Kad naftas cenas globāli kritās, degvielas cena Baltijas valstu degvielas uzpildes stacijās samazinājās nevienlīdzīgi. Igaunijā un Lietuvā strauji, Latvijā lēnāk. 2012.gadā Konkurences padome pētījusi, vai degvielas tirgotāju starpā nenotiek aizliegta vienošanās par cenām. Un secināja, ka pierādīt nevar, lai gan ir pazīmes, ka vienošanās varētu būt bijusi.
Jau četrus gadus Konkurences padome virza grozījumus, kas palielinātu tās iespējas veikt padziļinātu konkurences izkropļojumu izpēti. Padarīt Konkurences uzraugu efektīvāku mudina arī Starptautiskā ekonomiskās sadarbības organizācija OECD. Tomēr dažādu iemeslu dēļ likums ir iestrēdzis. Saeimas deputāti to bija sagatavojuši pieņemšanai galīgajā lasījumā pirms Jaungada, tomēr vēlāk tos pēdējā brīdī izņēma no parlamenta plenārsēdes dienaskārtības.
27.janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti pēkšņi nolēma apturēt galīgajam lasījumam izstrādātos grozījumus Konkurences likumā. Uz sēdi bija ieradies Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists Andris Alksnis. Viņš teica, ka jautājums neesot izdiskutēts un tāpēc atliekams. Komisijas deputāti sabiedriskās organizācijas juristu paklausīja un nolēma pašu rūpīgi izstrādātos Konkurences likuma grozījumus no Saeimas sēdes darba kārtības atsaukt.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēde 27.janvārī.
EDVARDS SMILTĒNS, Saeimas deputāts:
- Kolēģi, es saprotu, ka par Konkurences likumu trauksmi ceļ Latvijas Darba devēju konfederācija, kas vēlas šo jautājumu vēl izrunāt ar Ekonomikas ministriju. Ir pārstāvis laikam?
ANDRIS ALKSNIS, LDDK jurists:
- Labdien! Andris Alksnis, Darba devēju konfederācija. Mēs lūdzam atsevišķu komisijas sēdi par Konkurences likuma grozījumiem, jo, ja ir pietiekami daudz vēl neskaidrību, mums ir arī sava argumentācija, bet, protams, mēs tagad neesam gatavi divās minūtēs to prezentēt. Lūdzam noturēt atsevišķu komisijas sēdi par šo jautājumu.
ROMĀNS NAUDIŅŠ, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs:
- Kolēģi, kādi priekšlikumi - vai to, ko esam lēmuši, atsaucam no Saeimas vai neatsaucam? Kas, lūdzu, ir par to, lai šo likumprojektu atgrieztu atpakaļ komisijā? Kas, lūdzu, ir par? Seši. Kas, lūdzu, ir pret? Nav. Kas atturas? Viens.
Konkurences likuma grozījumi paredz iespēju uzņēmēju sodīt ar 1% no apgrozījuma, ja tas atsakās sadarboties konkurences pārkāpumu atklāšanā. Jaunais likums ļautu veikt pārbaudes ne tikai aizdomīga komersanta uzņēmumā, bet arī trešo personu telpās, ja uzņēmējs tur glabā kādus dokumentus vai elektroniskos datus. Šobrīd padomei šādu tiesību nav un, lai iekļūtu trešo personu telpās, vajadzīga tiesneša sankcija. Tās pieprasīšana un saņemšana prasa papildu laiku. Tikmēr pierādījumi visbiežāk jau ir iznīcināti. Jaunais likums arī ļautu saņemt papildu ziņas no bankām par klientu darījumiem, kas nav publiski pieejami.
SKAIDRĪTE ĀBRAMA, Konkurences padomes priekšsēdētāja:
- Decembrī, tieši pirms Ziemassvētkiem, bija jau likuma grozījumi izskatīti trešajā lasījumā, un tos bija paredzēts apstiprināt Saeimā. Bet pēkšņi mēs uzzinājām, ka tie ir izņemti no Saeimas darba kārtības un likuma grozījumi tālāk neiešot. Mēs tā kā cerējām, ka likums ar grozījumiem varētu dot lielākas pilnvaras, lielākas iespējas ietekmēt iestādi. Bet noticis pilnīgi pretēji. Bija ļoti liels spiediens mūsu pilnvaras ierobežot.
Nedēļu pirms šīs Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdes Konkurences padomē notikusi sanāksme ar Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem.
SKAIDRĪTE ĀBRAMA, Konkurences padomes priekšsēdētāja:
- Runājam ar trim pārstāvjiem, skaidrojam pozīciju, kas un kā. Šie trīs pārstāvji aiziet un saka: jā, mums nav iebildumu, mēs esam izrunājuši, viss ir kārtībā, piekrīt. Otrdien mēs uzzinām - kāds pavisam cits pārstāvis no Latvijas Darba devēju konfederācijas Saeimas Tautsaimniecības komisijā pasaka: nē, Latvijas darba devējiem ir milzīgi iebildumi, un, lūdzu, ņemiet ārā šo likumu.
ANDRIS ALKSNIS, Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists:
- Konkurences padome nav noslēgusi vienošanos ar Darba devēju konfederāciju. Ābramas kundze var paust savu notikumu interpretāciju, neviens viņai to nevar liegt, bet ir diezgan dīvaina situācija, ka Ābramas kundze jau sāk runāt tā kā LDDK vārdā, runājot par vienošanām, par kurām pati LDDK neko nezina.
Degvielas uzpildes staciju tīkli, lielveikali un bankas
Neviens nav ieinteresēts, lai Konkurences padomei būtu lielākas pilnvaras. Tādas, ar kurām varētu atklāt slēptās vienošanās par mākslīgu sadārdzinājumu. Pēdējās nedēļas laikā cīņā pret konkurences likuma grozījumiem iesaistījušās lielās tirdzniecības ķēdes – «Rimi», «Maxima», kā arī autotirgotāji. Viņi jautājumu risināšanai piesaistījuši Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
Kamera bija vērsusies pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ar lūgumu neskatīt plenārsēdē grozījumus Konkurences likumā. «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija liecina, ka ZZS un «Vienotības» frakciju vadītāji esot klusām piekrituši uzņēmēju prasībām. Pie Konkurences padomes un pazīstamajiem deputātiem esot vērsušies lielveikalu, kokrūpnieku, banku un būvnieku pāstāvji, arī vairāki «Vienotības» un ZZS finansiālie atbalstītāji.
Par likuma pārstrādātājiem iecelti Tautsaimniecības komisijas sekretārs Edvards Smiltēns un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Valainis. Abi no «Vienotības» Saeimas frakcijas.
EDVARDS SMILTĒNS, Saeimas Tautsaimniecības komisijas sekretārs («Vienotība»):
- Bet komisija viņus izņēma no dienaskārtības. Kas to rosināja?
- To rosināja tajā brīdī .. tur bija vairāki, jo bija rosinājumi gan no «Vienotības», gan no Zaļo zemnieku puses. Konkrēti, tas laikam bija Valaiņa kungs.
- Kādēļ ierosinājums tapa?
- Ierosinājums tapa tādēļ, ka neesot izrunāti jautājumi starp darba devējiem un Ekonomikas ministriju un esot ļoti lielas pretrunas šajā likumprojektā, tāpēc esot nepieciešams to visu izrunāt.
VIKTORS VALAINIS, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs (Jēkabpils partija):
- Šobrīd, ņemot vērā jaunā premjera uzstādījumu, ka jautājumi jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem un sociālo partneru iesaistei ir būtiskāka loma jāspēlē, tad situācija ir tāda, ka 25.janvārī ir saņemta LTRK vēstule ar būtiskiem iebildumiem Konkurences likumā un tālākai virzībai, ka tika pieņemts lēmums tomēr vēlreiz izrunāt šajā gadījumā ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Šobrīd esmu izrunājis ar Konkurences padomes cilvēkiem jautājumus. Esmu sapratis to problēmu lauku, un tirdzniecības un rūpniecības kamerai jāsaprot, kādi ir šie te iebildumi, un, ja varētu tā teikt, tāds mediācijas process ir jāizved, un tas noslēgsies līdz nākamās nedēļas beigām.
Jaunais ekonomikas ministrs šo jautājumu deleģējis risināt savam parlamentārajam sekretāram Valainim, kurš meklēšot viduspunktu.
ARVILS AŠERADENS, ekonomikas ministrs, premjera biedrs («Vienotība»):
- Jautājums ir par, teiksim, kratīšanas mehānismiem. Tātad, vai tās var notikt bez tiesneša sankcijas, vēlāk izdodot tiesneša sankciju. Šeit gan man ir jautājumi nopietni, vai tas ir tiesiski, un es vēlētos ar Tieslietu ministriju izdiskutēt šo jautājumu precīzi, vai tā var darīt. Šķiet, Konkurences padomei ir būtiski argumenti, kādēļ to vajadzētu darīt, lai šos jautājumus risinātu. Bet Latvija ir tiesiska valsts, un, ja es saņemšu apstiprinājumu no Tieslietu ministrijas, ka viss ir saskaņā ar cilvēktiesību normām, tad viennozīmīgi mēs virzīsimies uz priekšu šādā pašā veidā.
Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš esot gatavs Konkurences likuma grozījumus virzīt uz plenarsēdi jau rīt, viņš pilnībā atbalstot pilnvaru palielināšanu Konkurences padomei.
VIKTORS VALAINIS, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs («Vienotība»»):
- Šorīt informācija no ministrijas bija, ka ir arī vēstule no Latvijas Komercbanku asociācijas, visticamāk, arī Bičevska kungu es lūgšu uz tikšanos. Uz doto brīdi mans personīgais viedoklis ir tāds, ka jāiet uz priekšu un šīs te nianses, par kurām ir neskaidrības, ir iespējams atrisināt, lai arī sociālajiem partneriem rastos pārliecība par to, ka šis likumprojekts ir atbalstāms.
SKAIDRĪTE ĀBRAMA, Konkurences padomes priekšsēdētāja:
- Lai mūsdienās varētu veikt efektīvu konkurences uzraudzību, ir nepieciešamas arī iestādei lielākas pilnvaras. Jo, kā mēs arī to vienmēr sakām, tirgus dalībnieki pēc katra mūsu publicētā lēmuma kļūst aizvien gudrāki un zina, kā noslēpt pierādījumus, ko skatās Konkurences padome inspekciju laikā, un kā vairāk maskēties.
Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Romāna Naudiņa gatavībai uz karstām pēdām atbalstīt konkurences uzraudzību veicinošu likumu varētu arī noticēt, ja vien viņš iepriekš būtu pretojies šā likuma izņemšanai no Saeimas dienaskārtības. Bet neviens deputāts tam neiebilda. Vēlāk Naudiņš izvairījās no sava pienākuma parakstīt šo komisijas lēmumu un to vajadzēja darīt komisijas sekretāram Edvardam Smiltēnam.