Investīcijas Rīgas termoelektrocentrālēs (TEC) bijušas pārdomātas un nepieciešamas, sacīja valsts energokompānijas «Latvenergo» ražošanas direktors Māris Kuņickis. Viņš uzsvēra, ka ieguldījumi bijuši pārdomāti un nepieciešami, jo TEC ir vienīgā uzstādītā bāzes jauda Latvijā.
«Ja mūsu ziemas patēriņš ir maksimums 1400 megavatstundu (MWh), tad TEC spēj saražot 1000 megavatu (MW) bāzes jaudas. Arī tagad viņi nodrošina ap 800 MW Latvijas patēriņa. Cita ģeneratora Latvijā nav. Tas ir jautājums par sistēmas drošību. Ja mēs nebūvētu TEC, mēs paļautos tikai un vienīgi uz starpsavienojumiem un importēto elektroenerģiju. Un kā pierāda šīs vasaras situācija, starpsavienojumi mums ir ciet, Igaunijas, Baltkrievijas starpsavienojums ir samazināts, Kaļiņingradas stacijās vasarā notika remonti, rezultātā visa ģenerācija bija jāveic šeit uz vietas. Ko mēs darītu, ja nebūtu TEC? Lietuvā atrodas 2400 MW vecais Elektrēnu bloks ar lietderības koeficientu 36. Pat vasarā, kad mums nav siltumslodzes, mūsu kondensācijas koeficients ir 56-57. Tātad mēs pirktu visu elektrību par dārgāku cenu no Lietuvas vecajiem blokiem, par kuriem vispār nav zināms, vai viņi vispār varētu strādāt pie šādas noslodzes,» klāstīja Kuņickis, piebilstot, ka TEC nodrošina Latvijai elektroenerģijas pieejamību un salīdzinoši konkurētspējīgu cenu līmeni.
Vienlaikus viņš minēja, ka pozitīvs efekts šovasar bijis gāzes cenām, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu sarukušas par 20%, attiecīgi arī samazinot «Latvenergo» izmaksas un nodrošinot iespēju piedāvāt konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu. «Mēs nedarbojamies ar TEC kā cenas stabilizators, mēs ar tiem darbojamies [elektroenerģijas biržas] «Nord Pool Spot» tirgū, piedāvājot savu piedāvājumu. Neejam tirgū ar mērķi stabilizēt cenu vai ko tamlīdzīgu, mēs vienkārši izliekam savu piedāvājumu, ka esam spējīgi saražot 800 MW par tik un tik. Ja agrāk, kad cenas bija zemas, tirgus nepaņemtu šo piedāvājumu, taču šādos brīžos paņem. Tas nozīmē, ka ir pieprasījums un mūsu cena ir konkurētspējīga. Kā jau sacīju, gāzes cena atstāj ļoti lielu iespaidu uz TEC. Ja velkam paralēles, tad situācija gadījumā, ja gāzes cena būtu par 20% augstāka, būtu otrāda. Faktiski vienīgie konkurenti mums šobrīd ir lietuviešu jaunais bloks Elektrēnos ar 450 MW jaudu, kurš arī strādā kondensācijas režīmā. Pārējie viņiem ir vecie bloki,» sacīja «Latvenergo» ražošanas direktors.
Pēc viņa teiktā, TEC Latvijā ir enerģētiskās drošībās jautājums. «Pirmkārt, ja mums nebūtu savas bāzes jaudu, gadījumos, ja notiktu sistēmas atslēgumi un Latvija būtu spiesta vispār atslēgties no ārējiem tīkliem, Latvija būtu bez elektrības. Ja nespējam saražot elektrību uz vietas, nespējam nodrošināt ne frekvenci, ne ko citu. Tikai ar Daugavu nepietiek, jo pietece ir ļoti mainīga, šobrīd, lai viens agregāts varētu strādāt vienu stundu, trīs stundas ir jāuzkrāj ūdens, bet mums šādu agregātu ir 23. Otrkārt, ja mums nebūtu TEC, mūsu tirgus būtu daudz ievainojamāks no ārējiem faktoriem. Respektīvi, importēto elektroenerģiju šeit varētu piegādāt par jebkuru cenu, jo viņi zinātu, ka šeit uz vietas nav ne viena ģeneratora, kas var saražot elektroenerģiju par mazāku cenu. Viennozīmīgi mūsu konkurenti, kas piegādā elektroenerģiju Latvijā, zina, ka tai jābūt par zemāku cenu. Mēs redzam, kā cieš lietuvieši – viņiem vispār nav ģenerācijas, izņemot minētu bloku Elektrēnos ar 450 MW jaudu, bet viņu patēriņš ir līdz pat 1500 MW vasarās. Attiecīgi lielu daļu, teju 70%, viņi iepērk no ārējiem tirgiem. Faktiski viņi ir tie, kas kopīgo reģionu – Latvija, Igaunija, Lietuva – padara par deficīta apgabalu. Igauņiem ir slānekļa bloki, un viņiem cena ir zemāka. Ja sabalansē katrā valstī to ģenerāciju, kas viņiem ir, var saprast, kāds ir cenu līmenis. Protams, starpsavienojumi nākotnē to visu mainīs,» klāstīja Kuņickis.
«Latvenergo» ir Latvijas valstij piederošs energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus.
