Plānotie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā var iznīcināt konkurenci atkritumu apsaimniekošanā, paziņojumā medijiem brīdina Konkurences padome (KP).
KP: Grozījumi likumā iznīcinās konkurenci atkritumu apsaimniekošanā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimā rīt plānots trešajā lasījumā balsot par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz atņemt iespēju vidējiem un lieliem uzņēmumiem pašiem izvēlēties savu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju. Šādi grozījumi var neatgriezeniski sagraut tirgus struktūru, izspiežot no tā privātos atkritumu apsaimniekotājus, brīdina KP un atkārtoti aicina Saeimu nepieļaut konkurences likvidēšanu atkritumu apsaimniekošanas nozarē, kas izriet no minētā likumprojekta.
Pašlaik patērētāji un nelielie uzņēmumi izmanto pašvaldību izvēlētus atkritumu apsaimniekotājus, bet noteiktiem kritērijiem atbilstošiem lielākajiem uzņēmumiem likums paredz iespēju savu atkritumu apsaimniekotāju izvēlēties pašiem. Tādējādi, pat ja pašvaldība bez iepirkuma rīkošanas izmanto sev piederoša atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus, tirgū var darboties un konkurēt arī privātie uzņēmumi, kas apkalpo tieši uzņēmumus, skaidro KP.
Ja šī iespēja tiks atņemta, privātie atkritumu apsaimniekotāji tiks pilnībā izslēgti no tirgus tajās pašvaldībās, kur bez iepirkuma darbojas pašvaldības uzņēmums - pašlaik tādas ir 56 no 119 Latvijas pašvaldībām. Pēc Rīgas pašvaldības lēmuma atkritumu apsaimniekošanu organizēt publiskās un privātās partnerības formā īstenošanas arī šis tirgus tiks slēgts konkurencei uz 20 gadiem.
«Rezultātā daudzi privātie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi būs spiesti pamest tirgu, bet patērētāji, nepastāvot konkurencei, saņems dārgāku, sliktākas kvalitātes pakalpojumu,» brīdina KP.
Valsts kontroles revīzijas ziņojums atklāj, ka atsevišķās pašvaldībās, kur bezkonkurences apstākļos tiek izmantoti pašvaldībai piederoša atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumi, iedzīvotāji ir pārmaksājuši vairākus miljonus eiro, uzmanību vērš KP.
«Jo vairāk uzņēmumu pametīs tirgu, jo mazāk pašvaldības saņems izdevīgu piedāvājumu publiskajos iepirkumos, tāpēc būs spiestas veidot savus uzņēmumus, līdz tirgus konkrēto likuma grozījumu rezultātā tiks būtībā nacionalizēts,» raksta KP. Atjaunot konkurenci šādos apstākļos, kad uzņēmumu uzticība iespējai veidot savu biznesu būs sagrauta, var izrādīties gandrīz neiespējami, norāda institūcija.
Par likumprojekta virzību atbildīgā komisija ir noraidījusi arī visus kompromisa variantus, kas ļautu saglabāt konkurenci, piemēram, ļaut pašvaldībām pašām lemt, kuri uzņēmumi ir tiesīgi patstāvīgi izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju. KP atzīmē, ka šis bija izņēmuma gadījums, kad arī pašvaldības pārstāvošās nevalstiskās organizācijas nevēlējās plašākas pilnvaras pašvaldībām.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 15.aprīlī pabeidza darbu pie Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumiem, kas paredz šajā regulējumā ieviest Eiropas Savienības prasības, kā arī pašvaldībām dot lielākas iespējas sadarboties kopīgā atkritumu apsaimniekošanā.
Likumprojekts paredz papildināt pašvaldību uzdevumus, nosakot, ka tās var veidot kopīgas iestādes, lai izstrādātu atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu un koordinētu tā īstenošanu, kā arī apkopotu informāciju par sadzīves atkritumu plūsmu konkrētajā reģionā. Pašvaldībām, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju, turpmāk iepirkumā par piedāvājuma izvēles kritēriju būs jānosaka saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.