Jābūt gataviem, ka nākamā gada sākumā varētu būt ekonomikas atsalums (259)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Pakalpojumu sniedzējiem un preču pārdevējiem ir jābūt gataviem, ka nākamā gada sākumā varētu būt klientu atsalums. Finanšu ministrs Andris Vilks intervijā portālam TVNET lēš, ka līdz ar eiro ieviešanu sākotnēji cilvēki būs tendēti uz mazākiem tēriņiem.

(Sarunu par eiro sākam, runājot par igauņu stingrāko mugurkaulu un stingrāko attieksmi pret korupciju.)

Pirmo sarunas daļu varat izlasīt šeit:

..Runājot par eiro ieviešanu - igaunim nevajadzētu skaidrot, kāpēc tas ir vajadzīgs. Mums tik grūti gāja.

Kā jums šķiet, ko tagad var iesākt ar to vairāk nekā pusi Latvijas cilvēku, kuri ir pret eiro ieviešanu? Vienkārši nelikties ne zinis?

Nē. Domāju, ka tagad parādīsies tīri pragmatiska informācija. Nometam nost visu politisko! Mums jāsaprot – ja reiz Igaunija un Somija ir tur gājusi, acīmredzot politiski mums tur jābūt. Mums tomēr blakus ir Krievijas faktors. Mēs gribam būt integrēti Eiropas zonas ekonomikās, lai mūžu mūžiem noņemtu baumas par devalvāciju.. Runājam un skatāmies tikai uz pragmatiskām lietām – kā tas notiks, kā būs ar cenām, kā jārīkojas, kā blakus Igaunijā viss noticis. Tīri pragmatiskas lietas. Manuprāt, tas ir labākais, kas var būt..

Domāju, ka [Latvijā] cilvēki ir vairāk nobijušies un nav tik toleranti kā Igaunijā. Mums tic mazāk, kaut arī patiesībā mūsu kurss ir ļoti līdzīgs. Mēs domājam un darām līdzīgi kā Igaunijā.. Tikai mēs daudz kur sākam no zemāka līmeņa. Tas ir daudzu un dažādu iemeslu dēļ.. Tāpēc mums ir grūtāk ar to visu iziet..

Kā redzat eiro ieviešanu saistībā ar cenu celšanu? Cilvēki ir satraukušies.. Kā to varēs reāli izkontrolēt, jo institūcijas nav ar tik lielu kapacitāti, lai kontrolētu katru gadījumu?

Tas ir kopējs mijiedarbības un solidaritātes, un līdzdarbošanās veids. Tur nevar likt un piespiest. Tā tiešām ir solidaritāte un reputācija. Domāju, ka uzņēmējiem laba reputācija ir ļoti svarīga. Uzņēmējs šajā situācija var tikai iegūt. Sabiedrība to novērtēs. Arī žurnālistiem un ekspertiem tam jāseko līdzi.

Uzņēmēji, kuri rīkosies, kā teica, vai pat nāks pretī, tikai iegūs.

Bet kas notiks ar tiem, kurus pieķers negodīgā rīcībā? Viņiem vienkārši pateiks – esat slikts uzņēmums ar sliktu reputāciju, vai arī noteiks reālu sodu?

Sodīt var, ja tiek pārkāpts likums.

Bet uzskatu, ka būs arī boikots. Vienmēr dzīvē esmu ignorējis to, kurš izrāda negodīgu attieksmi pret mani.

Bet latvieši ir ļoti... Viņi nereti ļaujas...

Cilvēkiem ir jābūt ar mugurkaulu. Ir jāskatās un jārunā par to skaļi. Domāju, ka būs ļoti maz izteikti negodīgu gadījumu. Par tiem daudz jārunā. Varētu būt mazas novirzes no normas.

Svarīgi tas, ka Latvijā ļoti daudz uzņēmumu ir gatavi sadarboties ar sabiedrību. Ja viņi parakstās, ir tam gatavi, viņi var iegūt savai reputācijai. Kāpēc viņiem būtu jāriskē?.. Ja cilvēkam ir izvēles iespējas, viņam ir jāignorē [negodīgie uzņēmēji]. Visur tas nav iespējams, bet daudz kur ir. Jārunā un jādalās informācijā ar citiem..

Jāatceras, ka Latvijā mums ir krīzes mācība. Mēs ļoti smagi izgājām iepriekšējo periodu.

Vai tiešām kāds tagad grib uzvārīties uz citu rēķina?

Vai tiešām daudz būs tādu, kas to gribēs?

Domājat, ka ne?

Domāju, ka ne.

Mums tomēr lata nomināls ir lielāks par eiro. Gada sākumā cilvēki psiholoģiski drīzāk būs tendēti pat tērēt mazāk. Pat ja viņi to varēs atļauties, viņi ilgi domās, vai cena ir atbilstoša.

Pakalpojumu sniedzējiem un preču pārdevējiem ir jābūt gataviem, ka nākamā gada sākumā varētu būt klientu atsalums. Ne jau tāpēc, ka cilvēki nevarētu iegādāties, bet gan tāpēc, ka viņi gribēs pārliecināties, ka netiek muļķoti. Tas varētu nostrādāt labi, bet domāju, ka no tā varētu izvairīties, lai tirgotājiem nebūtu kritums. Bet tad ir laicīgi jāpadomā un varbūt pat jāpanāk pretī pircējiem.

Vai prognozējat būtisku apgrozījuma kritumu?

Nē, bet tas būs saistīts ar cilvēku psiholoģiju. Ekspertiem un žurnālistiem ir vērts papētīt sabiedrības uzvedību. Esmu aprunājies ar vienu otru cilvēku, tostarp vecākiem cilvēkiem un lauku ļaudīm.

Pieļauju, ka sākumā būs vēlme izzināt situāciju un nogaidīt.

Nav šaubu, ka maizi, pienu un degvielu pirks, bet būs lietas, kur cilvēks būs ļoti uzmanīgs. Tāpēc es aicinātu tirgotājus ieskatīties sabiedrības psiholoģijā. Neizslēdzu, ka tiks piedāvāta pat zemāka cena nekā tagad.

Janvāris, februāris, marts mazumtirdzniecībā parasti ir atsaluma mēneši. Cilvēki mazāk tērē, mazāk pārvietojas klimatisko apstākļu dēļ, izklaižu ir mazāk. Tas ir laiks, kad biznesam nevajadzētu zaudēt naudu, jo jautājums nav par pirktspēju. Tā nākamgad augs. Es to pilnīgi redzu pēc visa nolemtā.

Cilvēkiem maciņos parādīsies lielāka neto alga pie jebkura varianta. Pie jebkura varianta tā ir draudzīgāka. Tāpat arī aug darba samaksa. Neredzam, ka inflācija gada sākumā kaut kādā veidā varētu eksplodēt. Vienkārši tam nav iemeslu. Tā būs augstāka nekā tagad, bet tā nebūs tāda, kas radītu cilvēkiem vēlmi mazāk tērēt. Tā absolūti nebūs. Tāpēc daudz ko nospēlēs nomināls [lata pret eiro] un mūsu krīze, tās seku pārvarēšanas mācība.

Būsim piesardzīgāki, nekā varbūt vajadzētu?

Es pieļauju. Vienkārši saku, lai nebrīnās, ka ir mazāki patēriņi tikai tāpēc, ka cilvēki mēģina saprast, vai pret viņiem ir vai nav godīga izturēšanās. Ja cilvēks vēlēsies veikt kādu pirkumu, iespējams, viņš to darīs aprīlī, nevis janvārī. Domāju, ka cilvēks varētu arī gaidīt. Viņš redzēs – te viss ir godīgs, cena ir atbilstoša. Pāris mēnešu laikā mēs pie cenām «piešausimies».

Labā ziņa ir tā, ka būs vieglāk saprast, cik īsti Latvijā kas maksā pret Igaunijas līmeni. Vai tad tālu līdz Igaunijai braukt iepirkties? Tagad jau arī daudzi to dara. Varēs vieglāk salīdzināt arī ar citu valstu cenu līmeni. Tad mēs redzēsim, ka daudz kur cenas nemaz nav īsti kur celt.

Daudz kur cenas pat būtu jālaiž uz leju.

Starp citu, to brīžiem teikuši arī paši tirgotāji un eksperti. Ir daudz importēto preču, kur mēs līdz šim pārmaksājam tāpēc, ka latos mums nav īsti vēlmes kontrolēt un varbūt nav arī izvēles.

Bet tagad mēs redzam sarosīšanos. Arī mazumtirdzniecībā nāk iekšā jauni spēlētāji. Uzskatu, ka mums bija lielākā inflācija Baltijā tāpēc, ka mums šeit nebija adekvāta konkurence. Domāju - no 2004. līdz 2007. gadam. Mums bija krietni augstāka inflācija nekā Igaunijā un Lietuvā.

Saistībā ar eiro ieviešanu vēlējos uzdot vienu praktisku jautājumu par valūtu kursiem. Zināms, ka bankas kontā esošie lati bez maksas tiks pārvērsti eiro. Savukārt skaidru naudu varēs mainīt bankās, pasta nodaļās...

Jā, arī Latvijas Bankā mūžu mūžos.

Bet vēlējos jautāt par valūtu kursu....

Kursam ir jābūt tādam, kāds tas ir noteikts. [Ir apstiprināts, ka nākamā gada janvārī pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar līdz šim Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati.]

Bet mūžu mūžos?

Jā, tam ir jābūt fiksētam – 0,7028.

Bet kā būs ar valūtas maiņas punktiem? Vai arī pēc trīs gadiem valūtas maiņas punktos varēs samainīt latus par šo kursu?

Par valūtas maiņu punktiem es uzreiz neatbildēšu.. Nezinu, vai pēc trīs gadiem vai pat pusgada kāds baigi stieps latus uz valūtas maiņas būdiņām. Kāpēc to darīt? Es nezinu, kāds tur tālāk būs noteikts kurss.

Bet cik ilgi būs noteiktais valūtas kurss maiņas punktos?

Par valūtas maiņas kursiem es nepateikšu, tur vajadzīga precīzāka informācija. Bet kāpēc cilvēkiem jāsarežģī dzīve? Komercbankas pēc šā konkrētā kursa un bez komisijas maksas maina visus latus sešus mēnešus.

Tad cilvēks var būt drošs, ka vēl jūnijā bankā par 100 latiem saņems 142 eiro?

Jā, līdz 1.jūlijam kurss ir 0,7028, nav nekādu komisijas maksu. Viss. Tur nedrīkst būt izmaiņas.

Bet kas notiks, ja cilvēks savus latus gribēs samainīt, teiksim, oktobrī? Tad varbūt piemēros kādas maksas?

Nevaru pateikt tālāko, jo domāju, ka pēc tam bankām ir tiesības uzlikt komisijas maksu. Kāpēc tām apgrūtināt sevi ar šādu pakalpojumu? Ar domu – kurš tad vēl latus lieto? Nezinu, vai Igaunijā tagad var aiziet uz bankām un samainīt [kronas pret eiro]. Es ļoti šaubos. Kāpēc komercbankām šāda funkcija jāveic?

Latvijas Banka paliek, un tajā par šo kursu latus varēs mainīt mūžu mūžos, vēl 100 gadus. Tā ka cilvēkiem, kuri to neizdara sešos mēnešos bankās, nevajag sarežģīt dzīvi – vienkārši vajag iet uz Latvijas Banku, kur to izdarīs bez komisijas maksas par esošo kursu. Nezinu, kādi būs kursi uz ielas vai būdiņās, vai kaut kur citur. Man liekas, ka

cilvēkiem nevajadzētu uz tādām lietām vispār parakstīties un paļauties.

Vai valūtas maiņas punktos arī pirmajā pusgadā būs noteikts valūtas kurss?

Valūtas maiņas punktos nevajadzētu būt savādākam kursam, nekā valstī ir noteikts oficiāli likumā.. Bet lielākā daļa darījumu notiek komercbankās vai Latvijas Bankā. Manuprāt, valūtas maiņas punkti ir drīzāk domāti iebraucējiem un citu valūtu mainīšanai.. Nedomāju, ka cilvēkiem vajadzētu iet uz turieni mainīt latus..

Kāda jēga turēt latus un nesamainīt tos sešus mēnešus? Ikdienā taču eiro vajadzēs iztikai, maksājumiem, uzkrājumiem. Kur to latu pēc tam liks? To var turēt kā suvenīru vai arī nolikt un pēc tam iet mainīt Latvijas Bankā.

Neesmu papētījis, vai tiešām Igaunijas komercbankās un valūtas maiņas punktos vēl kaut kur maina kronas. Es domāju, ka pragmatiski cilvēki par tādiem jautājumiem neinteresējas un viņiem tas nav aktuāli.

Gribēju jautāt par nodokļiem un vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Kamēr vasarā daudzi vāca mežā ogas un sēnes, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nāca klajā ar skaļu paziņojumu, ka arī par to ir jāmaksā nodokļi. Saprotams, ka visiem ir jāmaksā nodokļi, bet vai jums šķiet, ka ir samērīgi vistrūcīgākajiem draudēt ar nodokļu maksāšanu?

Mums ir ļoti liels spiediens sakārtot visas jomas un iekasēt nodokļus. Mums visu laiku prasa, lai iekasējam nodokļus.. Šajā gadījumā lielākoties cilvēkiem ar ienākumiem līdz 2000 latiem nav jāmaksā nekādi nodokļi. Viņam gan ir jādod informācija, lai kādreiz VID redz, ka kādam, kurš skaitās sēņu lasītājs un pēkšņi sāk ļoti glauni dzīvot, ir bijuši kaut kādi ienākumi.. 2000 latu ienākumi gadā sēņu lasītājam ir pietiekami daudz, jo sezona ir īsa. Šaubos, vai kāds var salasīt ogas vai sēnes par 600 vai 700 latiem [mēnesī]. Tas nav iespējams.. Ja ir lielāka summa - 1000 vai vairāk latu – tad viņam, tāpat kā jebkuram darba devējam, jāmaksā nodokļi valstij..

Kā vispār vērtējat VID attieksmi pret nodokļu iekasēšanu? Nereti jūtams, ka mazajiem uzņēmējiem sāp tas, ka viņus pārbauda ļoti skrupulozi, bet ar lielajiem uzņēmumiem ir cita situācija – valsts ar vieglu roku atlaiž miljonus.

Domāju, ka diezin vai tā varētu teikt. Jebkurā valstī varētu sūdzēties par nodokļu slogu vai sarežģītu sadarbību. Nedomāju, ka ir liela segregācija: lielais, mazais, vidējais. Drīzāk ir atsevišķi gadījumi, reģioni vai pilsētas, kur izveidojusies situācija, kad radušās runas un nepārbaudītas baumas. Mēs esam runājuši ar VID vadību, lai viņi runā ar klientiem un atrod veidu, kā restrukturizēt parādus.. Arvien biežāk redzu, ka ir pragmatisks risinājums – VID saprot, ka uzņēmums funkcionē un nevajag to norakt, bet uzņēmums saprot, ka tam ir saistības pret valsti..

Uzskatu, ka Igaunijas variants ir labākais – uzņēmējs ir kontaktā ar VID un iestāde brīdina, ja redz nesabalansētas lietas. Pēc brīdinājuma puses tiešām atrod veidu, kā to risināt, lielākoties restrukturizējot vai pagarinot. Bet ja tas tiek ilgstoši ignorēts, ieslēdzas soda sistēma, kad valsts var parādīt spēcīgāku attieksmi. Manā skatījumā

jaunajai VID vadībai jābūt maksimāli orientētai uz klientu un dialogu.

Bet ja ir lieli pārkāpumi, par tiem nevar klusēt. Jābūt jūtamai soda sistēmai. Nevajag šķirot lielākos vai mazākos uzņēmumos. Bieži vien daudz kas atkarīgs no personībām – uzņēmēja un VID darbinieka. Kāda ir viņu sinerģija. Daudz kur ir labi piemēri, bet daudz kur nesanāk tā, kā vajadzētu. Jāņem vērā cilvēciskais faktors. Bet šis faktors ir maksimāli jāizslēdz, lai sistēma funkcionētu.

Ir vajadzīgs dialogs. Nav citu izeju.

Ar varu arī var paņemt daudz naudas, bet nekad tādā veidā, kā to var izdarīt tieši runājot un piedāvājot. Attieksmei ir jābūt maksimāli vienādai pret visiem.

Sarunas laikā vairākkārt minat Igauniju kā pozitīvo piemēru. Uz to norāda arī uzņēmēji. Piemēram, auto tirgotāji vērš uzmanību, ka mašīnu reģistrācija kaimiņvalstīs ir daudz izdevīgāka. Analizējot nodokļus, kaimiņvalstis mums atkal ir priekšā.

Jautājums par auto reģistrāciju pacēlās tieši krīzes gados, jo mums bija jāatrod papildus budžeta līdzekļi. Mēs redzējām, ka esošā sistēma neģenerē tos ieņēmumus, ko mēs gribētu redzēt. Latvijā it kā ir nabadzīgākā sabiedrība Baltijas valstīs, bet vienlaikus mums ir pārliecinoši lielākais luksusauto segments..

Toreiz noteica, ka ar lielākiem nodokļiem jāapliek, piemēram, trīsgadīgs auto, bet tagad tam jau ir astoņi gadi un to vairs nevar uzskatīt par luksusa mašīnu. Varbūt lietderīgi būtu noteikt slieksni – trīs gadus, nevis konkrētu ražošanas gadu?

Par to noteikti var diskutēt. Neesmu iedziļinājies diskusijās par automašīnu nodokli, bet sajūtu, ka tā ir tēma, kas ir jāpaceļ un jārisina. Bija redzams, ka automašīnām bija daudz lietuviešu numuru. Tagad tie ir izzuduši, bet parādījušies Igaunijas numuri.

Tur var atrast pieeju arī no valsts puses. Bet katrā ziņā ir jāsaprot, ka nebūs vienādi nodokļi. Piemēram, ir liela atšķirība, vai tu pērc un uzturi mašīnu Dānijā vai Vācijā. Tas pats ir starp Franciju un Luksemburgu vai Vāciju. Vienmēr būs atšķirība. Dažādu iemeslu dēļ: valstij vajag vairāk naudas, pastāv tradīcijas.. Jāsaprot, ka

liela daļa cilvēku, kuri izvairās no iemaksas valsts budžetā, ir ļoti turīgi.

Viņi izvairās, saprotot, cik mums pašiem ir nepieciešama nauda. Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik daudz luksusa mašīnu. Kā mēs varam iekasēt papildu naudu? Sabiedrība prasa: lūdzu, ņemiet naudu no bagātajiem! Kādā veidā ņemsim naudu no bagātajiem, ja mašīnām un īpašumam negribam uzlikt lielākus nodokļu?

Bet astoņgadīga mašīna nav tā paša turīgākā cilvēka pazīme...

Par gadiem var diskutēt. Katrā ziņā, par jaunām mašīnām runājot, ir jāsaprot, ka esam zināma luksusa auto un bagāto cilvēku paradīze. Tiklīdz gribam bagātākajiem uzlikt lielākus nodokļus, ir pretdarbība.. Domāju, ka krīzes risinājumi vienā otrā jomā būtu jāpārskata. Varbūt ne šogad, bet divu gadu laikā ir jāpārskata un risinājums jāpiedzen Baltijas līmenī, lai nebūtu situācijas, kurās risinājumu grib atrast blakus esošā valstī..

Kāds ir jūsu kā cilvēka noskaņojums? Vai esat gatavs politikā būt vēl ilgi?

Esmu teicis, ka noskaņojums politikā nav nekāds vienkāršais, ņemot vērā, kā es ienācu, – mani pierunāja. Sapratu, uz kurieni es nāku. Nenācu ar politiskām ambīcijām sēdēt kādā padomē vai valdē. Vienkārši atnācu palīdzēt valstij.. Nebija neviena cita kandidāta. Tagad redzu daudzus, no kuriem daļa, man šķiet, būtu gatavi strādāt pat par brīvu nākamajā ciklā.

Man ir svarīga atalgojuma sistēma, domāju, ka tas ir neadekvāts. Esmu nācis no biznesa vides, kur ir cita ētika, spēles noteikumi un lielāks gandarījums.

Tagad tu dari vienalga ko, bet lielākoties esi sliktais.

Cik ilgi cilvēks var? Vienu, divus, trīs gadus... Nepārtraukti dauza. Ir jāsaprot darba apjoms, stresa līmenis, nepārtrauktā sabiedrības neapmierinātība. Var jau to darīt vēl vienu ciklu, bet es no darba nebaidos, reputācija man ir pietiekoši laba un izaicinājumi jebkurā jomā ir ļoti daudz. Tāpēc esmu ļoti atvērts šim jautājumam..

Intervija notika augusta sākumā. Pirmo sarunas daļu varat izlasīt šeit:

Komentāri (259)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu