Bezkontakta maksājumu kartes varētu būt pēdējais tehnoloģiskās attīstības līmenis kartēm kā fiziskam nesējam, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» valdes loceklis, Baltijas Klientu servisa kompetenču centra vadītājs Ģirts Bērziņš.
Eksperts: Bezkontakta maksājumu kartes varētu būt pēdējā attīstības pakāpe kartēm kā fiziskam nesējam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nākamais attīstības solis varētu būt karšu virtualizācija viedtālruņos. Tehnoloģijas ļauj karti virtualizēt un droši ierakstīt viedtālrunī, un tad viedtālrunis komunicē ar pieņemšanas infrastruktūru, skaidroja eksperts.
«Swedbank» pašlaik strādā, lai nodrošinātu bezkontakta karšu pieņemšanas infrastruktūru. Bezkontakta kartes banka plāno sākt izsniegt rudenī.
Maksājumu karšu uzņēmumi «Visa» un «Mastercard» izstrādājuši globālo standartu, līdz ar to bankas visā pasaulē bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanas tīklu veido un kartes izsniedz pēc vienotiem standartiem. Cilvēks ar Latvijā izsniegtu karti var norēķināties Zviedrijā, ASV, Vācijā un otrādi.
Bērziņš atzīmēja, ka bezkontakta tehnoloģija ļauj būtiski samazināt darījuma apkalpošanas laiku, kas ir ērti gan klientiem, gan tirgotājiem ar lielu klientu plūsmu. Turklāt bezkontakta tehnoloģija ļauj digitizēt daudz vairāk darījumu un sasniegt darījumus par mazām summām. Līdz šim maksājumi ar karti pamatā notika par summām, sākot no desmit eiro. Ja maksājumā summa bija mazāka, tad cilvēki labprātāk maksāja ar skaidru naudu. Bezkontakta kartes ļaus arī mazajos maksājumos atteikties no skaidras naudas lietošanas.
Bankas valdes loceklis vērtēja, ka bezkontakta kartes ir labs risinājums sabiedriskajā transportā. Kamēr vēl nebija izveidots globālais standarts bezkontakta karšu pieņemšanai, tikmēr tika izstrādātas slēgtas sistēmas. Taču Bērziņš prognozēja, ka vienotā risinājuma piedāvātā lietojamība un ērtība gūs virsroku pār ierobežotas lietojamības bezkontakta sistēmām. Tas varētu notikt pat relatīvi ātri, jo līdz 2020.gadam visās pieņemšanas vietās, kur pieņem «Visa» un «MasterCard» kartes, jānodrošina bezkontakta karšu pieņemšana. Bezkontakta maksājumu karšu pieņemšana jānodrošina pieņēmējbankām sadarbībā ar tirgotājiem. Ja tirgotājs nespēs pieņemt bezkontakta kartes, tad pieņēmējbankai būs starptautisko karšu organizāciju sankcijas. Līdzīgi savulaik notika, ieviešot viedkartes. Sākotnēji bija dots laiks brīvprātīgai karšu ieviešanai, bet vēlāk tika noteikti piespiedu datumi, kad pāreja jāveic.
Bērziņš vērsa uzmanību, ka, sagatavojot pieņemšanas tīklu bezkontakta kartēm, bankas būs gatavas sadarbībā ar starptautiskiem spēlētājiem - «Apple», «Samsung», «Google» - darbināt caur telefonu tādus risinājumus kā, piemēram, «Apple Pay», «Google Pay» un līdzīgus.
«Swedbank» valdes loceklis gan atzina, ka vēl kādu laiku maksājumu kartes pastāvēs, jo ne visiem būs viedtelefoni un ne visi būs gatavi maksājumu karti ielikt telefonā. Viedtālruņa esamība ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks to patiešām lieto kā viedtālruni, atzīmēja Bērziņš.
«Swedbank» šomēnes ieviesa jaunu risinājumu - karšu lasītāju viedtālruņiem. Bērziņš vērtēja, ka tas ir elegants risinājums mazajiem ražotājiem un mazajiem tirgotājiem maksājumu karšu pieņemšanai. Turklāt šī ierīce piemērota arī bezkontakta karšu lietošanai.