Pateikusi nozīmīgo frāzi, ka valsts var būt arī laba kapitālsabiedrību pārvaldītāja, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola turpināja: «Šobrīd atsākusi darbu četru ministru darba grupa, vērtējot Lattelecom un LMT nākotnes darbu un meklējot iespējas, kā to varētu varbūt uzlabot, lai abi uzņēmumi nedublētu investīcijas, lai .. lieki nekonkurētu savā starpā, tērējot gan mūsu finansējumu, gan arī radot zaudējumus sev.»
Skaidrs, ka LR1 raidījumā Krustpunktā uzdotā jautājuma zemteksts bija viennozīmīgs - vai gaidāma LMT un Lattelecom notirgošana? Tas pauda iekodētas bažas, ka valdības ķeršanās pie atsevišķiem uzņēmumiem var nozīmēt to, ka tiktu risināti šauru un konkrētu interešu jautājumi - tā vietā, lai rūpētos par tautsaimniecības uzplaukumu.
Uz ko cer vēlētāji un ko grib politiķi
Un kā nu ne. Runājot par tām pašām kapitālsabiedrībām - ilgus gadus to vadītājiem nav skaidri viņu veikuma mērīšanas kritēriji. Kaut vai visvienkāršākais jautājums: vai primāra ir peļņa vai - faktiski pretēji - sociālā atbildība?
Līdz šim norisinājās cīņa pie siles par to, kura ministra un kuras politiskās partijas paspārnē kādas kapitālsabiedrības nokļūs. Atsevišķa institūcija, kas izstrādātu vadlīnijas un detalizētus efektivitātes kritērijus kopumā, atrasta tikai pirms dažām nedēļām.
Un tomēr fokusēšanās uz atsevišķām kapitālsabiedrībām vērojama joprojām. Konkrētajā gadījumā: uz Lattelecom un LMT, kas diez vai strādā slikti un kuru pieredzējušie vadītāji diez vai nezina, kas viņiem īsti būtu jādara.
Drīzāk bažas vieš mūsu politiķu domāšanas veids un psiholoģija. Pilsoņi pie vēlēšanu urnām nebūt nedodas, lai savu balsi atdotu par partiju un politiķiem, kas savā paspārnē grib iegūt, teiksim, konkrētu IT sektoru.
Vēlētājus interesē valsts uzplaukums un personiskā labklājība, bet politiķi to vēlas saprast «pa savam». Un viņi ķeras pie atsevišķiem uzņēmumiem, līdz ar to šaurā laukumā neviļus iznāk mēroties kompetencē ar profesionāliem menedžeriem.
Diemžēl cik gadus jau vērojam, ka politiskajā vidē ir vieta sadalīšanas instinktam, bet ne attīstības argumentācijai: fragmentizēt tā vietā, lai lietas pārredzētu kopumā un perspektīvā.
Piemēram, šobrīd no visām pusēm (bet ne no politiķu un ministru mutes) izskan brīdinājumi, ka valstij nopietni jāsāk strādāt pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas, lai budžets pēc 5 gadiem nesagrūtu. Kur ir iespaidīga darba grupa un ilgtermiņa domāšana šajā nozīmīgajā jautājumā? Atkal ieraugām, ka fundamentālu jautājumu risināšanas vietā notiek deķīša vilkšana uz savu pusi.
Kur gan šeit valsts tērē naudu?
Vērts pievērsties arī tādam faktoram kā kompetence. Ja ministre par telekomunikāciju nozari saka «tērējot gan mūsu finansējumu, gan arī radot zaudējumus sev», tas liek pacelt uzacis.
Piemēram, kompānijā LMT valsts neko nekad nav investējusi. Vienīgā reize, kad nauda ieplūda uzņēmumā, bija 1992. gads: statūtu kapitālā tika ieguldīts 1,1 milj. USD.
Kopš tā laika LMT dividendēs izmaksājis apmēram trīs ceturtdaļas miljarda.
Tikpat savdabīgs ir izteikums par investīciju nedublēšanu un lieku konkurenci savā starpā. Profesionāļi pateiks, ka nevar tā vienkārši - mehāniski - salikt kopā tīklus, vadības un norēķinu sistēmas. Integrēt tur bieži neko nav iespējams, lētāk iznāktu jaunu sistēmu izveidošana. Un neviens vairs vienā kanalizācijā neliek paralēli Lattelecom un LMT vadus vai arī nerok blakus vienu otrai divas tranšejas.
Un pats interesantākais - kāpēc jāķeras tieši pie plaukstošās telekomunikāciju nozares. Kas šeit nav kārtībā - daudz sūdzību, klienti sašutuši par pakalpojumu kvalitāti un cenām? Latvija telekomunikāciju pakalpojumu, pārklājumu, datu pārraides ātruma, inovatīvo pakalpojumu ziņā ir viena no līderēm Eiropā, ko nevar teikt par daudzām citām mūsu ekonomikas nozarēm. Visu to apliecina arī Eurostat dati, kas līdztekus parāda, ka Latvijā, piemēram, ir vislētākā balss pārraide kontinentā.
Nav zināms, kas ministrei prātā, taču jau vismaz gadu dzirdamas runas par Lattelecom un LMT iespējamu apvienošanu. Kā zināms, abās kompānijās valstij pieder daļas, līdz ar to bez valdības līdzdalības sapludināšana īsti nav iespējama.
Tā kā četru ministru darba grupa atkal pievērsusi pastiprinātu uzmanību šiem diviem nozares milžiem, vērts uzmanīgi izanalizēt jautājumu: ja Lattelecom un LMT apvienosies, tad kas notiks saistītajos elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos?
Mobilo sakaru operatori
Lai arī šajā sektorā 2013. gadā LMT ieņēmumi ir nedaudz lielāki nekā Tele 2 un divas reizes pārsniedz Bites apgrozījumu, acīm redzami, ka mobilo pakalpojumu tirgū valda veselīga konkurence un necieš mūsu maki.
Šā tirgus lielākā operatora apvienošanās ar Lattelecom rezultātā jaunais superuzņēmums nonāktu ievērojami izdevīgākā konkurences situācijā, jo LMT apkalpo daudzus korporatīvos klientus, kuri paralēli izmanto gan mobilo, gan fiksēto telefoniju.
IT nozares giganta izveidošanās variantā pilnīgi skaidrs, ka klienti labprātāk iegādāsies gan fiksētos, gan mobilos pakalpojumus no viena operatora. Visai iespējams, ka pārējo mobilo operatoru klienti (bez Tele 2 un Bites vēl ir arī pieci mazi uzņēmumi) sāks pāriet pie lielā uzņēmuma.
Vai šāda scenārija gadījumā Latvijas tirgū var parādīties vēl viens lielais operators? Diez vai: Latvijā ir 1,3 pieslēgumu uz 1 iedzīvotāju un, pēc Konkurences padomes vērtējuma, jauna liela spēlētāja ienākšana tirgū var notikt, vienīgi nopērkot esošu operatoru.
Fiksētās telekomunikācijas
Lattelecom lielā loma fiksētajā telefonijā neraisa šaubas. Pašsaprotami, ka potenciālo konkurentu ienākšanu šajā sektorā ierobežo elektronisko sakaru infrastruktūras trūkums un tās izveidošanas izmaksas.
Lattelecom dominējošā loma visos Latvijas fiksēto sakaru tirgos ir ilgstoša. Apvienošanās nozīmētu šīs lomas tālāku palielināšanos, jo Lattelecom rastos iespēja izmantot arī LMT fizisko infrastruktūru un elektronisko sakaru tīklus.
Interneta un datu pārraides pakalpojumi
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija 2013. gadā pieņēma lēmumus par Lattelecom būtisku ietekmi piekļuves vairumtirdzniecības (fiziskā) tīkla infrastruktūrai (ieskaitot kopējo vai pilnībā atsaistīto piekļuvi) fiksētā atrašanās vietā tirgū un Lattelecom būtisku ietekmi platjoslas piekļuves vairumtirdzniecības tirgū.
SPRK viedoklis: Lattelecom tirgus daļa fiksētās platjoslas piekļuves mazumtirdzniecības tirgū sastāda ap 55% - līdz ar to tirgū nevalda efektīva konkurence. To ilustrē kaut vai daži no SPRK izdarītajiem secinājumiem.
Piemēram, pēdējos gados Lattelecom ir nostiprinājusi savas pozīcijas platjoslas piekļuves mazumtirdzniecības tirgū: kompānijas tirgus daļa 2013. gada sākumā pēc platjoslas piekļuves pakalpojuma aktīvo pieslēgumu skaita ir pieaugusi par gandrīz 17 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2008. gadu.
Tāpat arī 2013. gada vidū Lattelecom saviem lietotājiem palielināja elektronisko sakaru pakalpojumu mēneša maksu, kas liecina - Lattelecom var izmantot savu tirgus varu un var rīkoties neatkarīgi no citiem uzņēmējiem un lietotājiem.
Vēl interneta un datu pārraides tirgū Lattelecom saviem lietotājiem var piedāvāt tādus elektronisko sakaru pakalpojumus (bezmaksas izsaukumu savā elektronisko sakaru tīklā, virszemes ciparu televīzija), kurus citi operatori nevar piedāvāt. Tādēļ Lattelecom sniegtie unikālie sasaistītie pakalpojumi jau patlabanējā situācijā dod tai priekšrocības attiecībā pret citām kompānijām.
SPRK arī secina, ka par viena uzņēmuma būtisku ietekmi šajā tirgū liecina «Lattelecom kontrole pār būtisku infrastruktūru, Lattelecom mēroga un vēriena ekonomikas radītās priekšrocības, kompensējošās pirktspējas trūkums tirgū un Lattelecom sniegto sasaistīto pakalpojumu radītās priekšrocības».
Mobilās platjoslas piekļuve
Mobilās platjoslas tehnoloģija nodrošina ātru bezvadu interneta piekļuvi un lielāku datu pārraides ātrumu nekā parastais interneta savienojums.
Vēl 2013. gadā SPRK uzskatīja, ka mobilā platjoslas piekļuve vēl nav pilnībā aizstājama ar fiksēto piekļuvi, jo nopietni ar fiksētās platjoslas piekļuves pakalpojumiem var konkurēt tikai 4G/LTE tehnoloģija, kas tolaik pie mums bija maz izplatīta.
Šobrīd situācija mainījusies: LMT ir ievērojams 4G tīkla pārklājums, un LMT šo pakalpojumu pozicionē kā alternatīvu fiksētās platjoslas piekļuvei.
Jau pašreiz mobilais platjoslas pieslēgums var tikt lietots kā fiksētās platjoslas aizstājējs. Tātad apvienošanās rezultātā izveidotos Latvijas tirgus milzis ar vienlaicīgu būtisku ietekmi platjoslas piekļuves vairumtirdzniecībā stacionārā un mobilā interneta pakalpojumu tirgū.
Bez tam caur internetu gūstam TV pakalpojumus. Strauji attīstās IP televīzija (Interneta protokola televīzija): TV signāls tiek pārraidīts, izmantojot platjoslas interneta pieslēgumu - tādā veidā var nodrošināt gan interneta, gan TV pieslēgumu.
Līdz ar to dzīvojamās mājās nav jāvelk papildukabeļi vai mājas ārpusē jāuzstāda satelītuztvērēji. Lattelecom jau šobrīd piedāvā IP TV pakalpojumus; LMT arī sācis attīstīt mobilās IP TV produktus. Sekojoši iespējamam Lattelecom/LMT kopuzņēmumam parādīsies iespējas piedāvāt interneta pakalpojumus, sasaistot tos ar citiem saviem pakalpojumiem, iekarojot dominējošo pozīciju tirgū.
Citi operatori nespēs piedāvāt līdzvērtīgu pakalpojumu apjomu, un jaunajai apvienotajai kompānijai ar laiku radīsies iespēja celt cenas, nebaidoties no klientu aiziešanas; tāpat arī jaunajam kopuzņēmumam būs mazāka motivācija ieguldīt tīkla un pakalpojumu attīstībā un kvalitātē.
Maksas televīzija
Lattelecom ir lielākais maksas TV pakalpojumu operators mazumtirdzniecības līmenī ar 343 tūkstošiem abonentu (2014. gada maijs). Līdztekus tam Lattelecom 2013. gadā, atkārtoti uzvarot konkursā, ieguva tiesības nodrošināt virszemes ciparu TV maksas pakalpojumus līdz 2021. gadam. Tātad šajā maksas TV platformā Lattelecom līdz 2021. gadam pastāvēs tiesiskais monopols.
Lattelecom kā tirgus līdera attīstībai un cenu politikai seko arī citi IP TV operatori. Kā norādīts Konkurences padomes tirgus uzraudzības ziņojumā, IP TV piedāvājums tiek uzskatīts par vienu no perspektīvākajiem piedāvājumiem maksas TV tirgū nākotnē.
Tas ir ērti pieslēdzams un var izmantot viena veida ierīci, lai lietotu gan internetu, gan skatītos TV. Kā arī patērētājiem papildus ir iespējas lietot TV gidu, video nomas pakalpojumus, atgādinājumus, iespēju apstrādāt dažādus augstas kvalitātes grafiskus pielikumus.
Jau šobrīd pastāv prakse tirgū piedāvāt maksas TV pakalpojumu kopā ar interneta pieslēguma abonementu un balss telefoniju. Pēc iespējamās Lattelecom un LMT apvienošanas pastāvēs vēl lielākas iespējas piedāvāt vairākus produktus sasaistītā veidā, tostarp piedāvāt pieeju IP televīzijai gan fiksētajās, gan mobilajās ierīcēs.
Šādā veidā nākotnē tirgus milzis varētu ķerties pie vienkāršas stratēģijas: vispirms cenu samazināšana, un kad mazie operatori vairs nav dzīvotspējīgi - cenu palielināšana, izmantojot dominējošo stāvokli tirgū.
Datu uzglabāšana un IT
Lattelecom sniedz arī datu centru pakalpojumus caur tās meitas sabiedrību Lattelecom Technology. Konkurences padome iepriekš ir vērtējusi, ka pastāv pietiekama konkurence datu centru pakalpojumu sniegšanas tirgū.
Apvienošanās iespaidā var pieaugt Lattelecom tirgus vara arī šajā sektorā, jo parādīsies iespēja datu uzglabāšanas un IT pakalpojumu sniegšanai izmantot arī LMT infrastruktūru un elektronisko sakaru tīklus.
Vispirms monopolizācija, tad - domino efekts
Nav šaubu, ka telekomunikāciju nozares vadošo spēlētāju apvienošanās vairākos nozīmīgos IT tirgos nozīmētu dominējošā stāvokļa palielināšanos vai veidošanos, tāpat arī konkurences iznīcināšanu vēl vairākos citos tirgos. Shēma: cenu pazemināšana -> konkurentu bankrots -> cenu paaugstināšana.
Apvienošanās rezultātā pieaugs jaunā tirgus milža ietekme visos saistītajos elektronisko sakaru pakalpojumu tirgos - arī attiecībā uz piekļuvi apvienotā uzņēmuma infrastruktūrai un elektronisko sakaru tīkliem. Iedarbinot monopolizācijas procesu, tālāk vērojams domino efekts.
Nav izprotams, kāpēc pēkšņi būtu jāķeras pie regulēšanas tieši tajā Latvijas ekonomikas sektorā, kas skar vidusmēra (un arī trūcīgāko) iedzīvotāju un kur brīvās konkurences princips nes visuzskatāmākos augļus: telekomunikāciju pakalpojumi Latvijā kvalitātes ziņā ir vieni no vislabākajiem Eiropā, vienlaikus cenas - vienas no viszemākajām kontinentā.