Vadītājs «uzmet lūpu», ka viņam piedāvā traktorista atalgojumu

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Depositphotos

«Ļoti labi saprotu, ka labu darbu atrast nav viegli, optimismu neesmu zaudējis un saprotu, ka darba meklējumos var aiziet krietni ilgāks laiks,» tā raksta TVNET lasītājs Egils, daloties savā darba meklēšanas pieredzē. Viņš nosūtījis vairākus desmitus CV, piedalījies vairākās pārrunās, bet darbu nebija atradis.

TVNET lasītājs Egils rakstīja: «Savas apmaksātās darba gaitas esmu sācis jau sešpadsmit gadu vecumā. Jau ir pagājuši divdesmit gadi manā karjerā. Savu karjeru sāku būvēt no palīgstrādnieka būvniecībā līdz labam tehniskajam vadītājam nekustamo īpašumu nozarē.

Esmu taisnīgs, stingrs, godprātīgs un ļoti tehniski zinošs vadītājs. Manā pakļautībā ir bijuši vairāk nekā divdesmit štata darbinieki un virkne apakšuzņēmēju. Esmu arī saņēmis daudzas atzinības no kolēģiem un vadības.

Bet dzīvē gadās visādi – pirms diviem mēnešiem pirmo reizi savā karjerā paliku tik ilgstoši bez darba.

Jau nākamajā dienā pēc darba attiecību izbeigšanas sāku intensīvi meklēt jaunu darbu. Likās, ka mans CV ir ideāls, pieteikuma vēstules arī sagatavojis gan gramatiski, gan juridiski, gan arī maksimāli uzrunājošas. Komplektā vēl pievienoju atsauksmi no iepriekšējās darbavietas (tur minētas daudzas labas lietas). Likās, ka jaunu darbu atrast man nebūs problēmu... diemžēl kļūdījos!

No 30 nosūtītiem CV, esmu bijis uz 6 pārrunām:

  1. Neliels uzņēmums liftu nozarē (biroja un servisa centra vadītājs) – kā uzzināja, cik šobrīd saņemu bezdarbnieka pabalstu, un pateicu, ka manai algai vajadzētu būt nedaudz augstākā līmenī, nekā saņemu šobrīd bezdarbniekos, tā saņēmu atbildi, ka maksimums, ko viņi var atļauties maksāt, ir tikai viena trešā daļa no tā, ko vēlos. Sirsnīgi paspiedām viens otram roku un uz redzēšanos!

  2. Neliels uzņēmums gaismekļu ražošanā un izplatīšanā (tehniskās struktūrvienības vadītājs) – līdzīgi kā ar pirmo gadījumu, tikai šoreiz bija uzņēmuma īpašnieks ļoti sakarīgs cilvēks, kopā apspriedām kopējas paziņas, viņa uzņēmuma vēsturi, manu kvalifikāciju. Bet arī tur saņēmu atbildi:

    Piedod, vecīt, bet pie lielākās vēlēšanās nevaru tev atļauties vairāk maksāt kā 600 – 700 EUR.
  3. Un tad sākās zili brīnumi. Diezgan zināma vieta Rīgā, viens no industriālajiem parkiem (nekustamā īpašuma pārvaldnieks) – jau ierodoties uz darba interviju, sastopos ar «konveijera lenti». Pirms manis jau viens sēž uz nopratināšanu stikla būrī, tikko uz pakarināmā pakarinu virsdrēbes, jau nākamais darba meklētājs ienāk. Tā nu mēs sēžam rindā kā pie daktera. Pienāk mana kārta. Pretī sēž kaut kāds piepūties tipiņš un nicinošu skatu paziņo, ka mums ir laiks 15 min.

    Rezultātā maksimums par 700 EUR man piedāvāja pa dienām pašam mainīt spuldzītes, pašam veikt iekšējos remontus, slēgt sadarbības līgumus, rūpēties par iepirkumiem un citus vadītāja cienīgus darbus. Bet pilnīga nesapratne iestājās brīdī, kad man paziņoja:

    ja uzsnigšot sniegs, būs arī 10 000 m2 platībā pa naktīm ar traktoru jātīra teritorija.

    Vienīgais ko izbrīnā varēju pateikt, ka man pašam ir māja un man pašam ir savs sniegs! Vai tiešām tas iedomīgais tipiņš nevarēja iedomāties, ka tam ir citi speciālisti domāti (sētnieks vai dārznieks ar traktorista tiesībām). Bet nu jā – ir aitas, ir cirpēji, gan jau kāds arī uz kaut ko tādu parakstās un pat par 450 EUR.

  4. Latvijā diezgan liels uzņēmums aukstuma apgādē (aukstuma apgādes darbu vadītājs) – bija pat ļoti labi un pozitīvi. Ja neraugās uz to, ka mani uzmeklēja darbā iekārtošanas kompānija,

    darba devējs jau bija gatavs maksāt to, ko vēlos, un ņemt mani darbā.

    Tur es nedaudz iepauzēju, jo gaidīju atbildi no viena cita darba devēja, kur man vairāk labpatiktos strādāt. Pēc pāris dienām paziņoja, ka es neesot vajadzīgs.

  5. Latvijā ļoti zināms uzņēmums izklaides jomā (saimniecības un būvniecības nodaļas vadītājs) – nosūtot savu CV, pieteikuma vēstuli un atsauksmi no iepriekšējā darba devēja, e-pastā saņēmu pretī uz uzņēmuma veidlapas anketu ar desmit jautājumiem, uz kuriem būtu jāatbild. Pārlasot jautājumus, biju šokā – pilns ar gramatikas, neuzmanības un citām kļūdām.

    Tāda sajūta, ka šo anketu sagatavojis pilnīgs analfabēts!

    Izlaboju visas kļūdas, atbildēju uz jautājumiem un nosūtīju atpakaļ.

    Intereses pēc Google.lv ierakstīju personāla vadītājas vārdu un uzvārdu, no kā saņēmu anketu. Izrādās, ka šī personāla vadītāja ir sniegusi Latvijas medijiem n-tās intervijas par darba devējiem, par darba ņēmējiem, par to, kā pareizi meklēt darbu utt. Biju šokā, ka šāda personība analfabētiski sastāda jautājumus potenciālajam darba ņēmējam (manuprāt, tas parāda necieņu un nicinājumu pret cilvēkiem, kuri ir nonākuši grūtībās).

    Pēc neilga laika pamanu, ka izsludinātā vakance jau ir mainījusi pieprasījumu – nu ir vajadzīgs tikai būvniecības nodaļas vadītājs. Bet, neraugoties uz visu, mani uzaicina uz pirmajām pārrunām. Saņemu nākamās kārtas darba uzdevumu e-pastā (kas mani arī nošokēja – e-pastā c.c. bija redzamas visas personas, kas piedalās konkursā, un man viegli bija noskaidrot par katru konkursa dalībnieku tajā pašā Google.lv visu, ko vēlējos).

    Praktiskajā darbā bija jāsastāda pēc viņu skiču projekta tāme, jāsadala darbi etapos un jāsastāda remonta darbu laika grafiks. Kā viņi paši atzina, ar praktisko darbu tiku galā profesionālā līmenī. Bija nākamā kārta – mana praktiskā darba prezentēšana. Arī tur es biju uzdevuma augstumos. Beigu beigās saņēmu atteikumu: «Šajā konkrētajā gadījumā mums nav nepieciešama tieši jūsu kvalifikācija!» Pieļauju domu, ka biju par gudru! Iespējams, ka darbā paņēma kādu, kurš nav par sevi tik ļoti pārliecināts un, protams, nosauca lielveikala pārdevēja cienīgu atalgojumu!

  6. Latvijā neskaitāmu nekustamo īpašumu īpašnieks, kas pats arī savu īpašumu apsaimnieko, – starp citu, īpašnieki ir Latvijas 100 miljonāru sarakstā (ēku tehniskais pārvaldnieks). Biju uz pirmajām pārrunām, gaidu, kad saņemšu atbildi uz nākamo atlases kārtu. Pārrunās man bija vesela stunda jārunā monologā.

    Intervētāja pat nepateica, kas viņa uzņēmumā ir, un pat nenosauca savu vārdu.

    Sūdzības.lv izlasīju kaudzi negāciju par šo uzņēmumu, pagaidām nav radies labs priekšstats...

Ļoti labi saprotu, ka labu darbu atrast nav viegli, optimismu neesmu zaudējis un saprotu, ka darba meklējumos var aiziet krietni ilgāks laiks (kādi 6-9 mēneši).

Daudzi prasa, kādēļ neatveru savu uzņēmumu. Atbilde: es neesmu iemācījies zagt!

Manam labākajam draugam ir trīs firmas, kas bankrotēja.

Kad vaicāju - kā tu panāci, ka ceturtais uzņēmums tev sāk nest peļņu un tu sāc reāli pelnīt, skanēja atbilde: Es sāku zagt valsts nodokļus!

Otrs mans draugs strādā par traktoristu Latvijas mazpilsētas kokzāģētavā. Galva nav jālauza, atstrādā savas stundiņas un pēc nodokļu nomaksas saņem 800 EUR.

Rodas jautājumi:

  1. Dārgie darba devēji, kāpēc tiek gaidītas atbildes no darba ņēmēja, cik gribētu saņemt atalgojumu? Nosauc, cik esi gatavs maksāt, lai saprastu, vai vispār ir jēga tērēt gan savu, gan tavu dārgo laiku, jo laiks ir dārgāks par jebkuru naudu!

  2. Vai tiešām laba tehniskā vadītāja atalgojums ir līdzvērtīgs traktorista atalgojumam?

  3. Vai darba devējiem ir vajadzīgi par sevi nepārliecināti darba ņēmēji ar pārdevēja cienīgu atalgojumu, vai tomēr ir pieprasījums pēc profesionāļiem?

P.S. Valsts visu nepieciešamo cenšas panākt, lai attīstītos sliktākais scenārijs – vienkārši iemācīšos zagt! Atradīšu kādu bezpajumtnieku, kurā investēšu kādus 500 – 1000 EUR pases datiem, uz kuriem atvērt SIA, un sākšu «mazgāt» nodokļus – tas tagad ir ļoti pieprasīts produkts Latvijā!»

Kāda ir Tava pieredze ar darba meklējumiem? Raksti uz e-pasta adresi lasitaji@tvnet.lv!

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu