Bankas pārstāvis: Valsts atbalsta programma mājokļu iegādei obligāti jāturpina

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Valsts atbalsta programma mājokļu iegādei ģimenēm ar bērniem obligāti ir jāturpina, uzskata «SEB bankas» valdes loceklis Arnis Škapars.

Viņš norādīja, ka valsts garantiju programma ir sniegusi reālu ieguvumu daudzām ģimenēm, uzlabojot iespējas tikt pie mājokļa, kā arī atdzīvinājusi nekustamā īpašuma tirgu kopumā.

«Tiem, kas vēlas iegādāties nekustamo īpašumu, visgrūtākais ir sakrāt pietiekami daudz līdzekļu pirmās iemaksas veikšanai. Pirmā iemaksa kā galvenais ierobežojošais faktors it īpaši ir jaunām ģimenēm, kad vecāki strādā labi algotu darbu un var atļauties atmaksāt aizdevumu, bet viņiem nav tik vienkārši sakrāt summu pirmajai iemaksai - tas prasa daudz laika, jo vēl ir jāmaksā, piemēram, par īrēto dzīvokli. Pateicoties valsts garantijām, pirmās iemaksas apjomu iespējams samazināt līdz 5-6%, kas padara mājokļa iegādi iespējamāku. Tieši tāpēc uzskatām, ka valsts atbalsta programma obligāti jāturpina, ņemot vērā, ka tā nerada lielu slodzi uz kopējo valsts budžetu. Mūsuprāt, valsts atbalsta programmu būtu vērts pat paplašināt, iekļaujot atbalstāmo sarakstā arī jaunos speciālistus, jo savs mājoklis varētu palīdzēt noturēt jauniešus Latvijā,» uzsvēra Škapars.

Viņš arī piebilda, ka apmēram 40% no «SEB bankas» piešķirtiem mājokļa kredītiem šobrīd ir ar valsts atbalstu. Kopumā programmas laikā «SEB banka» ir apstiprinājusi vairāk nekā 900 aizdevumu ģimenēm ar bērniem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valstij pagaidām nav līdzekļu, ar ko finansēt ģimeņu mājokļu programmu 2017.gadā. Valdība šodien uzklausīja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) ziņojumu par iespējām nākamgad finansēt mājokļu programmu. Ekonomikas ministrs stāstīja, ka nepietiks ar iepriekš plānotajiem ieņēmumiem no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības.

«Nākamgad programmai nepieciešami 8,5 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro tiks ņemti no termiņuzturēšanās atļaujām. Līdz ar to trūkst sešu miljonu eiro. Ekonomikas ministrija piedāvāja sašaurināt to personu loku, kas varētu pretendēt uz valsts galvojumu mājokļu programmā, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Man nav risinājuma, kur ņemt naudu. Neuzņemos to meklēt Ekonomikas ministrijas apcirkņos. Tāpēc mums visiem jādomā, kur ņemt trūkstošos līdzekļus,» uzsvēra Ašeradens.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šonedēļ koalīcijā notiks diskusijas par to, kur ņemt trūkstošo finansējumu mājokļu programmas turpināšanai nākamgad. Premjera ieskatā, programma ir ļoti laba un tā būtu turpināma.

Tāpat ziņots, ka Ekonomikas ministrija bija iesniegusi izskatīšanai valdībā grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, paredzot atsevišķus risinājumus tā dēvētās mājokļu programmas finansēšanā. Ekonomikas ministrija rosināja ģimenēm ar vienu vai diviem bērniem vairs nepiemērot samazinātu valsts nodevu par pirmā mājokļa nostiprināšanu zemesgrāmatā. Tā kā Ekonomikas ministrija par minēto priekšlikumu saņēma iebildumus, ministrija lēma atsaukt priekšlikuma izskatīšanu valdībā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu