Kā dzīvo latvieši Norvēģijā? (186)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TVNET

Šonedēļ Latvijā viesojās Norvēģijas pētniece Līne Eldringa (Line Eldring), kura jau ilgstoši analizē imigrantu darba apstākļus Norvēģijā. Portāls TVNET lūdza viņu pastāstīt par Norvēģijas darba tirgu, kurā darbojas arī vairāki tūkstoši Latvijas valstspiederīgo.

Eldringa šonedēļ uzstājās Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» organizētajā konferencē, kurā speciālisti un žurnālisti diskutēja par cēloņiem un iespējām, kā uzlabot dzīvi mazkvalificētajam darbaspēkam Latvijā.

Vai ir atšķirības starp iebraucējiem un norvēģiem?

Stāstot par savu pētījumu saistībā ar imigrantu algām un darba apstākļiem Norvēģijā, Eldringa intervijā TVNET vispirms akcentēja, ka principā nevajadzētu būt atšķirībām starp pašu norvēģu un iebraucēju algām un darba apstākļiem.

«Diskriminācija ir aizliegta ar likumu,» viņa teica un paskaidroja, ka algas tiek noteiktas ar dažādu mehānismu palīdzību. Tās ir vienošanās starp darba devējiem un ņēmējiem.

Norvēģijā ir plaši izplatīti kolektīvie līgumi, kuros noteiktas arī algas. «Nevarētu būt atšķirības, balstoties uz tautību vai etnisko izcelsmi.» Vienlaikus

algas var atšķirties atkarībā no darbinieku prasmēm.

Lai gan Norvēģijā bieži lieto kolektīvos līgumus, to nav gandrīz pusei privātā sektorā strādājošo. Šādos gadījumos algas tiek noteiktas, tikai vienojoties darba devējam un ņēmējam, un iebraucēji var saņemt arī mazāku algu nekā paši norvēģi.

Zemākas algas ir arī veids, kā iebraucēji var konkurēt ar vietējiem iedzīvotājiem. Kāpēc imigranti piekrīt strādāt par zemāku algu un dažkārt arī bez dokumentiem, līgumiem? Eldringa uzskata, ka tas saistīts ar vairākiem apstākļiem, piemēram,

ļoti bieži iebraukušie darbinieki nezina savas tiesības.

Aizbraucot uz citu valsti, vienmēr paiet laiks, kamēr cilvēki saprot tajā valdošo kārtību, tostarp darba tirgū.

Tāpat daudziem iebraucējiem ir valodas problēmas. Tieši tāpēc daļa izvēlas sadarboties tikai ar pārstāvjiem no savas dzimtenes.

Daudz imigrantu Norvēģijā strādā celtniecības jomā, un novērots, ka šajā nozarē vienas tautības cilvēki parasti biedrojas un strādā kopā. Piemēram, ir poļu celtnieku brigādes.

Ir arī celtnieku brigādes, kurās strādā tikai Latvijas pārstāvji.

Bieži vien viņi komunicē tikai savā dzimtajā valodā, šajā gadījumā latviešu valodā. Labi, ja brigādes vadītājs spēj komunicēt norvēģiski vai angliski.

Pētniece atzina, ka Norvēģijā iespējams dzīvot un strādāt, arī nezinot norvēģu valodu. Protams, jautājums ir par tādas dzīves kvalitāti.

Viņa dzirdējusi labas atsauksmes par latviešu strādniekiem Norvēģijā. Katrā ziņā nevarētu teikt, ka Latvijas celtniekiem Norvēģijā būtu slikts tēls. Protams, valodu problēmas un vietējās kārtības neizpratne rada dažādus pārpratumus un negatīvus stāstus.

Lai aizsargātu un palīdzētu imigrantiem, Norvēģijas celtnieku arodbiedrība sadarbojas ar Latvijas celtnieku arodbiedrību. Eldringa šo sadarbību vērtē kā veiksmīgu, no tās ieguvējas ir abas puses.

Norvēģijā, tāpat kā Latvijā, celtniecības jomā dominē vairākas lielās kompānijas, taču tāpat tirgū darbojas daudz mazu uzņēmumu, kas ne vienmēr ievēro visus noteikumus. Arī šādos gadījumos problēmas palīdz atrisināt starptautiskā arodbiedrību sadarbība. No šīs kooperācijas varētu mācīties arī citu nozaru pārstāvji, jo arī citās jomās strādā iebraucēji.

Pētniece zināja stāstīt par gadījumiem, kad iebraucēji Norvēģijā strādā vispār bez jebkādiem darba līgumiem.

Bez līguma strādājošie riskē, ka viņus var ekspluatēt.

Visbiežāk šie cilvēki nezina savas tiesības.

Tā kā latviešu celtnieki ir gatavi strādāt par zemāku cenu, viņi ir diezgan pieprasīti Norvēģijā. Eldringa uzskata, ka arī pašiem pasūtītājiem vajadzētu pārliecināties, vai būvnieki strādā legāli un vai rūpējas par saviem darbiniekiem. Pretējā gadījumā visi ir cietēji, ja rodas kādi sarežģījumi, piemēram, nereģistrēts celtnieks nokrīt no jumta. «Tā ir briesmīga situācija.» Šādā gadījumā nokritušais nonāk neapskaužamā situācijā, jo Norvēģijā valsts palīdzība saistīta ar nodokļu maksāšanu.

Ļoti bieži aizbraucēji ārzemēs sapelna naudu, ko pēc tam iztērē savā dzimtenē. Taču norvēģu pētnieki noskaidrojuši, ka pēdējā laikā samazinājies uz mājām sūtītās naudas daudzums. Imigrācijas viļņa sākumā mājinieku tērētās naudas apjoms bija lielāks. Tagad daļa iebraucēju Skandināvijā dzīvo kopā ar visām ģimenēm.

Cik daudz mūsējo vispār dzīvo Norvēģijā?

Ekspertes rīcībā nebija precīzu skaitļu, cik daudz Latvijas valstspiederīgo strādā un dzīvo Norvēģijā, taču viņa lēsa, ka tas ir ap 10 tūkstošiem. Viņa bija noskaidrojusi, ka celtnieku identifikācijas kartes pērn bija izņēmuši vairāk nekā 2000 Latvijas būvnieku.

Visvairāk imigrantu Norvēģijā no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir no Polijas, kam seko Lietuva, bet trešajā vietā varētu būt Latvijas iebraucēji. Latviešu strādnieku skaits gan ir krietni mazāks nekā lietuviešu.

Varam mācīties viens no otra

Sarunas noslēgumā jautāju ekspertei, vai viņa saskata kādas lietas, ko Latvija saistībā ar darba tirgu var mācīties no Norvēģijas. Eldringa piekrita, ka tās varētu būt stiprākas arodbiedrības, kā arī to labā sadarbība ar darba devējiem un valsts institūcijām. Tas palīdz noturēt līdzsvaru.

Un vai ir lietas, ko norvēģi var mācīties no latviešiem? Atbildot uz šo jautājumu, viņa saka atzinīgus vārdus par Latvijas spēju pārvarēt ekonomisko krīzi, kaut arī vēl neesam sasnieguši visus mērķus.

Apbrīnojami, kā Latvija pārvarēja tumšo periodu.

Vai arī Tev, TVNET lasītāj, ir pieredze ar darbu Norvēģijā?

Ja vēlies tajā dalīties, lūdzu, raksti uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv!

TVNET pastāstīs Tavu pieredzi arī citiem lasītājiem.

Komentāri (186)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu