Polijai būtu lielākā mērā jāiesaistās plānotā Polijas un Lietuvas starpsavienojuma gāzes vada uzturēšanas izmaksās pēc tā uzbūvēšanas, jo Polijai paredzami lieli ieguvumi no šī gāzes vada, pēc darba vizītes Polijā biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis .
Viņaprāt, sarunu laikā ar Polijas atbildīgajām amatpersonām izdevies sasniegt izpratni, ka tās ir kopīgas intereses, un turpmākajās starpvalstu sarunās Polijas pozīcija būšot atvērtāka.
«Gan Polijai, gan Baltijas valstīm ir kopīgas bažas par enerģētisko atkarību no Krievijas, jo Polijai gāzes piegādes lielākoties tiek veiktas caur Ukrainu, un jau ir bijis 2009.gada precedents, kad Krievija samazināja gāzes piegādi. Savukārt Baltijas valstīm ir 100% atkarība no Krievijas gāzes piegādēm, tāpēc intereses mums ir kopīgas,» uzsvēra Dombrovskis.
Ekonomikas ministrs sacīja, ka viens no galvenajiem risinājumiem, kas varētu diversificēt riskus un mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas, ir Polijas un Lietuvas starpsavienojuma gāzes vada izbūve. Aptuveni pirms pusgada Polija šo projektu jau ir iesniegusi Eiropas «Connecting Europe Facility» (CEF) fondā, kura līdzekļi ir pieejami reģionālās nozīmes projektiem.
«Tagad iesaistīto valstu regulatoru uzdevums būtu vienoties par nepieciešamo investīciju sadali - gan par investīcijām gāzes vada izbūvē, gan arī par uzturēšanās izmaksu sadali. Līdz pat 75% no gāzes vada izbūves izmaksām segtu Eiropas fondi, pārējais jāsadala starp valstīm. Tāpat arī jāvienojas par uzturēšanas izmaksu sadali,» skaidroja Dombrovskis.
Polijas un Lietuvas starpsavienojuma gāzes vada projekta attīstītāju prognozējošās izmaksas ir 558 miljoni eiro, projekts tiks īstenots vairākos posmos. Dombrovskis lēsa, ka Latvijas līdzdalība varētu būt nedaudz lielāka par 20 miljoniem eiro.
«Sarunās ar Polijas pārstāvjiem vienojāmies arī pievērst Eiropas Komisijas uzmanību pazemes gāzes krātuvju izmantošanai kā iespējai samazināt riskus un diferencēt gāzes piegādes. Polijai dabisko gāzes krātuvju ir ļoti maz, tāpēc tā būtu ieinteresēta piekļuvei pie Latvijas gāzes krātuvēm,» sacīja ministrs.
Dombrovskis norādīja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un potenciālajās Latvijas teritorijā esošajās krātuvēs varētu uzglabāt aptuveni 50 miljonus kubikmetru gāzes, bet Polijas gada patēriņš ir aptuveni 14-16 miljoni kubikmetru.
«Savukārt sašķidrinātās gāzes piegādes pa gāzes vadu no Polijas Latvijai pagaidām nebūtu izdevīgas, jo Polijas piedāvātā cena vismaz tuvākajā nākotnē nespēj konkurēt ar «Gazprom» piedāvāto cenu. Polijai ir noslēgts līgums uz 20 gadiem ar kompāniju «Qatar Gas», un cenas, ko nosaka šis līgums, ir augstākas,» skaidroja Dombrovskis.
Līdz ar to starpsavienojuma gāzes vads vairāk risinātu gāzes piegāžu drošības jautājumu gan Polijai, gan Baltijai, tāpēc Polijai būtu jāiesaistās tā uzturēšanas izdevumu segšanā, piebilda ekonomikas ministrs.
Darba vizītes laikā Dombrovskis tikās ar Polijas premjera vietnieku un ekonomikas ministru Janušu Pehocinski, «Gaz System» prezidentu Janu Hadamu, «Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo» (PGNiG) valdes priekšsēdētāja vietnieku Valdemaru Vujciku un «PKN Orlen» valdes priekšsēdētāja vietnieku Mareku Podstavu.