Lielus un unikālus objektus valsts pasūta tāpat kā daudzdzīvokļu mājas, portālam TVNET pauda Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis. Padome tādēļ vērtēs iespēju mainīt procesu, kā par valsts naudu tiek īstenoti sarežģīti objekti, analizējot arī VNĪ valdes darbu.
Pēc Bičevska teiktā, valsts uzņēmumam VNĪ ir jārēķinās, ka lielos objektos var būt dažādas neskaidrības, kuras var atklāties projekta īstenošanas laikā. Ja VNĪ to ņemtu vērā, tad nebūtu jāpiedzīvo vilšanās, ka kādas ēkas būvniecībā tiek piedzīvota neveiksme. «Būtiski jāmaina plānošana un tāmēšana tādiem infrastruktūras objektiem, kuri nav skaidri no paša sākuma,» uzsvēra VNĪ padomes vadītājs.
Viena no šādām neveiksmēm ir līguma pārtraukšana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvniekiem pilnsabiedrību «PMK un BBA», kuru VNĪ pamatoja ar būvnieka nespēju iekļauties līgumā noteiktajā termiņā. Pilnsabiedrības pārstāvji savukārt norādīja, ka projekta laikā tas nepārtraukti papildināts, kā arī atrastas vēsturiskas vērtības - velves - kas paildzinājis procesu. VNĪ norāda, ka, ļaujot «PMK un BBA» turpināt darbu, varētu būt risks pazaudēt ārvalstu finansējumu.
Līdzīga vilšanās bija arī līguma laušana ar bijušās Tabakas fabrikas būvniekiem «RBSSkals» pagājušā gada vasarā, kuri piedāvāja zemāko projekta īstenošanas cenu atkārtoti izsludinātā iepirkumā. Sākotnēji konkursā par piedāvāto līgumcenu 2,37 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) neviens būvnieks nebija pieteicies projektu īstenot, bet «RBSSkals» to apņēmās īstenot par 1,99 miljoniem eiro bez PVN. Tagad objekta pabeigšanai, lai, gaidot savas ēkas rekonstrukciju, telpās varētu ievākties Jaunais Rīgas teātris, izvēlēts jauns uzņēmums SIA «Abora», un projekta īstenošanas summa pieaugusi līdz 4,99 miljoniem eiro bez PVN.
Bičevskis skaidroja, ka līdz martam tiek veikts audits par VNĪ īstenotajiem attīstības projektiem - proti, lieliem būvniecības un rekonstrukcijas projektiem, kuros valsts ieguldījusi naudu, lai tos attīstītu.
Pēc audita secinājumu saņemšanas
padome vērtēs VNĪ valdes darbu, kā arī to, vai līdzšinējais process, kādā valsts pasūta lielu un unikālu objektu būvniecību, ir efektīvs.
Bičevskis uzsvēra, ka ir jāatrod risinājums, kā izvairīties no tādām situācijām, kādas ir bijušas Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī Tabakas fabrikas gadījumā. «Tas neveicina uzticamību VNĪ kā pasūtītājiem,» akcentēja VNĪ padomes priekšsēdētājs.
VNĪ padomes galvenais uzdevums ir valsts uzņēmuma valdes darba uzraudzība. Padome apstiprināta, ievērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas, kā arī Ministru kabineta rīkojumu par nepieciešamību izveidot kapitālsabiedrības padomi. Tā apstiprināta uz pieciem gadiem.
