Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai (SM) un «Latvijas Valsts ceļiem» (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, informē ministrijā.
Kā ziņots, VK pārmeta SM, ka tai nav vienotas politikas attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla. Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, SM ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem, uzsver VK.
SM, atbildot uz VK secinājumiem, uzsver, ka, ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska.
SM atzīst, ka
no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.
Būtiski lielākā daļa naudas - visās pašvaldībās, izņemot Rīgu, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos
kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, līdz ar to ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.
Tāpat SM vērš uzmanību, ka
pašvaldību ielu un ceļu uzturēšana ir viena no pašvaldību autonomajām funkcijām, kuru pildīšanā ne SM, ne LVC nav tiesību iejaukties,
turklāt pašvaldības ir vislabāk informētas par to īpašumā esošajiem ceļiem un teritorijas attīstības plāniem.
SM plāno jautājumus, kas attiecas uz pašvaldību ceļiem un to pārraudzību, iekļaut nozares attīstības plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, kā arī vienoties ar Latvijas Pašvaldību savienību par nepieciešamajām pašvaldību darbinieku apmācībām.
Iecerēts, ka attiecīgi pasākumi tiks ietverti Satiksmes ministrijas darbības stratēģijā 2017.-2019.gadam, kā arī, iespējams, tiks aktualizētas Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam - to starpposma izvērtējums jāveic līdz 2017.gada 1.jūlijam. Tāpat plānots izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 8.janvāra noteikumos «Kārtība, kādā tiek pārraudzīta pašvaldību ceļu, komersantu ceļu un māju ceļu būvniecība, rekonstrukcija un uzturēšana», pilnveidojot pašvaldību ceļu pārraudzības sistēmu, kā arī grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos «Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība», veicinot informācijas par pašvaldību ceļiem aktualizāciju.
Kā ziņots, VK secināja, ka pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās - Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.
92% līdzekļu tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību.
Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%.
Pārrēķinot dotācijas apmēru atbilstoši aktuālajiem datiem par transporta infrastruktūru pašvaldībā, revidenti konstatējuši, ka, piemēram, 2014. un 2015.gadā Cēsu novads saņēmis par 385 915 eiro vairāk, nekā pienāktos, savukārt Mārupes novads - par 438 628 eiro mazāk.
Kā uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa, vērtējot ceļu un ielu uzturēšanai izlietoto līdzekļu efektivitāti, Valsts kontrolei nācās norādīt uz būtiskiem trūkumiem labas pārvaldības un uzraudzības īstenošanā. Lai gan ir noteikts, kādā kārtībā veicama ielu un ceļu stāvokļa apsekošana, uzdevumu došana un darbu izpildes kontrole, lielākajā daļā gadījumu tas nenotiek vai tiek veikts pavirši. Piemēram, Valmieras pilsētā 70% no ielām 2014.gadā pašvaldība nav kvalitatīvi apsekojusi, arī citās izlasē iekļautajās pašvaldībās neapsekoto ceļu un ielu skaits nereti sasniedz trešdaļu. Šāda situācija pieļauj risku, ka ceļu un ielu uzturēšanai paredzētie līdzekļi varēja tikt izmantoti nelietderīgi un pakalpojumu sniedzēju rēķini varēja tikt izrakstīti un samaksāti par uzturēšanas darbiem, kas faktiski nav veikti, nav veikti nepieciešamajā apjomā vai kvalitātē, uzsver VK.
