TM: Valsts kontroles aprēķinātās zaudētās summas ir pārspīlētas

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Maksātnespējas procesā zaudēto summu veidošanās nav saistīta tikai ar maksātnespējas procesa norisi - sākot maksātnespējas procesu, uzņēmumi jau bieži vien ir «tukši» un ar milzīgām parādsaistībām, informēja Tieslietu ministrijas (TM) preses sekretāre Līva Rancāne.

TM ir iepazinusies ar Valsts kontroles maksātnespējas jomas revīzijas ziņojumu un atzinīgi novērtē tās ieguldīto darbu, atbalstot Valsts kontroles (VK) ieteikumus un vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka līdz šim ir ieguldīts apjomīgs darbs pie grozījumu Maksātnespējas likumā izstrādes un to pavadošajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas rezultējies ar grozījumu spēkā stāšanos 1.martā. Turklāt maksātnespējas joma joprojām tiek pilnveidota, meklējot atbilstošākos risinājumus sistēmas uzlabošanai, lai novērstu praksē konstatētās problēmas.

Kā norādījusi ministrija, jau

pašreiz grozījumi paredz virkni jauninājumu, kas padara procedūras efektīvākas un pieejamākas,

risinot praksē konstatētās problēmas, piemēram, maksātnespējas procesa administratora nomaiņa, pārejot no tiesiskās aizsardzības procesa uz maksātnespējas procesu, administratora tiesības vērtēt pirmsšķietami nepatiesas saistības, tāpat ir ieviesta valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu, precizēti noteikumi attiecībā uz kreditoru prasījumiem, kā arī ieviests nosacīta nodrošinātā kreditora statuss, administratoram piešķirtas tiesības lūgt papildu pamatojošus dokumentus gadījumos, ja prasījums pamatots ar tiesas nolēmumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu vai par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kā arī pagarināti darījumu apstrīdēšanas termiņi.

Tāpat TM skaidro, ka attiecībā uz fizisko personu maksātnespējas procesu

samazināts parādsaistību slieksnis, kad iespējams pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu, ieviesta «ģimenes maksātnespēja»

ar mērķi ļaut vairākiem ģimenes locekļiem pieteikt vienu maksātnespējas procesu, samazināti saistību dzēšanas procedūras termiņi.

Savukārt, regulējot administratoru vispārīgo darbību, precizēts regulējums attiecībā uz administratora pienākumu pildīšanu interešu konflikta situācijā. Patlaban

TM turpina darbu pie apjomīgas administratoru profesijas reformas, lai pilnveidotu pieeju profesijai un uzraudzības sistēmu,

- administratoru profesijas reforma paredz pielīdzināt administratorus valsts amatpersonām, uz tiem attiecinot atsevišķus valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un pienākumus. Līdz ar reformas ieviešanu plānots, ka administratorus amatā iecels Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktors un administratori ne retāk kā reizi trīs gados kārtos kvalifikācijas eksāmenu. Attiecīgi tiks pastiprināta administratoru atbildība, paredzot, ka par normatīvo aktu pārkāpumiem administratori būs saucami pie disciplināratbildības. Reforma nosaka plašāku gadījumu loku, kad administrators būtu atceļams no amata, tostarp pamatojoties uz Disciplinārkomisijas lēmumu.

TM ierosinājusi papildināt Maksātnespējas likumu, nosakot, ka

par maksātnespējas procesa administratoru var būt persona, kurai ir nevainojama reputācija.

Šāds regulējums izvēlēts, lai vairotu uzticību administratora profesijai. Šai profesijai nepieciešams piesaistīt personas, kuru personīgu un profesionālo īpašību kopums nodrošina labu reputāciju un augstus ētikas standartus. TM uzskata, ka minētie jauninājumi nodrošinās administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu, administratora atbildības līmeņa celšanos, administratora darbības caurspīdīgumu, sabiedrības kontroli un profesijas prestiža celšanos.

Ministrija pēdējo trīs mēnešu laikā veikusi nozīmīgas darbības, lai pilnveidotu administratoru uzraudzības sistēmu, stiprinot MNA kapacitāti un kompetenci. Tāpat no 1.janvāra MNA nodota administratīvās sodīšanas funkcija par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu. Ministrijā skaidro, ka arī turpmāk tiks īstenoti pasākumi MNA kompetences stiprināšanā, paredzot, ka administratoriem būs jākārto kvalifikācijas eksāmens un amatā administratorus iecels MNA direktors. Turklāt TM regulāri informē maksātnespējas konsultatīvo padomi par tās vīziju un paveikto attiecībā uz administratoru reformas ieviešanu.

TM uzsver, ka summu, kas zaudētas maksātnespējas procesos, veidošanās nav saistīta tikai ar maksātnespējas procesa norisi, jo,

sākot maksātnespējas procesu, uzņēmumi jau bieži vien ir «tukši» un ar milzīgām parādsaistībām,

līdz ar to šajos maksātnespējas procesos administrators faktiski tikai «likvidē» juridisko personu, un līdz ar likvidāciju parādsaistības tiek dzēstas. Būtiski, ka šīs milzīgās saistības nav veidojušās maksātnespējas procesā, bet gan pirms tā sākšanas, veidojot parāda pamatsummu, Valsts ieņēmumu dienesta un citu kontrolējošo institūciju uzrēķinus, līgumsodus, skaidrojusi ministrija.

Ņemot vērā minēto,

TM ieskatā šīs summas ir zaudētas ne tikai maksātnespējas procesu dēļ, bet arī juridiskās personas rīcības rezultātā.

Valstij ir jārada pietiekami efektīvi mehānismi, lai nepieļautu nesamērīgu parādu, tostarp nodokļu un nodevu, izveidošanos, kas savukārt norāda nevis uz maksātnespējas sistēmas neefektivitāti, bet gan uz nodokļu un nodevu administrēšanas, tostarp iekasēšanas, sistēmas iespējamiem trūkumiem.

Analizējot VK izdarītos secinājumus, TM uzsver, ka vienmēr ir veidojusi pēctecīgu maksātnespējas jomas politiku, iespēju robežās to plānojot ar politikas plānošanas dokumentu palīdzību, kā arī sadarbojoties ar partneriem, kuru viedoklis vienmēr ir ticis uzklausīts un iespēju robežās ņemts vērā. Visi TM izstrādātie priekšlikumi ar mērķi pilnveidot maksātnespējas procesa norisi valstī ilgtermiņā ir devuši pozitīvu rezultātu, par ko liecina Pasaules Bankas «Doing Business» 2015.gada pētījums.

Ministrijā norādīja, ka tomēr maksātnespējas jomas politiku un tās veidošanu nevar skatīt atrauti no citiem valstī notiekošiem procesiem, kas nesaraujami saistīti ar maksātnespējas jomas attīstību, pat tad, ja politikas plānošanas pamatā ir politikas plānošanas dokuments, tas negarantē jomas attīstību tajā virzienā, kas šajā dokumentā ietverts.

Valsts budžeta iestādes un kapitālsabiedrības divu gadu laikā kopumā ir zaudējušas 434 miljonus eiro izbeigtos maksātnespējas procesos,

revīzijā par valsts īstenoto politiku maksātnespējas jomā secinājusi Valsts kontrole. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa šodien informēja, ka šāda summa zaudēta laika posmā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.septembrim. No kopējās summas 402 miljonus eiro veidojot Valsts ieņēmumu dienesta norakstītie nodokļu parādi, bet 15 miljonus eiro - ministriju un to padotības iestāžu budžeta līdzekļi.

Valsts kontrole revīzijā norāda, ka uz 2014.gada 1.oktobri pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos ir vismaz 603 miljoni eiro. No šīs summas 359 miljoni eiro veido maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi un 148 miljoni eiro ir ministriju un to padotības iestāžu budžeta līdzekļi.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu