Juris Binde paredz ļoti interesantu nākotni (73)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Tuvākie gadi informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā būs ļoti interesanti. Mobilo sakaru operatora SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) prezidents Juris Binde intervijā portālam TVNET prognozē, ka parādīsies dažādas jaunas ierīces, attīstīsies datu pārraide un pieaugs video skatīšanās apjomi.

Kā LMT darbu ietekmējušas straujās un būtiskās telekomunikāciju tirgus izmaiņas pēdējo gadu laikā?

Patiesībā telekomunikāciju tirgus ir mainījies visu laiku, kopš mēs strādājam šajā jomā, tas ir, vairāk nekā 20 gadus. To noteikuši vairāki faktori. Pirmkārt tas, ka šajos gados arī Latvijā ir nomainījušās vairākas tehnoloģiskās paaudzes. Sākot ar pirmās paaudzes sistēmu NMT 450, kas pastāvēja no 1992. līdz 2001. gadam, tālāk no 1995. gada notika revolucionāra pāreja no analogajām sistēmām uz digitālajām. Izveidojās pirmā Paneiropas ciparu sistēma GSM, kas vēlāk kļuva globāla. Pēc tam ap gadu tūkstošu miju parādījās trešās paaudzes jeb UMTS sakari, kas bija paredzēti datu pārraidei. Šobrīd ir jau ceturtās paaudzes sistēmas (4G), kas nodrošina datu pārraidi līdz 100 megabitiem sekundē.

Tātad visas nozares dinamika ir bijusi ļoti strauja. Vidēji ik pa pieciem gadiem ir nomainījusies paaudze. Protams, šīs dažādo paaudžu tehnoloģijas pastāv paralēli, tomēr maiņa ir notikusi.

Mēs šajā vidē jūtamies ļoti labi, mums nekad nav garlaicīgi. Varam mūsu klientiem piedāvāt arvien jaunus pakalpojumus un iespējas, turklāt mobilās telekomunikācijas iespējams izmantot ne tikai kā saziņas līdzekli, bet arī ražošanas līdzekli.

Droši vien par garlaicību sūdzēties jums neļauj arī konkurenti. Kādreiz LMT bija vienīgais spēlētājs mobilo sakaru tirgū, bet tagad te darbojas arī vairāki spēcīgi konkurenti. Cik spēcīga ir konkurence nozarē?

Konkurence nozarē ir normāla. Latvijas tirgum trīs operatori ir optimāls variants.

Ceturtajam vēl ir vieta?

Tas jājautā pašiem potenciālajiem operatoriem – vai viņi redz te vietu. Ja paskatāmies uz sadalījuma struktūru, LMT un Tele2 ir aptuveni līdzīgs klientu skaits, Bitei ir uz pusi mazāk, un pēdējā laikā šķiet, ka skaits neaug, atšķirībā no mums, kam pēdējā gada laikā pieaugums ir aptuveni 42 tūkstoši klientu.

Cik Latvijā vispār tagad ir mobilo tālruņu lietotāju?

LMT klientu skaits ir aptuveni 1,087 miljoni. Pēc pēdējiem oficiālajiem datiem Tele2 klientu skaits ir līdzīgs, par dažiem pārdesmit tūkstošiem mazāks. Bites klientu skaits ir zem pusmiljona.

Tad sanāk, ka, saskaitot kopā, mums Latvijā ir vairāk mobilo tālruņu lietotāju nekā iedzīvotāju.

Jā, tā tas arī ir. Mēs runājam par lietotājiem, kas ir ne tikai fiziskas personas, bet arī tā saucamie M2M (Machine to machine), kad mobilo telekomunikāciju tehnoloģiju iespējas tiek izmantotas dažādās tehniskās ierīcēs, piemēram, mēriekārtās, elektroenerģijas skaitītājos, siltuma skaitītājos, GPS sistēmās automašīnās, mobilajās autostāvvietās, mikromaksājumos u.c. Arī pasaulē ir tendence, ka

katram fiziskajam lietotājam ir vairāk nekā viena iekārta un SIM karte.

Atceros, ka pirms vairākiem gadiem runāja par telefoniem, kuros varēs ievietot vairākas SIM kartes. Tagad šie telefoni ir realitāte, taču tie nav kļuvuši īpaši populāri. Kāpēc?

Tādi telefoni, kuros var ielikt vairāk nekā vienu SIM karti, ir realitāte, bet tie tiešām nav kļuvuši īpaši populāri. Grūti pateikt, kāpēc tā. Iespējams, tas saistīts ar to, ka tarifi šobrīd ir ļoti zemi, it īpaši Latvijā. Pēc pēdējiem Eiropas Komisijas pētījumiem, zemāki tarifi ir tikai Lietuvā, bet starpība ir nebūtiska. Līdz ar to cilvēkiem ir ērtāk lietot viena operatora pakalpojumus, jo zvani uz citiem tīkliem ir faktiski par to pašu tarifu kā vietējā tīklā. Turklāt līdz ar pāreju uz tādiem pakalpojumu tarifiem kā Brīvība, kad par fiksētu maksu ir iespējams neierobežoti zvanīt uz visiem Latvijas tīkliem, nav vairs praktiskas vajadzības pēc divām SIM kartēm.

Vai daudz ir cilvēku, kuriem ir divi mobilie telefoni - viens personīgām vajadzībām, otrs darbam?

Ja runājam par telefonu kā balss sakaru ierīci, laikam tādu cilvēku nav īpaši daudz, bet daudz ir tādu, kuriem ir, piemēram, mobilais telefons un planšetdators. Tās ir divas ierīces ar divām SIM kartēm. Citiem mājās vēl ir elektroenerģijas skaitītājs vai apsardzes sistēma, kurā ir SIM karte, tās ir arī mobilajā internetā datoros un dažādos modemos. Šādā veidā mēs vienam lietotājam varam saskaitīt vairākas SIM kartes. Daudziem cilvēkiem ir divas, trīs un pat vairāk ierīču.

Teicāt, ka mobilo sakaru tarifi patlaban Latvijā ir ļoti zemi. Vai tas neatstāj negatīvu ietekmi uz LMT biznesa skaitļiem?

Protams, tās ir vistiešākajā veidā saistītas lietas. Klientiem parasti nepatīk, ja runā, ka uzņēmuma apgrozījums vai naudas patēriņš tirgū samazinās, bet tā ir vispārēja globāla tendence, ka kopējais tirgus ienākumu apjoms, kas saistīts ar balss pakalpojumiem, šobrīd samazinās.

Tajā pašā laikā virzieni, kas saistīti ar datu pārraidi, attīstās. Datu patēriņš aug ļoti strauji, un praktiski

katru gadu kopējais datu patēriņa apjoms dubultojas.

Acīmredzot šī tendence turpināsies, un tā ir joma, kur nozare atkal atdzīvosies un apgrozījums pieaugs. Tas, protams, dos iespēju uzņēmumiem vairāk ieguldīt tīkla attīstībā un straujāk veidot pārklājumu. Tās ir savstarpēji saistītas lietas.

Vai datu pārraidi uzskatāt par galveno nākotnes virzienu?

Jā, jo ir notikusi būtiska paradigmas maiņa. Sākotnēji tīklu būvēja kā infrastruktūru galvenokārt balss saziņai un īsziņu pārraidei. Nākamajā etapā, trešās paaudzes jeb UMTS sistēmu laikā, tīkls bija vairāk domāts ierīcēm, lai varētu izmantot datu pārraidi, piemēram, modemos un pirmajos viedtālruņos.

Šobrīd līdz ar ceturtās paaudzes tīkla attīstību datu pārraides ātrums ir ļoti pieaudzis, līdz 100 megabitiem sekundē, kas dod iespēju pārraidīt gandrīz neierobežotas datu plūsmas. Tas nozīmē, ka ir iespējams izmantot multimediju pakalpojumus. Tas kļūst ļoti populāri.

Aptuveni 40% no visas viedtālruņos skatītās informācijas ir tieši video informācija.

Turklāt ļoti plaši tiek izmantota dažādu sociālo mediju informācijas apmaiņa, tieši izmantojot mobilās ierīces - viedtālruņus un planšetdatorus. Ir notikusi pārbīde no tradicionālās televīzijas, ko cilvēks skatās noteiktā laikā, uz ziņu, filmu vai citas informācijas skatīšanos viedtālruņos un planšetdatoros tajā laikā, kad cilvēkiem tas ir izdevīgi.

Arī TVNET redz, ka arvien vairāk cilvēku ziņas lasa un skatās mobilajos telefonos un planšetēs.

Jā, tā ir vispārēja tendence. Tā kā ir izzudusi datu pārraides ātruma atšķirība starp fiksēto un mobilo tīklu, lietotāju pārbīde notiek. Domāju, ka šāda paradumu maiņa kļūs vēl straujāka.

Paredzat datu pārraidei vēl lielāku izaugsmi?

Domāju, ka mēs esam tikai pašā ceļa sākumā. Šobrīd aptuveni 25% no ienākumiem veido ienākumi no datu pakalpojumiem. Domāju, ka aptuveni divu, maksimums trīs gadu laikā sadalījums varētu būt pilnīgi citādāks un ienākumi no datu pārraides varētu pārsniegt 50%.

Vai balss saziņas apjomi un nosūtīto īsziņu daudzums samazinās?

Īsziņām ir bijis vērojams neliels samazinājums, kaut vai tāpēc, ka ļoti daudzas viedtālruņu iespējas lietot ir daudz ērtāk un ātrāk. Īsziņu apjoma kritums ir sasniedzis zināmu līmeni, kas šobrīd sāk stabilizēties. Varbūt mazākos apjomos, bet īsziņa joprojām paliks kā individuālās saziņas līdzeklis.

Bet kā īsziņu apjomu ietekmē dažādas viedtālruņu aplikācijas, piemēram, Viber, WhatsApp? Ar to starpniecību cilvēki sazinās vispār bez maksas.

Jā, bet pagaidām šo lietotņu lietošanas ērtība tomēr atpaliek no tradicionālā telefona lietošanas. Cilvēks kopumā ir diezgan paslinks radījums. Ja jāveic kādas papildu procedūras vai darbības, bieži vien cilvēks izvēlas palikt pie pierastās pieejas. Īsziņu ziedu laikos pētījumi skaidri pierādīja, ka

katra lieka taustiņa nospiešana samazina tālāko lietotāju skaitu par pusi.

Pieņemu, ka kaut kas līdzīgs ir arī interneta portālos – katrs lieks peles klikšķis uz ikonas vai banera samazina nākamo lietotāju skaitu. Šeit ļoti liela nozīme ir tam, cik ērts ir lietotāja interfeiss.

Man šķiet, ka pēdējā laikā viedtālruņi ir gandrīz visiem mobilo sakaru lietotājiem. Kādi ir jūsu rīcībā pieejamie dati par viedtālruņiem?

Šobrīd viedtālruņu izplatība pārsniedz 40% no kopējā telefonu skaits. Jauno telefonu segmentā viedtālruņi pārsniedz 80%.

Visos viedtālruņos taču ir dažādas saziņas aplikācijas, bet daudzi joprojām sūta īsziņas, ja?

Joprojām klientu rīcībā ir liels skaits telefonu ar ierobežotu funkcionalitāti, kas nodrošina tikai balss un īsziņu pakalpojumus.

Ko jums pašam nozīmē mobilais telefons – tikai balss saziņas līdzeklis vai tomēr arī datu pārraides instruments?

Pārsvarā man tas ir saziņas līdzeklis, lai es būtu kontaktā ar to informāciju, kas man ir nepieciešama caur e-pastiem un pieejamām datu bāzēm.

Vai ziņas lasāt telefonā?

Jā, ziņas es lasu telefonā, taču daru to brīvajā laikā. (Smejas.)

Vēl man ir planšetdators, ko izmantoju garāku tekstu lasīšanai. Dokumentu lasīšanai iPhone nav ļoti ērts. Planšetdatorā, iPad lasīt ir daudz ērtāk.

Kādu redzat mobilo ierīču tirgus attīstību, ņemot vērā, ka mobilie tālruņi un planšetes tagad ir arvien lielākam cilvēku skaitam, tostarp maziem bērniem? Vai skaitam vēl ir iespēja palielināties?

Tā kā viedtālruņi ir aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju, tad vēl 60% to nav. Tas ir viens aspekts. Otrkārt, arī planšetdatoru izplatība diezgan strauji pieaug.

Kā jau teicu – šajā jomā esam tikai ceļa sākumā. Attīstības iespējas ir ļoti, ļoti lielas. Protams, būtiska nozīme ir saturam. Saturam gan kā praktiskām lietotnēm, gan tam, ar ko apmainās draugi un partneri sociālajos un profesionālajos tīklos.

Starp citu – doma, ka cilvēki paši uzņems fotogrāfijas un sūtīs cits citam, ir diezgan paveca. Tā bija jau UMTS laikā, kad parādījās multiziņas. Protams, toreiz lietošanas interfeiss nebija sevišķi ērts, tāpēc šis veids neguva milzīgu popularitāti. Savukārt šobrīd, kad praktiski visos viedtālruņos ir kameras, kas dod iespējas ne tikai fotografēt, bet arī veidot video sižetus, var ļoti ātri apmainīties ar informāciju jebkurā laikā un vietā. Tā faktiski ir mobilo operatoru misija – lai cilvēkiem būtu pieejami pakalpojumi jebkurā laikā un vietā. Runājot Eiropas un pasaules kontekstā, redzam, ka Eiropa ir pilnībā pārklāta ar otrās un trešās paaudzes tīkliem un šobrīd notiek ļoti strauja 4G tīklu būvniecība.

LMT ir pirmais operators, kas Latvijā sāka novembra beigās piedāvāt 4G internetu telefonos. Kā veicas?

Veicas ļoti labi, interese ir ļoti liela. Esam tikko sākuši šo darbu, un pārklājums vēl nav pietiekami liels, tas vēl nav pieejams visā valsts teritorijā. Bet mūsu plāns paredz, ka piecu gadu laikā to izdarīsim. Tam ir zināmi objektīvi bremzējoši faktori, kas galvenokārt saistīti ar ierobežojumiem frekvenču izmantošanā. 800 MHz diapazona frekvence jeb tā saucamā digitālā dividende, kas ir ļoti piemērota tieši lauku apvidos, būs pieejama tikai no 2015.gada vidus. Līdz ar to šobrīd attīstībai izmantojam 1800 MHz diapazonu, kurā radioviļņu izplatība ir mazāka. Kopumā process notiek, un mums ir skaidrs plāns, kā virzīties uz priekšu.

Vai var teikt, ka līdz Latvijas simtgades jubilejai visā Latvijā būs pieejams 4G internets telefonos?

Jā, pilnīgi noteikti.

Ko vēl gribat izdarīt tuvāko piecu gadu laikā, sagaidot nākamo apaļo Latvijas dzimšanas dienu?

Mēs jau tikko vienu Latvijas dzimšanas dienu veiksmīgi pavadījām. (Smejas.) Domāju, ka līdz 2018.gadam ceturtās paaudzes sistēma būs kļuvusi pierasta un lielākā daļa no komunikācijas dzīves būs pārvietojusies tieši mobilo telekomunikāciju vidē.

Cīņa šobrīd notiek par cilvēku brīvo laiku, kura reāli kļūst arvien mazāk.

Par to cīnās ne tikai telekomunikāciju operatori, bet arī mediji, lielveikali, izklaides industrija un daudz, daudz citu jomu. Tieši tāpēc 4G vidē, ko plānojam visā Latvijā, cilvēki varēs daudz efektīvāk izmantot savu brīvo laiku un apgūt daudz vairāk.

Vērojot cilvēkus, it īpaši jauniešus, kuri staigā, teju visu laiku bakstot savus viedtālruņus, šķiet, ka telekomunikācijas šajā cīņā par brīvo laiku uzvarēs.

Ļoti būtisks ir saturs, jo iespējas izmantot mobilo telekomunikāciju pakalpojumus ir gandrīz neierobežotas. Protams, mēs nevaram šobrīd planšetē skatīties 3D formāta filmas. Bet tas ir tikai laika jautājums. Tehnoloģija attīstās lietotāju interfeisa virzienā. Pieņemu, ka piecu gadu laikā parādīsies dažādas jaunas iekārtas. Šobrīd jau ir prototipi, piemēram, Google brilles, kas ļauj skatīt 3D attēlus. Tas ir tikai pirmais pavasara vēstnesis. Šī tehnoloģija attīstīsies. Būs jāuzmanās, lai, ejot pa ielu, neieskrietu stabā. Domāju, ka arvien plašāk būs pieejama balss vadība, identifikācija pēc pirkstu nospiedumiem u.tml. Tuvāko piecu gadu laikā nākotni saskatu ārkārtīgi interesantu.

Vai fiksētajiem sakariem, mājas un biroja telefoniem redzat perspektīvu?

Ir principiāla atšķirība – mobilais telefons ir personalizēts, tas ir konkrētam cilvēkam. Savukārt fiksētais telefons ir piesaistīts ģeogrāfiskām koordinātēm – biroja vai mājsaimniecībai. Ja gribam piezvanīt uz noteiktu vietu, lai pārliecinātos, ka cilvēks tur atrodas, tad fiksētam telefonam ir nozīme.

Vai tādas vēlmes mūsdienās vispār ir aktuālas?

Protams, ir. Fiksētais telefons daļai cilvēku ir vienkārši pieradums. Vienlaikus ir ļoti daudz jaunu cilvēku, kuriem mājās vispār nav fiksētā telefona, jo tas vienkārši nav vajadzīgs. Līdz ar mobilās datu pārraides ātruma pieaugumu arī fiksētā interneta pieslēgums vairs īsti nav vajadzīgs.

Domāju, ka fiksētās telekomunikācijas saglabāsies galvenokārt kā infrastruktūras elements - maģistrālie tīkli, kas savieno komutācijas centrus, bāzes stacijas. Šī funkcija paliks. Tāpat paliks arī datu centri, pēc kuriem ir lielāki pieprasījumi.

Bet pārbīdes rezultātā fiksēto telekomunikāciju operatoriem jādomā par iespējām saglabāt savu biznesu rentablu un panākt attīstību. Tas nav vienkāršs uzdevums, bet viņiem pie tā ir jāstrādā.

Kā vērtējat mazo nišas spēlētāju darbošanos telekomunikāciju tirgū? Vai ar simts, tūkstoš klientiem turpmāk būs reāli strādāt?

Ir iespējams, ja niša un prasības ir specifiskas un mazs operators var tās apmierināt. Tajā pašā laikā redzam, ka Eiropā mazo virtuālo operatoru dienas lielā mērā ir skaitītas. Izdzīvo vai nu tie, kuri ir pietiekami lieli, vai arī tie, kurus nopērk lielie operatori.

Arī Latvijā bija krietni daudz – daži desmiti virtuālo operatoru, bet šobrīd praktiski ir palicis tikai viens. Tas ir Zetcom ar zīmolu Amigo. Tas joprojām darbojas tikai tāpēc, ka LMT uzņēmumu nopirka. Gandrīz visi pārējie ir beiguši pastāvēt.

Daudzās jomās Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, izskatās slikti un esam pēdējās topu vietās. Cik attīstīti esam telekomunikācijās?

Telekomunikācijās mēs stabili esam vadošajā piecniekā. Runa ir par pārklājumu, datu pārraides ātrumu, kvalitāti (gan mobilajā, gan fiksētajā tīklā). Fiksētajā tīklā lieli datu pārraides ātrumi konkrētā vietā jau velk uz Ginesa rekordu, un tas apliecina, ka

Latvija šajā nozarē stabili ierindojas labāko Eiropas Savienības valstu vidū.

Prieks dzirdēt, ka esam augšgalā vismaz šajā ziņā!

Tas ir prasījis 20 gadu intensīva darba, nedodot nekādas atkāpes un atlaides, jo gluži vienkārši sakari vai nu ir, vai nav. Nemēdz būt sakari pa pusei.

Līdzīgi kā ar grūtniecību – vai nu ir, vai nav?

Jā.

Sacījāt, ka līderpozīciju nostiprināšana prasījusi daudz darba. Vai esat saskārušies ar kvalificētu, labu darbinieku trūkumu?

Neviena augstskola negatavo tāda līmeņa profesionāļus, kādi šodien ir nepieciešami telekomunikācijās. Paiet kāds laiks, kamēr speciālisti apgūst sistēmas. Mums ir ļoti augstas kvalifikācijas darbinieki. Pakāpeniski notiek arī paaudžu maiņa. Nāk jaunie speciālisti, kuriem ir interese un kuri 3-5 gadu laikā sasniedz labāko inženieru līmeni. Mācīšanās ir nepārtraukts process – jāmācās ir visiem un visu laiku.

Jums ir no kā izvēlēties darbiniekus?

Situācija nav tik bēdīga. Nav iespējams dabūt pilnīgi gatavus darbiniekus, bet ar laiku, ja cilvēkiem ir vēlēšanās un spējas mācīties, viņi var visu apgūt un kļūt par augstas klases speciālistiem.

Vai nav tā, ka LMT darbiniekus apmāca, ieguldot viņos, bet viņi pēc tam aizbrauc uz Eiropas vai citām valstīm?

To, kuri aizbraukuši uz Eiropu, nav daudz, jo telekomunikācijās ir globālais tirgus un atalgojuma līmenim ir jābūt salīdzināmam. Latvijā nevar būt vairākas reizes zemāks atalgojums kā pasaulē. Paskatoties statistikā, redzam, ka informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju jomā ir viens no augstākajiem atalgojumiem. Turklāt EKT nozarē iespējams strādāt starptautiskā uzņēmumā, nemainot dzīvesvietu.

Amerikāņu biznesā ir diezgan simptomātisks izteiciens:

maksājot ar zemesriekstiem, jūs varat nodarbināt tikai mērkaķus.

Tas ir diezgan parupjš salīdzinājums, bet tiešām augstas klases speciālisti ne tikai mūsu nozarē, bet arī citās ir labi jāatalgo. Tikai adekvāti atalgoti darbinieki ir labi motivēti, spējīgi radīt pievienoto vērtību un strādāt ar pilnu atdevi. Tas attiecas arī uz tām jomām, kas ir acīmredzami nepietiekami apmaksātas, t.sk. valsts pārvaldē.

Piemēram, medicīnā Latvijas vārds ir augstu vērtēts. Mūsu ārsti, ķirurgi, kardioķirurģija ir pasaules labākajā līmenī. Šādiem speciālistiem ir jāmaksā atbilstoši.

Noslēgumā vēl gribēju jautāt par iespējamo LMT un Lattelecom apvienošanos. Zinu, ka jūs par šo tēmu izsakāties negribīgi, bet man tomēr jums jājautā, kā skatāties uz šiem plāniem?

Es uz šo jautājumu neskatos nekā, jo par principiem ir jāvienojas īpašniekiem. Jebkādi citi stāsti un spekulācijas ap to ne ar ko nav pamatotas. Ja īpašnieki būs vienojušies par principiem, tad pēc tam var attiecīgi domāt, kā jādarbojas uzņēmumiem.

Jūs to gribētu?

Es gribu saprast principus, jo šobrīd nevienam šie principi nav īsti skaidri.

Jūsu nostāju tad noteiks šie principi?

Profesionāla vadītāja pienākums ir vadīt biznesu tā, lai nodrošinātu uzņēmuma attīstību, radītu pievienoto vērtību un dotu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā ne tikai ekonomikas augšupejas, bet arī krīzes situācijās. Tie ir galvenie principi, kuri jāievēro vadītājam.

Jūs gribētu vadīt apvienoto uzņēmumu?

Vācu raķešu konstruktors Verners fon Brauns ir teicis: lai izveidotu koloniju uz Marsa, vajadzīga nauda un komanda. Ar profesionālu un uzticamu komandu pieredzējis vadītājs var vadīt gandrīz jebkuru uzņēmumu.

Teicāt, ka fiksētajiem sakariem tagad ir diezgan grūti attīstīt biznesu. Vai jūs pats gribētu vadīt ne tikai mobilo, bet arī fiksēto telekomunikāciju uzņēmumu?

Šobrīd strauji izzūd atšķirības starp fiksētajām un mobilajām telekomunikācijām, tāpēc uzņēmumu vadība nav atkarīga no tajos izmantotajām tehnoloģijām, bet gan no uzņēmuma konkurētspējas, stratēģiskā nākotnes redzējuma un vadības komandas spējas inovācijas pārvērst biznesa sasniegumos. Ilggadējā vadītāja pieredze ļauj man uzskatīt, ka šāds darbs man būtu pat ļoti interesants un aizraujošs.

Komentāri (73)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu