Kas patlaban notiek mājokļu kreditēšanas jomā? Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi intervijā portālam TVNET neprognozēja strauju kreditēšanas apjomu pieaugumu, ņemot vērā ekonomiskās krīzes laikā iegūto smago parādu nastu un pieredzi.
«Šobrīd neatmaksātais naudas daudzums Latvijā ir 18 miljardi eiro, bet 2008.gadā tas bija 26 miljardi eiro. Ļoti labi redzam, ka kritums ir 8 miljardi. Tādējādi runāšanu par to, ka atkal sākas kreditēšana, var uzskatīt par tukšu runāšanu,» Rudi teica, norādot, ka patlaban bankas pārsvarā strādā pie agrāk izsniegto kredītu atgūšanas.
Realitātē kreditēšana ir ļoti niecīgā līmenī.
Bankas arī atrunājoties, ka vērienīgākas kreditēšanas sākumu kavē nelabvēlīgu likumu pieņemšana. «Banku stratēģija nav šobrīd strādāt pie aktīvas Latvijas tautsaimniecības kreditēšanas.»
Biežāk vēlas tikt vaļā no parādiem
Situāciju ar hipotekārajiem kredītiem labi raksturojot arī asociācijas sniegto konsultāciju sadalījums. Mēneša laikā pie viņiem vēršas 1-2 cilvēki, kas vēlas nokārtot jaunu hipotekāro kredītu, bet aptuveni 120 ļaudis lūdz palīdzību, kā tikt vaļā vai restrukturizēt esošās saistības. «Cilvēku interese un iespējas iegūt kredītu ir ļoti nelielas.»
«Ja runājam par Latvijas ekonomiku kopumā un jaunajiem kredītiem, mūsu lielākā problēma ir ļoti lielais iekšējais cilvēku parāds. Mums nav problēmas ar valsts ārējo parādu, kas, salīdzinot ar Eiropas Savienību, ir zems. Šajā jomā bankas lielās, ka viss ir labi.
Bet 18 miljardi eiro, kas ir komercbankām neatdotā nauda, diemžēl ir milzīgs skaitlis. Ja mēs runājam par iespējām to atdot, tā būs ļoti liela problēma vēl ilgi. Kāpēc? Tāpēc, ka
šobrīd saistības pēc Latvijas banku reģistra ir aptuveni 960 tūkstošiem personu.
Rodas jautājums, cik personām kredītu vēl nav un kuras vispār var uzņemties jaunas saistības?»
Ķīlas pārdošana neatrisina situāciju
Jautāts, kādu daļu no aizdotās summas bankas varētu atgūt, Rudi sacīja: «Milzīgs jautājums ir ķīlas nodrošinājums. Redzam, ka labākajā gadījumā banka atgūst maksimums 50% no kredīta, realizējot ķīlu. Atgūt atlikumu nav nekādas cerības, jo cilvēki mūk uz ārzemēm vai ieiet pilnīgā ēnu ekonomikā, lai no viņiem nevar piedzīt atlikušo summu. Trešā iespēja ir iziet maksātnespējas procesu, lai likumīgā veidā varētu norakstīt savus parādus.
Piemēram, cilvēks aizņēmās 100 tūkstošus eiro, kas nemaksāšanas dēļ soda naudās uzauga līdz 140 tūkstošiem. Tā kā īpašumu varēja pārdot par 30 tūkstošiem, cilvēks bankai ir parādā 110 tūkstošus, kaut arī viņam vairs nepieder īpašums.»
Viņš turpināja: «Bankām atgūt šo naudu nav iespējams, jo Latvijā ķīlas nodrošinājums ir zem katras kritikas, cilvēku ienākumi nav tik augsti, kā viņi gribētu. Līdz ar to situācija kreditēšanas jomā nākotnē neizskatās laba.
Kādas likmes būs nākotnē?
Ir vēl viens aspekts – šobrīd maksājumu disciplīna ir nedaudz nostabilizējusies, bet tas saistīts ar ļoti zemām EURIBOR likmēm.
Šobrīd EURIBOR ir viszemākajā punktā, bet ilgi tā vairs nebūs.»
Rudi arī atgādināja, ka daudziem kredītņēmējiem, kas krīzes laikā un pēc tās vērsās bankā, lai izmainītu naudas atdošanas nosacījumus, bankas palielināja pievienoto likmi.
«Tad, kad EURIBOR likmes uzkāps līdz līmenim, kurā tās bija, maksājumi kļūs ļoti smagi, jo starpbanku likme ir salīdzinoši augsta. Diez vai Latvijas ekonomika skries tik ātri līdzi EURIBOR likmēm. Tāpēc nākotnes rožainā perspektīva aizņemties ir miglā tīta.»
Taču viss iepriekš sacītais nenozīmē, ka nākotnē būtu jāiztiek bez kredītiem. «Ja cilvēkam ir nepieciešamība un iespējas, ņemot vērā zemās EURIBOR likmes, bankas var piedāvāt konkurētspējīgu piedāvājumu. Tā kā arī īpašumu cenas ir salīdzinoši zemas, cilvēki var ņemt kredītus, ja viņiem ir tāda vajadzība un var to atļauties.»
