Otrdiena, 17. jūlijā Vārda dienas: Aleksejs Aleksis Alekss
Saeimas deputāte, bijusī premjere Laimdota Straujuma |  
Foto: Evija Trifanova / LETA

Būtu labi, ja jaunais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs nāktu no biznesa vides, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas deputāte, bijusī premjere Laimdota Straujuma (V).

«Es personīgi jauno VID vadītāju gribētu redzēt no biznesa vides. Rotācija starp biznesa vidi un ierēdniecību ir ļoti svētīga,» teica Straujuma.

Viņa uzsvēra, ka tādā veidā ierēdniecība redz tās problēmas ar ko ikdienā saskaras biznesa vide.

«Ja atrastos tāds cilvēks no biznesa vides, tad es viņu noteikti atbalstītu,» piebilda deputāte.

Jau vēstīts, ka šodien uz pirmo sēdi sanāks VID ģenerāldirektora amata konkursa komisija.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iepriekš medijus informēja, ka pirmajā sēdē tiks izvērtēti visi saņemtie pieteikumi, vai tie atbilst formālajām prasībām. Pēc šīs sēdes būs skaidrs, cik pretendentu tiks virzīti konkursa otrajā kārtā - individuālajām pārrunām.

Konkursa otrā, mutiskā, kārta būs komisijas un pretendenta saruna par motivāciju, valsts pārvaldes pamatprincipiem un iestādes darbības jomu, kā arī pretendenta vīzijas prezentēšana par iestādes nākotnes prioritātēm un svešvalodu zināšanu pārbaude.

Trešajā kārtā virzītie pretendenti tiksies ar personālvadības speciālistiem, kuri vērtēs pretendentu vadības kompetences - stratēģisko redzējumu, komandas vadīšanu, pārmaiņu vadību, attiecību veidošanu un uzturēšanu, kā arī orientāciju uz rezultātu.

Jau ziņotas, ka konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu saņemti 19 pieteikumi.

Valsts kancelejas direktors iepriekš arī prognozēja, ka tuvāko divu nedēļu laikā vajadzētu būt skaidram, kuru vienu vai vairākus pretendentus virzītu tālāk sarunai ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

Šogad jūnija vidū izsludinātais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzās bez rezultāta, jo komisija pieņēma lēmumu nevienu no pretendentiem nevirzīt uz atlases trešo kārtu vadības kompetenču izvērtēšanai. Pēc tam Reizniece-Ozola mēģināja dienesta vadītāju atrast neformālās sarunās un izraudzījās Valsts vides dienesta ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, kura gan atsauca savu kandidatūru. Kā vēlāk izrādījās, VID izvērtēja Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secināja, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.

    © TVNET. Visas tiesības paturētas