Lai valstī sakārtotu būvniecības procesu, Būvniecības likumā un Vispārīgos būvnoteikumus pavadošajos noteikumos jādefinē iesaistīto atbildības sadalījums un jāvienkāršo būvniecības procesa administrēšana un kontrole, pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš.
Lai gan pašlaik spēkā esošais būvniecības likums savulaik tapis ar mērķi radīt mūsdienīgu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas veicinātu būvniecības nozares attīstību, paaugstinātu ēku kvalitāti un drošību, pašvaldību pēdējo gadu pieredze liecina par gluži pretējo, apgalvoja Salmiņš.
Daudzos punktos likumā noteiktais nesaskan ar Vispārīgajiem būvniecības noteikumiem, turklāt būvniecības procesa dalībnieku atbildību sadalījums bieži vien ir neskaidrs. Tā rezultātā likuma īstenošanas posmā vērojamas dažādas interpretācijas, uzskata LPS.
Salmiņš skaidro, ka kopš likuma stāšanās spēkā pilsētu būvvalžu slodze ir pieaugusi par trešdaļu, un, ņemot vērā likumā noteiktos būvniecības ieceru izskatīšanas termiņus, veidojas lielas rindas, kas kavē projektu īstenošanu.
Lai šo procesu padarītu efektīvāku, esot vajadzīgs skaidrs atbildību sadalījums - būvvaldēm būtu jāpārliecinās un jākontrolē atbilstība teritorijas plānojumam un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, jāuzrauga būvniecības procesā iesaistīto trešo personu interešu salāgošanu, inženiertīklu turētāju atbildību, nevis jāanalizē būvju konstruktīvie risinājumi. Par to pilnībā atbildība esot jāuzņemas būvprojekta autoram. Turklāt būvvaldei būtu jāsniedz ziņas par tiem projektētājiem, kas neievēro normatīvo aktu prasības, bet sertifikāta anulēšana būtu jāizskata tai institūcijai, kas piešķir sertifikātus. Šādi būvprojektu izskatīšanas laiks tiktu krietni samazināts, uzskata LPS.
Salmiņš piebilda, ka ilgo būvniecības ieceru izskatīšanas procesu paātrinātu arī termiņu dažādošana atkarībā no būvju grupas.
«Līdz šim izskatīšanas termiņi tika sadalīti pēc nepieciešamā dokumentu tipa, tomēr daudz atbilstošāks būtu dalījums pēc būvju grupām. Piemēram, savrupmājas projektu var izskatīt arī divu nedēļu laikā, bet ārkārtīgu lielus un sarežģītus būvprojektus nevar kvalitatīvi izskatīt viena mēneša laikā, tādēļ šeit noteikti būtu nepieciešami precizējumi,» pauda Salmiņš.
Tāpat LPS uzskata, ka pēc izmaiņām būvniecības likumā daudzās pilsētu būvvaldēs esošā darba apjoma veikšanai trūkst būvinspektoru un jaunu darbinieku nolīgšana ir teju neiespējama, jo būvspeciālistu trūkumu nozarē saasina fakts, ka atbilstoši Vispārīgajiem būvniecības noteikumiem būvinspektors nedrīkst pildīt būvuzrauga funkcijas. Tas īpaši apgrūtina darbu nelielās pašvaldībās, kurās ir ierobežots būvspeciālistu skaits - lai gan nelielā darba apjoma dēļ viņi varētu kvalitatīvi veikt abus pienākumus, ar likumu ir aizliegts savienot amatus.
Tāpat Salmiņš norādīja, ka problēmas sagādā informācijas aprite starp dažādām būvniecības procesā iesaistītajām institūcijām - neskatoties uz to, ka pirms vairākiem gadiem izveidota būvniecības informācijas sistēma, tās ieviešana nebūt nav raita.
Salmiņš pauda, ka Būvniecības informācijas sistēma (BIS) joprojām nav pilnībā savietota ar pašvaldību lietvedību sistēmām, kā arī ar Zemesgrāmatas un Valsts zemes dienestu datu bāzēm.
«Uzskatu, ka visām ministrijām, kas deleģētas veikt būvvalžu funkcijas, un institūcijām, kas izdod tehniskos noteikumus, nepieciešamā informācijas apmaiņa būtu jānodrošina tikai BIS sistēmā. Arī iedzīvotājiem nav īsti skaidrs, kur un kādos gadījumos būtu jāiesniedz elektroniskie dokumenti, kas saistīti ar būvniecības procesu, un kā norisinās sadarbība ar citām institūcijām. Rezultātā pašvaldību iestādēm, piemēram, būvvaldei ir nepieciešams patērēt laiku un resursus, lai iegūtu informāciju, kas jau ir kādas institūcijas datubāzē,» norādīja LPS padomnieks.
Salmiņš uzskata, ka šīs ir tikai dažas no nepilnībām būvniecības procesa regulējumā, kas ne tikai padara būvniecības procesa administrēšanu sarežģītāku un laikietilpīgāku, bet ilgtermiņā ietekmē Latvijas pilsētu attīstību un ekonomisko izaugsmi.
Viņš uzsvēra, ka ilgais laiks, ar kuru jārēķinās, lai uzsāktu iecerētā objekta būvniecību, viennozīmīgi neiedvesmo uzņēmējus celtniecībai. Turklāt nereti, pat saņemot visas nepieciešamās atļaujas un nokārtojot formalitātes, nevar būt drošs, ka būvniecība noritēs kā plānots. Esošā būvniecības procesa tiesiskais regulējums pieļauj dažādas atkāpes, kas tiek izmantotas cīņā par interesēm, lai apturētu kādai cilvēku grupai nevēlama objekta būvniecības ieceres.
«Nav noslēpums, ka populārsūdzību rakstīšana un apelēšana pie vides prasībām, piemēram, Jūrmalā, noteiktai cilvēku grupai ir kļuvusi teju par maizes darbu. Diemžēl, lai arī cik ļoti pašvaldības nevēlētos piesaistīt investorus, šīs ir lietas, kuras tās nevar ietekmēt. Viss būtu daudz vienkāršāk, ja tiesiskajā regulējumā būtu noteikts, ka, tiklīdz būvprojekts ir apstiprināts un saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, nekādi «putnu vērotāji» vairs nevar apturēt celtniecību,» situāciju raksturoja Salmiņš.
Pašvaldību ikdienas darbu apgrūtinot arī neskaidrības, kas saistās ar būvju ekspertīzēm - Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka ekspertīžu veicēju izvēlas pasūtītājs, bet situācijās, kad pasūtītājs ir pašvaldība, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) piedāvā slēgt līgumu par tā līdzdalību konkrētajā objektā, tiesa - šāds līgums nav obligāts. Lai izvairītos no iespējamām interpretācijām, LPS aicinājusi likumdevējus noteikt, ka ekspertīzes veicējus izvēlas pati pašvaldība, bet BVKB izvērtē būvprojektu vai būvju ekspertīzes, ja par vienu objektu ir vismaz divi pretrunīgi ekspertīzes slēdzieni un šādu lūgumu izteikusi būvvalde. Pēc pašvaldību domām, BVKB varētu būt tā valsts institūcija, kura dod gala slēdzienu, kurš ekspertīzes atzinums būvvaldei ņemams par pamatu, izvērtējot konkrēto lietu. Ņemot vērā, ka pašlaik katastrofāli trūkst būvekspertu, kas ir tiesīgi veikt būvekspertīzes, LPS rosina veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka 1. un 2.grupas būvēm, kas nav publiskas būves, ekspertīzi varētu veikt arī sertificēts būvinženieris.
Salmiņš norādīja, ka esošā būvniecības likuma izstrāde bija gausa un ļoti komplicēta, jo ar tā palīdzību likumdevēji savulaik centās atrisināt virkni dažādu problēmjautājumu - izskaust trešo personu sūdzības, kas kavē būvniecības ieceru īstenošanu, atvieglot būvniecības procesu un uzlabot «Doing Business» nozari raksturojošos rādītājus, kā arī uzlabot būvju kvalitāti un drošību. LPS padomnieks uzsvēra, ka, cenšoties apvienot visas šīs prioritātes vienkopus, cietusi likuma kvalitāte, un ja, piemēram, «Doing Business» vērtējums ir uzlabojies, tad par būvniecības procesa administrēšanas un kontroles kvalitāti gluži nevar teikt to pašu. Līdz ar to, dien dienā saskaroties ar dažādām būvniecības procesu regulējošo normatīvo aktu nepilnībām, LPS un Latvijas Lielo pilsētu asociācija iesaistās aktīvā dialogā ar nozares ministrijām, lai iespējamās izmaiņas būvniecības procesu reglamentējošos normatīvajos aktos būtu līdzsvarotas, skaidri saprotamas ikvienai iesaistītajai pusei un patiešām sekmētu nozares attīstību nākotnē.
