Situācija Latvijas galvenajās partnervalstīs rada kokrūpniecības nozares attīstības tempu pavājināšanās risku, portālā «www.makroekonomika.lv» raksta Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.
Ekonomiste: Situācija partnervalstīs rada Latvijas kokrūpniecības attīstības pavājināšanās risku (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gandrīz trīs ceturtdaļas no kokrūpniecības produkcijas tiek eksportēta
Tāpēc, lai izprastu nozares attīstību, svarīgi sekot rādītājiem eksporta tirgū, kā arī pētīt eksportētās produkcijas struktūru. Pēdējā laika būvniecības rādītāji Eiropā kopumā un arī mūsu galvenajās partnervalstīs nav sevišķi iepriecinoši, kas liecina par iespējamu turpmāku kokrūpniecības sektora attīstības tempu pavājināšanos.
Tomēr ir arī pozitīvi faktori - Latvijas kokmateriālu eksporta struktūrā vērojamas pakāpeniskas izmaiņas - no neapstrādātu produktu uz apstrādātās produkcijas eksportu.
«Augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana un eksports liecina par nozares attīstību, taču tā iespējama tikai tad, ja ir pieejams pietiekams daudzums kvalitatīvu izejmateriālu. Iekšējā tirgus izejmateriālu piedāvājums ir strauji sarucis, salīdzinot ar periodu tieši pēc krīzes, un trūkstošā koksne jāimportē, padarot Latvijas kokrūpniekus arvien vairāk atkarīgus no koksnes piedāvājuma kaimiņvalstu tirgos,» brīdina ekonomiste.
Viņa atgādina, ka kokapstrādes īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā pēdējo trīs gadu laikā svārstījies robežās no 2,5 līdz 3%, savukārt, ja ņem vērā arī mežizstrādes daļu, šis rādītājs palielinās līdz vairāk nekā 5%. Kokrūpniecība 2012.gadā veidoja 21,5% no apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoma. Tā ir arī viena no nozarēm, kas eksportē lielāko daļu savas produkcijas (2012.gadā 73,2% no nozares izlaides tika eksportēta) un kopumā 2012.gadā veidoja 15,1% no visa Latvijas preču eksporta.
«Šie skaitļi apstiprina, ka kokrūpniecībai ir īpaša loma Latvijas ekonomikā. Dziļāk izpētot dažus aspektus pēdējo gadu pieprasījuma un piedāvājuma attīstībā, atklājas, ka kokapstrādes nozare, kas bijusi viens no galvenajiem eksporta dzinējspēkiem pēckrīzes periodā, pēdējā laikā saskaras gan ar pieprasījuma, gan piedāvājuma problēmām,» atzina Zorgenfreija.
Pieprasījums pēc kokapstrādes produkcijas, ņemot vērā lielo izlaides daļu, kas tiek realizēta eksportā, ir ļoti atkarīgs no situācijas Eiropas Savienības tirgos, kas pašlaik nav spīdoša un arī tuvākajā nākotnē nesolās tāda būt.
Arī skatoties no piedāvājuma puses, jāsecina, ka esam arvien vairāk atkarīgi no ārējā tirgus. Koksnes piedāvājums iekšējā tirgū, kas pirms pāris gadiem bija salīdzinoši augsts, strauji samazinās ciršanas apjomu krišanās dēļ. Tāpēc, lai kokapstrāde varētu sekmīgi attīstīties, nepieciešams importēt arvien vairāk izejmateriālu.
No otras puses, kokapstrādes produktu pieprasījuma attīstība pasaulē ilgtermiņā tiek vērtēta kā pozitīva. Iepriecina arī tas, ka, lai arī lēni, tomēr palielinās apstrādātās produkcijas daļa kokrūpniecības eksportā. Koksnes piedāvājuma ziņā varam nākotnē cerēt uz izejmateriālu importa pieaugumu no Krievijas, kā arī uz iekšējā piedāvājuma pieaugumu, pateicoties mežu efektīvākai apsaimniekošanai, norāda Latvijas Bankas pārstāve.