Jaunie lati varēja izskatīties tā (107)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Jau vairāk nekā 20 gadus esam pieraduši pie Latvijas latu līdzšinējā izskata. Taču izrādās, ka lati varēja izskatīties arī citādāk. To portālam TVNET pastāstīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece Dr. hist. Kristīne Ducmane.

Vēl ilgi pirms savas valsts un valūtas radīšanas Latvijas teritorijā izmantoja Krievijas rubļus, jo 18. gs. beigās Latviju iekļāva Krievijas impērijā un bija jāizmanto Krievijas nauda.

Šajā laikā sāka izlaist papīrnaudu – Krievijas asignācijas. Tās atšķīrās pēc krāsām, lai asignācijas varētu pazīt arī lasītnepratēji.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Saistībā ar naudu Latvijā fiksēts kāds unikāls fakts - 19. gs. beigās Pēterburgā Valsts papīru spiestuvē sāka strādāt latviešu grafiķis Rihards Zariņš. Viņš zīmēja Krievijas impērijas naudu. Viņa zīmētie 100 un 500 rubļi tiek uzskatīti par skaistāko papīra naudu.

Latvieša zīmētos Krievijas rubļus uzskata par skaistāko naudu.

Pētera I laikā Krievijas un līdz ar to tagadējās Latvijas teritorijā ieviesa decimālo sistēmu – turpmāk vienā rublī bija 100 kapeiku. Savukārt iepriekš nebija universālas decimālas naudas sistēmas, piemēram, dažāda veida dālderos bija 92, 86 vai 72 graši.

Vietējā muižniecība bija tik stipra, ka pretojās Krievijas naudai, un tāpēc ķeizariene Elizabete pavēlēja izdot iekarotajai Igaunijas un Vidzemes guberņai savu naudu – livonēzus.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Pirmā Pasaules kara pirmajās dienās cars izdeva pavēli izņemt no apgrozības visas zelta un sudraba monētas.

Latvijā sākās īsts naudas haoss.

Lai nomaksātu vāciešiem kontribūciju, savu naudu izdeva pilsētas, piemēram, tagadējā Jelgava, Liepāja, Ventspils.

Vāciešu okupētajās teritorijās lietoja speciālus Austrumu kases rubļus un markas. Apgrozībā bija arī Vācijas impērijas nauda. Savu naudu izdeva arī Pēteris Stučka un Pāvels Bermonts.

«Nodibinoties Latvijas valstij, tā saņēma šādu mantojumu – veselu naudas haosu. Latvijas jaunajai valstij to visu vajadzēja sakārtot.»

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Tā izlaida Latvijas rubli, ko sākotnēji lāgā nepieņēma un ierēdņiem to vajadzēja saņemt piespiedu kārtā. Pēc tam izdeva speciālu naudu, lai sagatavotu linus, kokmateriālus, ko pārdot uz ārzemēm, un tādā veidā iegūtu valūtu un zeltu.

Tauta ziedoja, lai nodibinātu zelta fondu.

Pamazām rubļa kursu nostiprināja, jo ieguva ārzemju valūtu.

Lata dzimšanas diena ir 1922.gada 3.augustā, kad pieņēma likumu par latu. Pirmo latu izlaida 1922.gada 2.novembrī. «To izdarīja ļoti vienkārši – uz 500 rubļu naudas zīmēm uzsita lata nominālu, jo lats pret ideālo zelta franku bija nostabilizējies 1:50. Līdz ar to 500 rubļu atbilda 10 latiem.»

Pēc tam sāka izlaist latus, kuru nosaukums saistīts ar Latvijas vārdu. Pirms tam bija diezgan plašas diskusijas, kā saukt jauno naudu.

Latvijas latus zīmēja grafiķis Zariņš, kurš atgriezās Latvijā.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Sākotnēji latu banknotes iespieda Latvijas Valsts papīru spiestuvē, bet, tā kā Līgatnē ražotais papīrs bija ļoti sliktas kvalitātes, parādījās viltojumi. Tāpēc Latvijas Banka nolēma turpmāk latus pasūtīja Anglijā. Latus rotāja ne tikai prezidentu portreti, bet arī Nīcas tautumeitas, Staburaga, Gaujas un citi Latvijai raksturīgi attēli. Līdz 1939. gadam Līgatnes papīra kvalitāte bija uzlabojusies un tāpēc latus atkal varēja iespiest Rīgā.

Pirmās brīvvalsts laikā lietoja arī latu monētas, kam bija līdzīgi nomināli kā šodienas latiem un santīmiem. 1929.gadā izdeva leģendāro pieclatnieku ar tautumeitu. Sākumā monētas kala Šveicē, bet vēlāk – Anglijā.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

1940.gadā iekarotājiem nebija laika izdot speciālu padomju naudu, tāpēc tika izmantotas nedaudz pārveidotas latu banknotes. Apgrozībā noteica PSRS naudu – rubļus un červoncus.

Līdz ar daudzajām naudas maiņām lielākie zaudētāji bija tie cilvēki, kuriem bija uzkrājumi: «Protams, šie cilvēki zaudēja.

Pie jebkuras naudas cilvēki zaudēja.

Parasti bija liela inflācija. Šajā gadījumā tā bija kā aplaupīšana, jo lats bija daudz vērtīgāks par PSRS rubli vai červoncu, bet noteica kursu 1:1. Iebraucēji izpirka tukšus veikalus.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Pēc tam Cenu regulators noteica, cik daudz ko kurš var pirkt. Ja tev bija divi pāri kurpju, tu trešo vairs nedrīkstēji pirkt. Tāpat - ja tev bija divi mēteļi, tad trešo tu nevarēji pirkt.

Visus pirkumus tajā laikā ierakstīja pircēja pasē.

Mums krājumā ir pases, kurās ierakstīts, ka cilvēks nopircis pāri galošu vai cik metrus auduma.»

Nacistu okupācijas laikā padomju nauda palika apgrozībā. Paralēli tam izmantoja arī reihsmarkas. 1 reihsmarka bija 10 PSRS rubļi.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Tā kā pēc kara Latvija palika PSRS zonā, visas trīs nākamās naudas reformas – 1947., 1961. un 1991. gadā - skāra Latvijas teritoriju. Protams, visās naudas reformās cilvēki kaut ko zaudēja. Ducmane skaidroja, ka 1961. gada reforma bija viskorektākā, jo naudu varēja apmainīt trīs mēnešu laikā. 1947. gadā naudu vajadzēja samainīt nedēļas laikā, bet

1991. gadā naudu vajadzēja samainīt trīs dienās.

«Bija hiperinflācija. Latvija jau tajā laikā gāja savu ceļu – gatavoja Latvijas rubļus un pēc tam latus. Toreiz no vēstures kaut ko mācījās – tāpat kā 1919. gadā vispirms ieviesa Latvijas rubļus un tikai pēc tam latus.»

Latvijas rubļus, ko tauta sauca par «repsīšiem» (no toreizējā Latvijas Bankas vadītāja Einara Repšes uzvārda), ieviesa 1992.gada 7.maijā. Tos lietoja līdz latu otrreizējai dzimšanas dienai – 1993.gada 5.martam.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Vispirms Kultūras fonds izsludināja konkursu, kā varētu izskatīties jaunā nauda – atjaunotie lati. Mākslinieki piedāvāja dažādas idejas.

Komisija par piemērotākajām atzina Imanta Žodžika un Valda Ošiņa, kuriem piešķīra arī veicināšanas prēmiju. Viņi bija vieni no pirmajiem, kuri bija apguvuši tolaiku moderno datorgrafiku. Viņiem palūdza vēl piestrādāt. Viņu pieslīpētais variants beigās tika atzīts par labu.

Uz patlaban lietotajiem latiem attēloti dažādi Latvijas simboli – ozols, Daugavas loki, tautumeita, Krišjānis Barons.

Latvijas naudu var uzskatīt par ļoti skaistu.

Tas attiecas gan uz banknotēm, gan monētām.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Starpkaru Latvijas laikā piemiņas un jubilejas monētu nebija. Pirmās šāda veida monētas no dažādiem materiāliem izdeva tikai Latvijas 75. gadu jubilejas reizē. Patlaban ir gandrīz 100 piemiņas un jubilejas monētu.

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Sarunas noslēgumā naudas pētniece izsaka savu versiju, kāpēc lielai daļai latviešu patlaban ir žēl atteikties no lata un tā vietā sākt lietot eiro – daudzi latu uzskata par kaut ko savu un tā nomaiņa daļai cilvēku šķiet kā vardarbīga atteikšanās no savas identitātes daļas.

Vienlaikus naudas pētniece uzskata, ka Latvijas pievienošanās Eiropas vienotajai valūtai vērtējama pozitīvi. Viņa atgādina, ka arī uz eiro monētām būs Latvijas ģerboņi un tautumeita.

Latvijas eiro monētas būs visskaistākās eiro saimē.

Turpinājums sekos

Apmeklējot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādi «Nauda Latvijā gadsimtu ritumā», portāls TVNET uzzināja arī interesantus faktus par pirmo naudu Latvijas teritorijā.

Par to varēsiet lasīt jau tuvākajā laikā!

Foto: Edgars Kalmēns/TVNET
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET
Komentāri (107)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu