Politiķiem atšķirīgi viedokļi un priekšlikumi par progresīvo nodokli Latvijā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Politiķiem ir dažādi viedokļi un priekšlikumi saistībā ar iespējām ieviest progresīvo nodokli Latvijā.

Dažādu frakciju pārstāvji un eksperti šodien Saeimā diskutēja par šo jautājumu konferencē «Kāds progresīvais nodoklis ir vajadzīgs Latvijā?». Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), atklājot konferenci, uzsvēra, ka politiķi īpaši aktīvi par nodokļu progresivitāti diskutē pirms vēlēšanām, taču, tām noslēdzoties, diskusija norimst un tiek atlikta līdz nākamajai reizei.

«Progresīvā nodokļu sistēma nav tikai ienākuma nodokļu likme, tā var būt arī progresīvā likme zemes īpašniekiem, atvieglojumi ikdienā nepieciešamajām precēm un papildu nodokļi luksusa precēm, likme, kas piemērojama dividendēm vai spekulatīviem darījumiem, uzņēmumu ienākuma nodoklim vai neapliekamajam minimumam, kā to pašreiz piedāvā Finanšu ministrija,» pauda Naudiņš. Viņš uzskata, ka ir jāmeklē risinājums, kā samazināt atšķirības dzīves līmenī starp nabadzīgajiem iedzīvotājiem un turīgāko sabiedrības daļu.

Arī Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) konferencē atkārtoti informēja par FM priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai. Ministrija piedāvā to ieviest pakāpeniski līdz 2020.gadam. Šis risinājums esot solis pretī nodokļu progresivitātei Latvijā. Savukārt, vērtējot iespēju par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, Ašeradens norādīja uz vairākiem riskiem. Proti, ja likmes palielinājums ir būtisks, pieaug vēlēšanās slēpt ienākumus, kas sekmē ēnu ekonomikas pieaugumu. Tāpat līdz ar progresīvo nodokli būtu nepieciešams ieviest obligāto ikgadējo ienākumu deklarēšanu. Līdz ar to FM uzskata, ka diferencētais neapliekamais minimums ir labāks risinājums.

Savukārt opozīcijas deputāts Igors Pimenovs (S) pauda pretēju viedokli. Viņaprāt, vienas IIN likmes vietā būtu jāievieš trīs dažādas - ienākumiem līdz 14 400 eiro gadā jeb 1200 eiro mēnesī būtu jāpiemēro 15% IIN likme, ienākumiem no 14 400 eiro gadā līdz 24 000 eiro gadā jeb 2000 eiro mēnesī - 25%, bet ienākumiem virs 24 000 eiro gadā - 30%. Lielākai uzņēmēju motivācijai reizē ar progresīvo IIN ieviešanu Pimenovs rosina neaplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli uzņēmumu nesadalīto peļņu un reinvestēto peļņu.

Kā ziņots, Saeimā šodien notika konference «Kāds progresīvais nodoklis ir vajadzīgs Latvijā?», kuru rīkoja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta pašreizējās nodokļu politikas ietekmei uz sociālo nevienlīdzību Latvijā, kā arī tam, vai progresīva nodokļu politika var vienlaikus palielināt valsts budžeta ieņēmumus, stimulēt ekonomisko izaugsmi un mazināt sociālo nevienlīdzību. Tāpat tika diskutēts par ieguvumiem un riskiem, ieviešot progresīvo nodokļu sistēmu. Konferences dalībnieki arī sprieda, kuros nodokļos ir iespējams īstenot progresivitātes principu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu