Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām ilgtermiņā mērķtiecīgi jāpalīdz projekta īstenotājiem no zivs nonākt pie makšķeres, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
«Mēs redzam fondus kā vienu no lielākajām Eiropas Savienības solidaritātes programmām, kuras ietvaros bagātākās valstis piešķir finansējumu mazāk bagātajām valstīm un reģioniem, lai veicinātu to izaugsmes tempu, un mēs pēc iespējas ātrāk nonāktu pie līdzsvarotas Eiropas attīstības. Nabadzīgākām valstīm resursu, lai uzlabotu infrastruktūru, stimulētu nodarbinātību un veicinātu uzņēmējdarbību, nav tik daudz. Šī solidaritātes politika ir strādājusi jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem - atsevišķās jomās ļoti efektīvi, atsevišķās jomās varbūt mazāk efektīvi,» teica Eberhards.
Viņš atzīmēja, ka Latvijas gadījumā tas ir devis būtisku ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē – turklāt tas ir pienesums gan atsevišķu nozaru griezumā, gan tautsaimniecībai kopumā. «Tomēr
šie resursi ir ierobežoti un mums ir jāizvēlas prioritārās jomas, kurām šos resursus novirzīt.
Galvenais ir Nacionālajā attīstības plānā paredzētie investīciju virzieni. Tas ietver gan publisko infrastruktūru, gan daudzas citas jomas, kur citādi finansējumu piesaistīt nebūtu iespējams. Tagad par vienu ieguldīto nodokļu maksātāju eiro, pretī mēs saņemam četrus no fondiem. Tātad mēs varam izdarīt četras reizes vairāk – sākot no ceļu būves un beidzot ar izglītību. No šī viedokļa
ir kritiski svarīgi, lai investīcijas būtu ātrāk un vairāk pieejamas,»
sacīja FM pārstāvis.
Eberhards norādīja, ka arī uzņēmējdarbībā fondu investīcijas ir kritiskas. «Ekonomikas ministrijā ir sagatavota politika, kā šo resursu pēc iespējas efektīvāk izmantot. No sākuma tiek vērtēts, kur ir tirgus nepilnības, kur uzņēmējiem ir jāsniedz atbalsts, ko ar tirgus finansēšanas mehānismiem nevar nodrošināt. Attiecīgi uz to arī fokuss tiek vērsts primāri.
Ja ir finansējums no fondu puses, tad arī bankas daudz labprātāk šos projektus finansē,»
piebilda FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos.
«Būtiskais, ko mēs pašlaik mēģinām darīt ir, lai nākotnē mēs nevis vienkārši atbalstītu uzņēmēju investīcijas kā tas līdz šim notika augstas pievienotas vērtības aktivitātēs vai citās grantu programmās, bet lai šīs investīcijas ilgtermiņā mērķtiecīgi palīdzētu no zivs nonākt pie makšķeres,» uzsvēra Eberhards.
Viņš arī piebilda, ka
ES fondu nauda ir jākoncentrē inovāciju attīstībai.
«Būtiskā atšķirība, kura būs nākotnē, ir skatīties uz atbalstu inovāciju ieviešanā, lai mēs tuvinātu no vienas puses zinātnes piedāvājumu, no otras puses – uzņēmējdarbības pieprasījumu. Sniedzot atbalstu industrijām, kuras jau pēc būtības ir ar augstāku risku, mēs panākam šo ilgtermiņa efektu. Mēs dodam stimulu, lai attīstība atgrieztos pie normāliem tirgus mehānismiem, tajā pašā laikā samazinot risku, kurš ir saistīts ar to vai citu inovāciju ieviešanu. Vienlaikus atbalsts tiek sniegts jomām, kur tas ir kritiski nepieciešams, piemēram, ēku siltināšanai. Tur nereti tieši tas mazais publiskais finansējums ir starpība starp lēmumu – mēs darām vai mēs nedarām. Uz to skatās arī kredītiestādes – vai ir sasniegta šī kritiskā masa, lai nodrošinātu projekta atmaksāšanos. Tas vidējā un ilgā termiņā ļauj mainīt pieeju no tādas grantu atkarības uz tirgus mehānismiem,» sacīja ministrijas valsts sekretāres vietnieks.
