Labas ziņas darbiniekiem un darba devējiem (369)

Politiķi un eksperti prognozējuši, ka sarunas par Saeimas vēlēšanu gada budžetu būs ļoti smagas. Koalīcijas partijas jau ir ķērušās pie savstarpējiem apvainojumiem. Par ko tas, jūsuprāt, liecina? Vai tā ir tikai uzmanības pievēršana, vai bezizeja?

Jau ziemā stāstīju, kāda šogad būs budžeta veidošana, apsekojot ministrus un pārējos politiķus. Zinu, kā tas viss notiek, kādas ir ambīcijas, personīgās un partiju, kādi ir solījumi un viss pārējais, kas sanāk kopā. Tagad ir skaidrs, ka šā gada budžets ir saistīts ar nākamā gada Saeimas vēlēšanām. Tas var ietekmēt rezultātus.

Protams, daudz ko noteiks nākamā gada ekonomikas attīstība. Ja Latvijas ekonomika attīstīsies tā kā pēdējos trīs gadus, mums ir ko parādīt – mēs izejam no krīzes, ir budžeta pēctecība, mazinās budžeta deficīts un pieaug izdevumi, uzlabojas situācija sabiedrībā. Tas, protams, palīdzēs. Bet tas ļoti daudz atkarīgs arī no tā, kādā veidā budžetu pieņems un ko tur atspoguļos.

Šeit [budžeta veidošanā] sanāk kopā partiju reitingi, koalīcijas kopdarbība, dažādi programmu uzstādījumi un daudz citu lietu. Tā ir kā atskaite. Tas ir pēdējais, kur valdība, koalīcija var izpausties.. Ir lietas, kas brīžiem konfliktē. Latvijai ir jābūt elastīgai. Mēs neesam tāda stabila valsts, kurā var uz trīs gadiem kaut ko ielikt un pēc tam domāt, ka tas nekādas sekas neradīs. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem es kategoriski, ilgstoši pagājušajā gadā nepiekritu, ka IIN [iedzīvotāju ienākumu nodokļa izmaiņas] ieliek iekšā likumā. Un arī [premjers Valdis] Dombrovskis tam nepiekrita. Bet ja reiz bija uzstādījums – vai nu tas būs un budžets būs, vai arī nebūs, mums vienkārši valstiski jāizdomā, jāizlemj. Tāpat kā tad, kad strādājām ar [Starptautisko] valūtas fondu – mums nepārtraukti bija situācijas, kad varēja nebūt budžeta.

Nepārtrauktā pielāgošanās, piekāpšanās tagad turpinās.

Mēs sapratām – ieliekot [IIN izmaiņas] likumā, tas automātiski no budžeta paņem ārā 170 miljonus trīs gadu laikā. Lieta laba, nodokļus mazināt vajag, bet pie mūsu vajadzībām 170 miljonus tāpat izņemt ārā un padomāt, ka tas nekādas sekas neradīs... Mēs jau to lieliski sapratām, bet...

Bet kas tagad notiks ar nodokļu slogu darbaspēkam?

Tas mazināsies, nav nekādu šaubu.

Par cik?

Patlaban trīs koalīcijas partneri ir vienojušies, ka ir tā saucamais otrais Finanšu ministrijas variants. Nākamgad socnodoklis samazināsies par 1%, tas paņem 40 miljonus no budžeta ārā. Tad katru nākamo gadu divus gadus pēc kārtas IIN krītas par 1%. Tā ka katru gadu 1% samazinās. Mēs to varētu turpināt. Kāpēc ne? Redzu, ka fiskālā telpa jeb nauda sadalei krietni pieaug. Tagad sakām, ka mums ir 65 miljoni, bet 2016.gadā summa, pēc pašreizējām aplēsēm, ir 335 miljoni. Protams, trepi varam paturpināt.

Bet ko mēs liekam iekšā? Mums nepārtraukti norāda un presingo saistībā ar sociālo nevienlīdzību. Lūdzu, valdība, dariet kaut ko! Tā saka visi ārzemēs un Latvijā. To nevar vienkārši ignorēt.

Kas ir tās reālās lietas, ko mēs varam izdarīt?

Reālās lietas ir pilnīgi skaidras. Pilnīgs atbalsts no Nacionālās apvienības, neatkarīgajiem un «Vienotības» ir tam, ka jāpalielina atvieglojumi par apgādājamiem. 70 lati bija no 1.janvāra, 80 lati no 1.jūlija, mēs piedāvājam 98 latus no nākamā gada.

Otrs mūsu piedāvājums bija par neapliekamā minimuma progresivitāti. Tagad tas ir 45 lati visiem. Piedāvājam nākamgad ielikt tādu formulu: tiem, kam ir minimālā alga, tiem būtu apmēram 84 lati, bet tiem, kam ir vidējā alga (400 lati), paliktu 45 lati. Tā ir lieta, ko mēs vairāk sajustu 2015.gadā, kad valsts progresīvo ienākumu nodokli atgrieztu atpakaļ tiem iedzīvotājiem, kuriem bijuši mazāki ienākumi. Par šo lietu patlaban diskutējam ar nosauktajiem partneriem.

Koalīcijas partneriem, ja?

Jā. Liekas, ka Nacionālā apvienība un neatkarīgie deputāti labprāt redzētu progresīvo sistēmu neapliekamajam minimumam. Viņi patlaban ir salīdzinoši skeptiski. Viņi uzskata, ka šī lieta varētu būt, bet varbūt vēlāk. Viņu skatījums ir tāds, ka šo naudu vajadzētu vairāk pielikt pie atvieglojumiem, piemēram, nevis 98 lati nākamgad, bet par 10-20 latiem lielāku summu.

Vai jūsu minētās abas lietas varētu ieviest paralēli?

Jā. Par nākamo gadu mums jebkurā gadījumā ir labas ziņas jebkuram darba ņēmējam un darba devējam. Pirmkārt, ir augusi minimālā alga. Otrkārt, valdība ir pieņēmusi lēmumus par tiem valsts sektorā strādājošajiem, kuriem ir mazas algas, – viņiem visiem pacēla algas. Tas uzreiz ļoti daudzām svarīgām un jutīgām profesijām iedod ik mēnesi jūtamu [algu] pieaugumu. (Rāda izdrukātu uzskates materiālu par algu izlīdzināšanu publiskajā sektorā.)

Nākamais ir atvieglojumi ģimenēm.. (Rāda uzskates materiālu par ministrijas un Reformu partijas piedāvātajiem risinājumiem nevienlīdzības mazināšanai.)

Piedāvāto risinājumu salīdzinājums

Jūs runājat par to, ka iedzīvotāju maciņos nākamgad varētu būt vairāk naudas. Bet kā ar izdevumu pozīciju? Vai nākamgad plānoti jauni vai lielāki nodokļi?

Mēs nākamgad neplānojam nekādus lielākus vai jaunus nodokļus.

..No koalīcijas partneriem ir spiediens padomāt, kas varētu būt papildu ieņēmumi. Domājam, kas varētu būt realitātē. Vai tas būtu ostas nodoklis, ko reformisti prasa. To piemērotu ostai par pārkrauto apjomu vai izmantoto infrastruktūru. Tas ir kaut kas jauns.

Kādi plāni ar akcīzes nodokļa piemērošanu saldumiem, kas izskanējis?

Mēs uzskatām, ka tās lietas ir ļoti sensitīvas, un arī uzņēmējiem šeit automātiski ir daudz kur iebildes. Viņi uzreiz saka – ražotnes tiks pārceltas citur. Tās lietas ir jāsabalansē. Tas attiecas arī uz akcīzi tabakai. Mēs nekur nevaram izlekt virs vidējā Baltijas valstu līmeņa. Mums ir ļoti jutīgas pozīcijas. Finanšu ministrija rēķina, kādi varētu būt papildu ieņēmumi no šīm izmaiņām, taču te nevar kardināli runāt par jaunu visaptverošu lielu nodokļu ieviešanu. Domāju, ka tas tagad nav iespējams.

PVN [pievienotās vērtības nodokļa] likme tagad nemainīsies?

Nē, PVN nemainīsies.

Mums, visticamāk, jārespektē tas, ko saka eksperti, – nodokļu slogs Latvijā ir visu laiku krītošs. Valdības deklarācijā rakstīts, ka nodokļiem pret ekonomiku ir jābūt aptuveni 33%, bet mēs virzāmies uz 25%. Mēs visu laiku samazinām summu, ko iekasējam. Tā ir joma, kas acīmredzot kaut kādā veidā jākompensē. Ja mēs ejam uz tik strauju nodokļu mazināšanu (tas ir straujš temps, lai arī liekas, ka 1% nav nekas. Eiropā nekur tādus brīnumus patlaban neredzēsim), mums ir jādomā, kādā veidā mēs to varam kompensēt caur citiem nodokļiem. Tas ir jautājums nevis nākamajam, bet turpmākajiem gadiem.

Ja mēs gribam zemus, iespējams, zemākos Baltijā, darbaspēka nodokļus, acīmredzot mums jābūt Baltijā lielākajiem nekustamā īpašuma nodokļiem vai PVN. Kaut kā tas ir jākompensē.

Bet šim gadam būtiskas izmaiņas neprognozējat?

Nē, mums tehniski nav laika to izdarīt. Domāju, ka tas mums nav arī jādara, jo tādā veidā mētāties nevar. Tam jāsagatavojas.

Kādi ir plāni saistībā ar izdevumiem autoceļiem? Vai plānots atjaunot speciālo budžetu?

..Iespējams, tiks ieviesta maksa tiem ārvalstu tranzīta kravu pārvadātājiem, kuri šķērso Latviju. Šī nauda varētu aiziet ceļiem..

Mēs neatjaunosim specbudžetu [autoceļiem]. Mēs joprojām pieturamies pie tā, ka ir viens kopējs budžets. Mēs saprotam, ka ceļi ir viena no prioritātēm. Tiem jānovirza maksimāli iespējamā summa. Tāpēc mēs esam zināmā mērā strupceļā ar nodokļu mazināšanu. Tik strauji mazinot, mums paliek mazāk naudas tiem pašiem ceļiem.

Kā vienu no nākamā gada budžeta prioritātēm minējāt ceļus. Ko vēl redzat kā prioritātes?

Demogrāfija, sociālās nevienlīdzības mazināšana, atbalsts ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, veselība, viennozīmīgi mediķu algas.. Jāskatās, kādas paliks pārējās prioritātes, cik mēs varēsim tām atvēlēt.

Kā domājat sabalansēt ministriju pieprasījumus ar budžeta iespējām? Ministrijas jaunajās politikas iniciatīvās pieprasa aptuveni desmit reižu vairāk naudas, nekā budžetā varētu būt.

Jā, patlaban ir pieprasījums par vairāk nekā 570 miljoniem. Labi, daļu esam apmierinājuši, bet fiskālā telpa ir zem 70 miljoniem. Vienalga kādā kombinācijā skatoties, tas iznāk 1:8, 1:7. Tāpēc mēs arī turam [savu pozīciju], jo, ja palaižam projām darbaspēka nodokļos tik lielu apjomu, samazinās mazāk. Būs jāvērtē prioritātes. Saraksts ir vairāk vai mazāk skaidrs, un vienā vai otrā veidā tiks rasts kompromiss.

Diez vai katra prioritāte sagaidīs pieprasīto naudas apjomu.

Droši vien tie paši ceļi saņems mazāk?

Pagaidām neredzu, kā mēs varam novirzīt ceļiem 28 miljonus, ja nemaldos. Ja parādās citi varianti, varbūt summa ir tuvu tam, bet man ir grūti pateikt, vai tas ir iespējams. Līdz šim tā gandrīz nav bijis. Domāju, ka arī medicīnā mēs visas programmas nevarēsim [atbalstīt]. Bet jāskatās kontekstā tālāk, jo katru gadu fiskālā telpa parādās arvien lielāka. Būtiski lielāka – dubultojas un pat trīskāršojas. Jāsper pirmie soļi un tad jāskatās.

Iespējams, nākamgad mēs varam kaut ko domāt, piemēram, ja redzam, ka jaunieviestie nodokļi – ostu nodeva vai citi risinājumi - labi pilda budžetu.. Nedomāju budžeta grozījumus, bet, iespējams, kaut kādas programmas, piemēram, ceļu nozarē saņems papildu naudu ātrāk nekā gada beigās..

Tagad ir spiediens iziet ārā no fiskālās disciplīnas rāmjiem. Domāju, ka to gan nevajadzētu atļauties. Tādā veidā mēs šautu sev kājās, iestājoties eirozonā un gaidot labākus kredītreitingus un zemāku parādu apkalpošanas izmaksu apjomu. Nav īstais laiks.

Saistībā ar kredītreitingiem un nākamā gada budžetu vēlos uzdot arī kāda TVNET lasītāja jautājumu. Viņš norāda, ka valdība plāno budžeta deficītu 0,9% no IKP, bet iepriekš tika solīts bezdeficīta budžets un bija runas par virzīšanos uz budžetu ar pārpalikumu. Pēc šā brīža plāna ir skaidrs, ka nekā tāda tuvākajos trijos gados nebūs. Jautājums - kāpēc un vai, pievelkot niecīgos 0,9%, tomēr nevarētu panākt labāku kredītreitingu ar procentu maksājumu samazinājumu?

Es to saprotu un esmu teicis – ja mums nebūtu tik daudz tik ļoti sasāpējušu jomu un tik lieli pieprasījumi, mēs varētu uz to virzīties. Mēs neesam tālu no tā.

Vai tiešām nevar tos 0,9% pievilkt?

Tad ministrijām vajag noņemt visus pieprasījumus. Tad mēs varētu pievilkt. Bet tad arī nodokļus nevarētu mazināt.

Lasītājs norāda, ka 0,9% no IKP ir tik maz, salīdzinot ar tiem griezieniem, ko piedzīvojām krīzes gados.

Nemazinām nodokļus, samazinām ambīcijas, ministri atsauc savus pieprasījumus, un mums nākamgad ir bezdeficīta budžets.

Mums jau šogad valsts pamatbudžets būs sabalansēts. Un arī pagājušajā gadā bija. Mums deficīts pagājušajā gadā veidojās divās vietās – saistībā ar pašvaldībām un korekcijām maksājumos valsts un pašvaldību uzņēmumiem - slimnīcām, «airBaltic» un tādām lietām.. Mēs neesam tālu no bezdeficīta budžeta. Saprotiet,

ja nebūtu politiķu un valsti pārvaldītu savādāk, mums, visticamāk, būtu bezdeficīta budžets.

Bet mums ir politisko partiju princips, vēlēšanas, reitingi. Ir vajadzīgas labās ziņas.

Tad saprotu, ka vismaz nākamgad mums noteikti nebūs bezdeficīta budžets?

Nākamgad nevar.

Es pats šai idejai noteikti piekrītu, mēs neesam tālu no tā, bet diemžēl, redzot, ko nākamajos gados gaida – ceļi, mediķi, skolotāji, policija gaida [papildus valsts naudu], bet uzņēmēji gaida nodokļu samazinājumu. Kā mēs to varam? Mūsu ekonomika aug strauji, bet ne tādā līmenī, lai mēs tiktu pie nulles..

Ir jābūt ļoti lielai valstiskai domāšanai un mēģinājumiem izskaidrot sabiedrībai, kāpēc tas jādara. Pēc dziļas krīzes tas ir ļoti grūti. Igaunijai izdevās bezdeficīta budžets, bet viņi to paspēja izdarīt, kad ekonomika auga.

Kā viņi vienmēr nokļūst mums priekšā?

Ir atbildīgāki politiķi, un sabiedrība saprot, ka populisms nav tas. Ar banāniem igauņus nenopirksi.

Latvijā ar banāniem cilvēkus nopērk vairāk.

Arī tagad?

Tagad mazāk. Tagad cilvēks ir kļuvis pragmatiskāks. Bet ir jāsaprot, ka solījumi, salda valodiņa un izlikšanās par labu pie mums dod labākus augļus nekā Igaunijā. Igaunijā cilvēki pragmatiskāk saprot, ka naudas ir tik, cik ir, un acīmredzot ir jārīkojas tā, kā iesaka.

Kā jums šķiet, vai igauņus varētu uzpirkt ar e-talonu, kā bija Latvijā, Rīgā?

Igaunijā korupcijas līmenis ir viennozīmīgi ir mazāks. Esmu cilvēks, kurš 18 gadus dzīvojis pie Igaunijas robežas. Es viņu mentalitāti pietiekami labi zinu. Viņiem ir krietni cietāks mugurkauls..

Ar finanšu ministru runājām arī par citiem valstiski svarīgiem jautājumiem.

Intervijas turpinājumu portālā TVNET varēsiet izlasīt jau tuvākajā laikā.