Nopludinot informāciju par iespējamām izmaksām saistībā ar ilggadējā «airBaltic» akcionāra Bertolda Flika prasību par interešu aizskārumu, ir mēģināts diskreditēt Valsts kancelejas darbu un ietekmēt tās viedokli.
Valsts kanceleja: nopludinot ziņas par Fliku, mēģina mūs diskreditēt (20)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts kancelejas (VK) Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons šodien žurnālistiem pavēstīja, ka medijos nopludinātā informācija ir bijis iekšējais iestādes sarakstes dokuments un tas nopludināts, lai mēģinātu mainīt Valsts kancelejas viedokli. Viņš arī norādīja uz paralēlēm ar kādu reiderisma lietu, kur negatīva iznākuma gadījumā valsts nodokļu maksātājiem tas izmaksātu aptuveni 50 miljonus latu. Šis grupējums iesaistīts reiderisma lietā, un Flika lieta ar to esot savstarpēji saistīta.
«Mājieni, ko saņēmām, bija no konkrētas šauras ekonomiskās grupas.
Mājieni bija no grupējumu pārstāvošajiem juridiskajiem konsultantiem un citiem pārstāvjiem,» pauda Mēkons. Viņš gan atsacījās publiski nosaukt konkrētus vārdus, bet norādīja, ka tie visi ir iesniegti drošībsargājošām iestādēm. Mēkons apgalvoja, ka šajā ekonomiskajā grupējumā esot iesaistīti sabiedrībā, kā arī biznesa vidē visai zināmi cilvēki.
Savukārt komentējot informāciju par iespējamām izmaksām starptautiskās šķīrējtiesas procesā, viņš atzina, ka Valsts kanceleja ir secinājusi, ka ir aizskartas Flika kā investora tiesības un šie miljoni būtu tā summa, kas būtu taisnīga kompensācija par viņa akcijām.
Mēkons stāstīja, ka viņam ik pa laikam tiekot izteikti mājieni mainīt VK juristu atzinumus. Tāpat esot bijuši mēģinājumi diskreditēt viņa privāto uzņēmumu, izplatot informāciju, ka visās lietās, par kurām viņš sniedz atzinumus saistībā ar starptautiskajiem procesiem, patiesībā viņš aizstāvot investoru tiesības.
VK gatava, ka tās atzinumus sauks par «jokainiem»
Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane izteicās, ka Valsts kanceleja ir gatava, ka arī turpmāk tās atzinumus sauks par «jokainiem un dīvainiem», informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska. Šādi par VK juristu darbu ir izteicies satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Dreimane prognozēja, ka noteiktu grupējumu pārstāvošās amatpersonas ies tālāk un centīsies diskreditēt par šiem jautājumiem atbildīgo VK juristu darbību, norādot uz saistībām ar dažādām tiesvedībās iesaistītām un sabiedrībā nepopulārām personām.
Savukārt Matīss žurnālistiem sacīja, ka šādu atzinumu nonākšana publiskajā telpā grauj valsts izredzes potenciālās tiesās un vājina valsts pozīcijas. Ministrs ir pārliecināts, ka šī informācija nav noplūdusi no Satiksmes ministrijas.
Viņš joprojām esot neizpratnē par to, kādēļ un kā dokuments, kas formulē valsts politiku vienā jautājumā un var radīt būtiskus finansiālus riskus, var nonākt publiskajā telpā.
Kā ziņots, VK secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju ilggadējam aviokompānijas «airBaltic» vadītājam Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā, liecina VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.
Fliks jūnijā iesniedzis premjeram investīciju pretenziju, pamatojot to ar Latvijas un Vācijas investīciju aizsardzības līgumu. Pēc prasības iesniegšanas premjeram Flikam jānogaida pusgads, lai varētu vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzdevis šo jautājumu risināt Satiksmes ministrijai (SM), kura lūgusi viedokli arī Valsts kancelejai.
Kanceleja uzsver, ka tās sagatavoto viedokli nevar saukt par valdības viedokli, taču dokuments tapis, lai brīdinātu par iespējamām sekām. Valsts kancelejas jurists Ivars Mēkons dokumentā norāda, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi investīciju aizsardzības jomā, ir pamatotas bažas, ka Flika prasība Starptautiskajā šķīrējtiesā varētu tikt atzīta par pamatotu. Saskaņā ar LTV rīcībā esošo informāciju šajā gadījumā, kā norādījis Valsts kancelejas eksperts, valstij būtu jārēķinās ar 15 līdz 16 miljonu latu kompensāciju Flikam.
VK uzsver, ka tās viedoklis nav valsts viedoklis un valsts viedokli paudīs SM. Valsts kanceleja vērsusi uzmanību uz standartiem, kādi 50 gadus ir atzīti starptautiskajās šķīrējtiesās. Valsts kanceleja izvērtējusi situāciju un sniegusi viedokli par to, kā šī lieta izskatās no šķīrējtiesas puses. Mēkons pauda nožēlu par atzinuma nonākšanu publiskajā vidē, jo tā ir tiesvedības taktika un stratēģija, ko parasti ne viena, ne otra neizpauž, tāpēc Valsts kanceleja atzinumu klasificējusi atbilstoši likumam.
SM uzsver, ka ar Fliku norit tiesvedība un nekāda nauda pirms tās Flikam netiks maksāta. Jautājums par jebkādu maksāšanu būtu valdības kompetencē un tikai pēc tam, kad visas iesaistītās iestādes būs sniegušas savus viedokļus.
Valsts kancelejas sagatavotajā dokumentā esot norādīts: valstij nodalot Flikam piederošās «airBaltic» akcijas no konvertējamām obligācijām, starptautiskā šķīrējtiesa var uzskatīt, ka valsts pārkāpusi objektīvu paļāvību.
No Flika pretenzijas izriet, ka viņš vēlas no valsts panākt 62 miljonus latu.
«airBaltic» ir 1995.gadā dibināta akciju sabiedrība. Patlaban tās galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.
Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un SIA «Baltijas Aviācijas sistēmas» - vienošanās pameta 2011.gada rudenī. «Baltijas Aviācijas sistēmas» vienādās daļās piederēja Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai «Taurus Asset Management Fund Limited».