Trešo valstu pilsoņiem par īpašuma iegādi Latvijā būs jāšķiras no daudz lielākas summas (18)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Pēdējā diena, kad bija iespējams iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā par 140 tūkstošiem eiro un paspēt to reģistrēt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanai, ir pagājusi. Sākot ar nākamo pirmdienu, 1.septembri, tiem trešo valstu pilsoņiem, kas vēlēsies iegūt termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret īpašuma iegādi Latvijā, būs jāšķiras jau no 250 tūkstošiem eiro.

Pie tam, sākot ar 1.septembri, būs nepieciešams vienlīdzīgs ieguldījums jebkur Latvijā – vai TUA kārotājs vēlēsies iegādāties īpašumu uz galvenās ielas Rīgā vai tālākajā Latgales nostūrī. Nozares eksperti prognozē, ka tas samazinās pieprasījumu pēc termiņuzturēšanās atļaujām, tādējādi gan iedragājot biznesu ne tikai nekustamā īpašuma nozarei, bet arī īpašumu attīstītājiem.

Atsevišķi uzņēmēji par šīm izmaiņām pauž satraukumu.

Segments, kas saistīts ar nekustamo īpašumu iegādi un uzturēšanās atļauju piešķiršanu, vasarā bijis aktīvs, norāda nekustamo īpašumu kompānija «Realia». Strauju nekustamo īpašumu iegādes dinamiku no ārzemnieku puses izraisījuši tieši jaunie Pilsonības un imigrācijas likuma grozījumi, kas stāsies spēkā no šā gada 1.septembra. Daudzi ārvalstu pircēji, izprotot esošo situāciju un nevēloties nākotnē maksāt gandrīz divkārt lielāku summu, kā arī papildu nodokli 5% apmērā, ko nosaka jaunie grozījumi, jau laikus bez lieka stresa un steigas iegādājās likvīdus nekustamos īpašumus. Tomēr daļa klientu

par īpašumu iegādi sāka domāt pēdējā brīdī

un, cenšoties visas formalitātes nokārtot līdz augusta beigām, radīja problēmas gan sev, gan nekustamo īpašumu speciālistiem. Līdz ar to ne visiem pircējiem, kas iesnieguši visus dokumentus, izdosies nokārtot īpašumtiesības līdz 31.augustam un nāksies pakļauties jaunajām likuma prasībām.

Savukārt «Latio» vadītājs Edgars Šīns intervijā «Latvijas radio» norādījis, ka ņemot vērā, ka 1.septembrī «investīciju slieksnis» nekustamajam īpašumam pret uzturēšanās atļaujām pieaugs līdz 250 000 eiro, runāt par lielu aktivitātes pieaugumu ir grūti. «Mēs neredzam nekādu strauju pieplūdumu vai izmaiņas dinamikā. Man liekas, ka ārvalstnieki ir sapratuši, ka

Latvijā šī iespēja ir kļuvusi divreiz dārgāka,

un tagad domā,» vērtē Šīns.

Domājams, ka jaunie noteikumi visvairāk skars attīstītājus, kas pēdējos gados koncentrējušies tieši uz projektiem bagātu ārvalstnieku auditorijai. «Es personīgi redzu to problēmu tajā, ka vietējais patērētājs pērk līdz 100 000 un virs 200 000 eiro. Uzturēšanās atļauju vidējās cenas bija 150-180 tūkstoši eiro. Kas notika?

Tas radīja kaut kādu tirgus segmentu.

Cilvēki ir ieguldījuši nekustamajos īpašumos, varbūt tos remontējuši, bet tagad ar 1.septembri tas segments tiks nogriezts,» uzskata «Balsta» vadītājs Aigars Zariņš.

Nozares eksperti norāda, ka šādu likumdošanas izmaiņu sekas negatīvi ietekmēs investīciju klimatu Latvijā kā tādu.

No 1.septembra pircējiem papildus valsts budžetā būs jāiemaksā arī nodeva 5% apmērā no īpašuma vērtības. Tā kā īpašumi virs 250 tūkstošiem eiro ir praktiski tikai Rīgā un tās apkārtnē, šo valsts budžetā iemaksāto nodevu plānots novirzīt citu Latvijas teritoriju attīstībai. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, šī summa varētu būt līdz diviem miljoniem eiro gadā.

Komentāri (18)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu