēte. Jāsagatavo kopīgs Baltijas valstu pieteikums Eiropas Komisijai, lai saņemtu finansējumu. Ja šie procesi virzās veiksmīgi, tad jau varbūt šajā plānošanas periodā līdz 2020.gadam varētu sākt atsevišķu posmu būvniecību.

Kā pirmo un primāro mēs redzam Rīgas centra savienošanu ar Rīgas lidostu.

Tas iezīmētu galvenos posmus, kur mēs redzētu pieturvietas «Rail Baltica» ceļā. Gan Rīgas centrs, centrālā stacija, gan Rīgas lidosta ir ļoti būtisks transporta mezgls Baltijā. Mēs noteikti gribam pateikt, ka tās ir vietas, kur «Rail Baltica» noteikti vajadzētu būt. Tas būtu pirmais etaps. Ja to izdotos realizēt līdz 2020.gadam, tad varētu būt vilcienu satiksme starp Rīgas centru un lidostu.

Visā pārējā ceļā satiksme varētu tikt atklāta līdz 2025.gadam, ja visi projekti tiek realizēti veiksmīgi, kā tas ir plānots.

Teicāt, ka tas viss varētu notikt, ja izdotos strādāt kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm. Līdz šim mums kopēja sastrādāšanās ir buksējusi...

Nesen Rīgā bija transporta ministru tikšanās. Tajā vienojāmies par tiem soļiem, kas būtu darāmi, lai izveidotu kopuzņēmumu. Ceru, ka norunas tiks arī īstenotas un jūlijā mēs vienosimies par kopuzņēmuma izveidi. Tad jautājums ieņems citu virzību. Domāju, ka realizācija būs daudz ātrāka un straujāka. Bet, protams, kamēr esam trīs projekta realizētāji katrā valstī, saskaņotība un koordinētība ir diezgan apgrūtināta. Tāpēc vajadzīgs kopuzņēmums, kas būs projekta saimnieks un par to atbildētu no sākuma līdz beigām. Tā mēs nodrošinātu, lai procesi virzās.

Uz kurieni mēs varēsim aizbraukt 2025.gadā, ērti iesēžoties «Rail Baltica» vilcienā?

Ja šī sistēma darbojas un «Rail Baltica» tiek attīstīts, tad no Tallinas caur Poliju, Berlīni varēs nokļūt tālāk uz visu Eiropu, kur ir vilcienu satiksme.

Kur ir «Rail Baltica» galamērķis? Berlīne?

Tas paredz savienot Baltijas valstis ar esošo Eiropas dzelzceļa tīklu. Jautājums – cik tālu kurš operators ies un kā vilcieni tiks saskaņoti. Infrastruktūra būs saskaņota ar visu Eiropu. No Berlīnes varēs nokļūt tālāk uz citām Eiropas valstīm..

Kā jums šķiet – vai būs regulāri braucēji, kuri no Latvijas brauks uz Berlīni ar vilcienu?

Aprēķini rāda – ja šāda iespēja parādītos, braucēji varētu būt. Protams, tie šobrīd ir tikai aprēķini un prognozes. Cik man zināms, arī Somija ir ieinteresēta projekta attīstībā. Arī no turienes varētu būt gan pasažieri, gan kravas. Tāpēc projektam noteikti ir potenciāls un noteikti jāstrādā, lai nodrošinātu, ka pasažieru plūsmas un kravas būtu.

Šobrīd ir diezgan grūti pateikt, vai būs pietiekams pasažieru skaits, jo mums nav šāda dzelzceļa savienojuma. Var aizbraukt no Rīgas līdz Valgai, pēc tam pārsēsties un nokļūt Tallinā. Bet tas aizņem gandrīz visu dienu.

Diez vai kāds būs gatavs braukt no Tallinas līdz Kauņai pusotru dienu.

Skaidrs – ja tas būs dažu stundu jautājums, tas, protams, ir pavisam savādāk un vērtīgāk.

Cik ātri vilcieni brauks? Cik ātri mēs varētu nokļūt no Rīgas līdz Berlīnei?

Šobrīd ir pāragri par to spriest. Katrā ziņā tie būs vilcieni, kas pārvietosies ar ātrumu virs 200 km/h. Tie nebūs superātrie vilcieni, kas brauc ar ātrumu virs 300 km/h. No Tallinas līdz Kauņai varētu nokļūt četrās ar pusi stundās.

Noslēgumā gribēju jautāt par Latvijas nacionālo lidsabiedrību «airBaltic». Kas patlaban notiek ar investora meklēšanu?

Ar investoru meklēšanu nodarbojas «airBaltic» piesaistītais konsultants «Prudentia». Cik man zināms, šobrīd nekādi konkrēti lēmumi attiecībā uz investoru piesaisti nav pieņemti. Ir apzināti vairāki potenciālie investori, ar kuriem notiek pārrunas. Nekādu konkrētu dokumentu, vienošanos vai cita veida lēmumiu par investīcijām «airBalticā» nav.

Lai varētu veiksmīgi turpināt investoru meklējumus un nodrošināt tiešām labu investoru mūsu aviokompānijai, nepieciešams pierādīt, ka aviokompānija var sekmīgi strādāt. Mēs redzam, ka zaudējumi pagājušajā gadā ir samazinājušies četras reizes, biznesa plāns arī šogad pildās ļoti labi. Tas dod mums pamatu cerēt, ka varēsim piesaistīt investorus, parādot, ka kompānija ir dzīvotspējīga un attīstīties spējīga. Piemēram, šajā sezonā būs seši jauni galamērķi. Tas parāda, ka grūtākie brīži ir pārvarēti un spējam attīstīties..

Tuvākajā laikā tiks apstiprināts gada pārskats un investoru meklēšana atsāksies ar jaunu sparu.

Kuros reģionos investorus visticamāk varētu atrast?

Ir dažādi reģioni. Galvenais princips investoru meklēšanā ir tas, lai investors būtu aviokompānija, kam pašai ir noteikts tīkls un pasažieru apjoms, un noteikta mājas lidosta, no kurienes veic tranzīta reisus. Tādējādi, kombinējot mūs kā Baltijas valstu, vienu no Ziemeļeiropas transporta mezgliem un savienojot to ar kāda cita reģiona aviācijas mezglu, mēs nodrošinātu sinerģiju un pasažieru skaitu, un papildu galamērķus.

Uz šāda veida kompānijām mēs skatāmies šobrīd dažādos reģionos. No vienas puses Eiropā būtu vieglāk šāda veida kompāniju atrast, bet Eiropā aviācijā valda ļoti sīva konkurence un izdzīvo stiprākie.

Tāpēc šobrīd nav ļoti aktīvas sarunas ar Eiropas aviokompānijām.

Bet, runājot par citu reģionu aviokompānijām, jāatceras princips – ja aviācijas mezglus savienotu un nodrošinātu paplašinātu tīklu, ieguvēji būtu abas puses.

Cik reāli, ka «airBaltic» investors būtu no Āzijas?

Nav izslēgts.

Tā ir tāda ticama versija?

Nav izslēgts. Jāskatās pēc konkrētā potenciālā investora tīkla, nodomiem, teiksim, vai investoram jau nav kāds mezgls Eiropā, caur kuru tiek veikti lidojumi.

Ir dažādi virzieni, un arī šāds virziens [Āzijas investors] nav izslēgts..

Kādu redzat Rīgas lidostas attīstību?

Rīgas lidostai jāturpina attīstīties kā aviācijas centram Baltijas reģionā. Līdz ar «airBaltic» grūtajiem laikiem arī lidostai šie laiki nebija paši vienkāršākie. Mēs šobrīd redzam, ka, attīstoties «airBaltic», arī lidostā varētu pieaugt pasažieru skaits..

Realizējot infrastruktūras attīstības projektus.. un īstenojot lidostas biznesa plānā paredzēto termināļu attīstību un pārbūvi, mēs turpināsim attīstīt lidostu sinhroni ar «airBaltic» un reģiona kopējo potenciālu.

Vai redzat, ka Rīgas lidosta varētu kļūt par tādu aviācijas centru kā, piemēram, Kopenhāgena, Stokholma?

Kāpēc ne? Pakāpeniski tas viss ir iespējams.

Cik ilgā laikā to varētu izdarīt?

Tas ir atkarīgs no tā, vai Rīgas lidostā būs kāds nopietns spēlētājs, kas nodrošinās pasažieru plūsmu. Jau šobrīd pie 2 miljoniem Latvijas iedzīvotāju lidostā ir 5 miljoni lidotāju. Tas ir ļoti labs rādītājs. Tas ir ļoti reti.

Diez vai mūsu iedzīvotāji pēkšņi sāks lidot trīs, četras vai piecas reizes vairāk. Skaidrs, ka mums jāattīsta tranzītpasažieru bizness. No tā, kā izdosies piesaistīt nacionālajai aviokompānijai investoru, kas varētu nodrošināt tranzītpasažierus, būs atkarīga lidostas attīstība..

Komentāri (188)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu