Papildu līdzekļu rašana Eiropas Savienības (ES) budžetā nedrīkst notikt uz kohēzijas un lauksaimniecības politikas rēķina, šādu viedokli šodien diskusijā «Ko sagaidīsim no ES budžeta nākotnē?» pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).
Politiķe, kura strādā EP Budžeta komitejā, norādīja, ka ES pašlaik saskārusies ar vairākiem izaicinājumiem, tostarp bēgļu krīzi, zemu ekonomikas izaugsmi, kas saistīts ar ekonomikas stagnāciju dienvidu valstīs, ekonomikas attīstības līmeņa reģionālajām svārstībām, kā arī lauksaimniecības krīzi.
Viņa pauda viedokli, ka EP diskusijās par budžetu izdevies panākt palielinājumu svarīgajās jomās, tostarp izdevies vienoties par papildu 500 miljonu eiro piešķiršanu lauksaimniekiem. «No valdības tagad būs atkarīgs tas, cik spēsim paņemt no šiem līdzekļiem,» viņa sprieda.
Tāpat ievērojami līdzekļi atvēlēti izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas veicināšanai. Aptuveni 5,9 miljardi eiro atvēlēti ārējo robežu aizsardzībai, migrācijas un bēgļu krīzes risināšanai. Sagaidāms, ka dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministri par 2017.gada budžetu balsos 29.novembrī. Savukārt EP gala balsojums par 2017.gada budžetu plānots 1.decembrī.
«Problēmām ar 2017.gada budžetu nevajadzētu būt,» sprieda Vaidere, kura sacīja, ka kopumā grūti rast papildu finansējumu, ja kaut kas netiek samazināts. Viņas vērtējumā nāksies rast jaunus budžeta līdzekļus, jo 2017.gada budžeta risinājums ir īstermiņa, taču daudzgadu budžets tiks skatīts atsevišķi. «Kāds tas būs, par to pašlaik varam tikai spekulēt,» viņa sacīja.
Tam par iemeslu kalpojot fakts, ka EP Budžeta komiteja, neraugoties uz lūgumiem, Eiropas Komisijai (EK) nav sniegusi informāciju par iespējamiem budžeta variantiem. «Līdz ar to varam tiešām tikai spekulēt. Vienīgi - papildu līdzekļu rašana nevar notikt uz pašreizējās politikas rēķina - kohēzijas un lauksaimniecības, jo līmeņi taču ir jāizlīdzina. Tieši tirdzniecība un ekonomiskie sakari vislabāk norit ar tām valstīm, kurās ir vienāds līmenis,» viņa sacīja.
Tāpat Vaidere norādīja, ka ES budžeta neto maksātājvalstis nevēlas maksāt vairāk, kaut to teorētiski būtu iespējams izdarīt. Viņa arī sacīja, ka algas EK ir pārspīlēti lielas un tās ir iespējams samazināt. «Gan jau ar to mēs vēl nodarbosimies, bet jāuzlabo arī Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbība, jo redzam, ka līdz jaunajām valstīm finansējums nonāk tikai retos gadījumos, viss tiek tā saucamajām vecajām dalībvalstīm,» viņa izteicās.
Savukārt EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis sacīja, ka ES budžets ir salīdzinoši neliels, bet tādai valstij kā Latvija tas ir ļoti būtisks, jo liela daļa no publiskajiem ieguldījumiem nāk tieši no «Eiropas naudas». Arī viņš sacīja, ka lēmumu pieņemšanā pieaugusi EP loma un tas ļāvis panākt labus nosacījumus.
Runājot par situāciju pēc 2020.gada, Zemītis sacīja, ka arī viņa rīcībā nav datu, taču esot skaidrs, ka notiks politiskas izšķiršanās.
ES institūcijās pašlaik aktīvi notiek darbs pie ES 2017.gada budžeta apstiprināšanas un pie «ES 2014-2020» daudzgadu budžeta pārskatīšanas. Eiropas Parlaments pastāv, ka tas ir jāpadara elastīgāks, lai ātri stātos pretim tādiem izaicinājumiem kā bēgļu krīze, terorisms un iekšējās drošības lietas, sarežģījumi lauksaimniecības sektorā vai nemainīgi augstais bezdarbs, īpaši - jauniešu grupā. Būtiskas izmaiņas šajās nozarēs jāparedz jau 2017.gada budžetā.
