RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Bankas: Latvijas aizņemšanās starptautiskajos tirgos vērtējama kā veiksmīga

LETA 10
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Latvijas aizņemšanās starptautiskajos tirgos vērtējama kā veiksmīga, atzina banku pārstāvji, pozitīvi vērtējot arī Valsts kases lēmumu emitēt eiroobligācijas ar 30 gadu termiņu.

Tostarp «Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece norādīja, ka Latvijas aizņemšanās starptautiskajos tirgos ir vērtējama pozitīvi.

«Šobrīd procentu likmes ir ļoti zemā līmenī, un diez vai tās tuvākajā nākotnē būs īpaši zemākas. Jau šobrīd redzam, ka ASV centrālā banka ir atsākusi celt bāzes likmes. Sagaidāms, ka Eiropas Centrālā banka nākamajos pāris gados mazinās kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) pasākumus un, iespējams, jau nākamā gada beigās sāks celt bāzes procentu likmes, kas pakāpeniski aizņemšanos padarīs dārgāku. Tas nozīmē, ka šis ir labs laiks, lai aizņemtos. Ņemot vērā, ka procentu (kupona) maksājumi ir fiksēti, tad, aizņemoties uz ilgāku laiku, ir iespēja ilgāk gūt labumu no šā brīža zemajām likmēm,» norādīja Buceniece.

Vienlaikus viņa arī atzīmēja, ka aizņemties uz 30 gadiem šobrīd, protams, ir dārgāk nekā uz 10 gadiem, jo garākā termiņā investoriem ir jāmaksā papildu riska prēmija, bet tas tāpat ir lēti un, visticamāk, lētāk, nekā aizņemties uz 10 gadiem pēc 5-10 gadiem.

«Šī brīža aizņemšanās nosacījumi ir gana labi, lai aizņemtos vēl vairāk, un, iespējams, tas tiks arī darīts gada otrajā pusē,» sacīja Buceniece.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ir būtiski saprast, kā šī nauda tiks tērēta. «Skaidrs, ka liela daļa tiks izlietota, lai pārfinansētu parādus, kuriem tuvojas atmaksas termiņš, bet pārējais - lai nodrošinātu resursus valsts budžeta izpildei. No valsts parāda ilgtspējas skatpunkta šobrīd izskatās, ka varam atļauties tērēt vairāk, bet jautājums ir par tēriņu mērķiem un fiskālo disciplīnu. Ja ieguldām reformās, kas nākotnē atmaksāsies labākā izaugsmē, tad tas ir tā vērts. Tomēr, ja aizņemamies un dodam vairāk finanšu līdzekļus nozarēm, kurās ir kaudze ar neatrisinātām problēmām, tad tādā gadījumā tā būtu kā bedres rakšana pašiem sev,» teica «Swedbank» ekonomiste.

Savukārt «DNB Bankas» Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis norādīja, ka, skatoties uz šā brīža globālajām aizņemšanas likmēm, atliek vien brīnīties, cik strauji mainās situācija globālajos finanšu tirgos.

Tostarp viņš atzīmēja, ka pagājušā gada 30. septembrī Valsts kase emitēja 10 gadu eiroobligācijas ar fiksēto procenta likmi 0,375% gadā. Savukārt šobrīd Vācijas, kuras kredītreitings ir AAA, 10 gadu obligāciju ienesīgums svārstās 0,3-0,5% intervālā. Tāpēc, lai arī Latvijas 10 gadu obligāciju papildemisijas ienesīgums 1,062% apmērā ir augstāks nekā iepriekšējā emisijā fiksētais rekordzemais punkts, tas galvenokārt ir saistīts ar globālajām finanšu tirgu tendencēm un centrālo banku lēmumiem pakāpeniski samazināt valsts parāda vērtspapīru uzpirkšanas apmērus.

«Tomēr, neskaties uz neseno aizņemšanās likmju pieaugumu, kopumā tās joprojām atrodas rekordzemos līmeņos. Tāpēc uzskatu, ka Valsts kase ir izvēlējusies pareizu stratēģiju, turpinot veikt aizņēmumus uz pēc iespējas garākiem termiņiem, vēl vairāk diversificējot savu investoru bāzi, kas dažāda termiņa obligācijām ir atšķirīga,» sacīja Rullis.

Tāpat viņš minēja, ka 30 gadu eiroobligācijas ir vērtspapīri ar garāko termiņu, kādus Latvija jebkad ir emitējusi. «Šo obligāciju ienesīguma procentu likme 2,33% līmenī ir esošajai tirgus situācijai atbilstoša, ja to salīdzina ar tuvāko kaimiņvalstu līdzīga termiņa obligāciju ienesīgumiem. Arī samaksātais uzcenojums - nepilns procents virs 30 gadu eiro starpbanku aizņemšanās bāzes likmēm, ir neliels, ņemot vērā Latvijas kredītreitingu un garo termiņu, uz kuru investori ir gatavi aizdot naudu,» pauda Rullis.

Viņš arī norādīja - tā kā lielākā daļa obligāciju investoru gaida tālāku likmju kāpumu tuvākajos gados, pašreizējie obligāciju procentu likmju līmeņi ir jāvērtē šo gaidu kontekstā. «Līdzīgi kā septembrī veikto emisiju šobrīd vērtēju kā ļoti veiksmīgu, domāju, ka pēc kāda laika mēs varēsim šādi spriest arī par šo, vēsturiski garākā termiņa Latvijas eiroobligāciju emisiju,» sacīja Rullis.

Jau vēstīts, ka vakar, 9.februārī, Latvija starptautiskajos finanšu tirgos vienlaicīgi emitēja divu dažādu termiņu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljonu eiro.

Tostarp pirmo reizi tika emitētas eiroobligācijas ar līdz šim garāko dzēšanas termiņu 30 gadi un fiksēto procentu (kupona) likmi 2,25% gadā (ienesīgumu 2,33%), piesaistot finansējumu 500 miljonu eiro apmērā. Vienlaicīgi tika izlaists papildu laidiens 10 gadu obligācijām, kuras tiks dzēstas 2026.gada 7.oktobrī, ar ienesīgumu 1,062% pie iepriekš noteiktās fiksētās procentu (kupona) likmes 0,375% gadā. Emisijā piesaistītais resursu apmērs ir 150 miljoni eiro.

Vācija Ceļi Swedbank
10 Komentāri