Arī nākamgad Latvijas apstrādes rūpniecības veikums lielā mērā būs atkarīgs no norisēm ārējā vidē, Latvijas Bankas (LB) uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» atzīmē centrālās bankas ekonomists Igors Kasjanovs.
LB ekonomists: Apstrādes rūpniecības veikums atkarīgs no norisēm ārējā vidē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norāda, ka šodien publicētie apstrādes rūpniecības dati nozīmē, ka 2016.gada trešajā ceturksnī pretstatā nozarei ļoti veiksmīgajam otrajam ceturksnim saražotās produkcijas apmēri ir samazinājušies par 0,6%, kas arī ir bijis viens no iemesliem samērā vājajai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmei, par ko liecināja nedēļas sākumā publicētais IKP ātrais novērtējums.
Trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, saražotās produkcijas apmēri ir pieauguši pārtikas produktu ražošanā (+1,6%), tekstilizstrādājumu ražošanā (+5,2%), kā arī tā saucamajās vidēji-augsti tehnoloģiskajās nozarēs - datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+7,6%) un elektrisko iekārtu (+4,5%) ražošanā.
Vienlaikus apmēri būtiski mazinājušies iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-12,5%, otrajā ceturksnī modernizēto vilcienu efekts), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-8,1%), kā arī nedaudz apmēri mazinājušies kokrūpniecībā (-0,8%). Tāpat trešais ceturksnis nav bijis veiksmīgs enerģētikā. Nozarē saražotās produkcijas apmērs salīdzinājumā ar otro ceturksni ir mazinājies par 6,3%, ko galvenokārt noteica mazais saražotās elektroenerģijas apmērs. «Oktobra operatīvie dati gan liecina, ka gada nogale enerģētikā varētu būt labāka - tas gan būs atkarīgs no laika apstākļiem,» piebilda Kasjanovs.
«Nākamgad apstrādes rūpniecības nozares veikums, kā vienmēr, būs lielā mērā atkarīgs no norisēm ārējā vidē. Nozarei svarīgi, lai nebūtu jaunu ģeopolitisko un ekonomisko satricinājumu. Tomēr nozīme būs arī iekšējiem faktoriem - savu pozitīvo pienesumu nozarei sniegs Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmas atjaunošanās, kā rezultātā tie rūpnieki, kas ražo produkciju būvniecības nozarei, izjutīs pieprasījuma kāpumu. ES fondu finansējuma atjaunošanās, visticamāk, vismaz daļēji atjaunos arī nozares investēšanas aktivitāti. Tomēr investīciju ziņā ir skaidrs, ka ES fondu nepieejamība ir tikai viens no faktoriem, kas nosaka rūpnieku līdzšinējo atturēšanos no investīciju veikšanas. Galvenokārt iemesls ir cits – nenoteiktība, kas saistīta gan ar globālajām, gan ar vietējām norisēm,» pauda Kasjanovs.
Tāpat viņš atzīmēja, ka pie vietējām norisēm parasti min nodokļu politikas lēmumus, bet pēdējā laikā aktuāls ir bijis arī elektroenerģijas tarifu jautājums. Lielie un energointensīvie uzņēmumi ir nemierā ar augstajiem elektroenerģijas tarifiem, mazie un tie uzņēmumi, kuru elektroenerģijas patēriņš ir neregulārs, savukārt ir nemierā ar jaunajiem sadales tarifiem un obligātās iepirkumu komponentes (OIK) reformas piedāvājumu.
«OIK reforma šobrīd tiek apspriesta Saeimā nākamā gada budžeta kontekstā, un izskatās, ka to, iespējams, pārcels uz 2018.gadu. Tomēr, manuprāt, būtiski, lai pēc iespējas ātrāk būtu skaidrība par OIK reformu, jo nekā nedarīšana un reformas pārcelšana tikai pagarina nenoteiktības periodu, un pastāv risks, ka priekšvēlēšanu gaisotnē politiķiem būs vēl grūtāk pieņemt lēmumu. Savukārt rūpniekiem skaidrība ir izšķiroša, jo jāzina, ar ko rēķināties nākotnē,» uzsvēra LB ekonomists.
Jau vēstīts, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad deviņos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 3,1% salīdzinājumā ar 2015.gada attiecīgo periodu. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 3,6%.