«Nacionālās drošības komercsabiedrību» grozījumi patlaban izskatās diezgan nelāgi, aģentūrai LETA pauda enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
Eksperts: «Nacionālās drošības komercsabiedrību» grozījumi izskatās diezgan nelāgi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Attiecīgie likumu grozījumi paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.
Āboltiņš norādīja, ka enerģētikas jomā šis regulējums varētu attiekties uz tādiem uzņēmumiem kā AS «Rīgas siltums», AS «Latvenergo» un AS «Conexus Baltic Grid», kā arī potenciāliem sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem Latvijā, piemēram, Skultē.
Eksperts pieļāva, ka viens no galvenajiem likumprojektu mērķiem varētu būt risināt bažas saistībā ar izskanējušu informāciju, ka dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora «Conexus Baltic Grid» akcionāri varētu pārdot savas daļas uzņēmumā vēl pirms 3.aprīļa, kad uz tām stāsies spēkā valsts pirmpirkuma tiesības.
Tāpat likumprojekts varētu attiekties uz SIA «Lattelecom», par kura tālāko attīstību valstij ilgstoši nav vienāda redzējuma ar uzņēmumu akcionāru, Skandināvijas koncernu «TeliaSonera».
Vienlaikus Āboltiņš ironizēja - pat, ja līdzīgs regulējums ir citās valstīs, norma par valdības tiesībām likt nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu vairāk izklausās pēc Venecuēlas, Ķīnas vai Ziemeļkorejas.
Eksperts pieļāva, ka šāds regulējums varētu rezultēties tiesvedībās, tostarp saistībā ar Satversmē noteiktajām tiesībām uz īpašumu, taču «zem nacionālās drošības interesēm var paslaucīt jebko, ja grib».
Ābotliņš uzsvēra, ka valdībai būtu jābūt ļoti spēcīgiem argumentiem, lai tiešām īstenotu šādu normu.
Tāpat viņš norādīja, ka šādam regulējam noteikti būs ietekme uz investīciju vidi Latvijā, kas potenciālos ieguldītājus darītu ļoti bažīgus, piemēram, saistībā ar iespējamo Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa projektu.
«Vienlaikus svarīgi pajautāt - kāpēc likuma virzītāji pieņem, ka Ministru kabinets vienmēr būs ar tādu pašu politisko sastāvu, kādu tas ir patlaban?» retoriski vaicāja Āboltiņš.
Kopumā enerģētikas eksperts norādīja, ka patlaban ir ļoti daudz bažu un neskaidrību saistībā ar plānoto regulējumu, vienlaikus paužot cerību, ka tas vēl tiks uzlabots. Tāpat būtiska loma būs Ministru kabinetam, kuram būs jāizstrādā kārtība, kādā tas var piemērot iecerētās normas.
Kā ziņots, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli atbalstījusi divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.
Grozījumi paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā. Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.
Viens no šiem nosacījumi paredz nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu attiecināt uz elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū, kas noteikta Elektronisko sakaru likumā paredzētajā kārtībā. Tāpat tas tiks attiecināts uz nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izpratnē.
Par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību tiks atzīta arī Latvijā licenci dabasgāzes pārvadei un uzglabāšanai saņēmusi komercsabiedrība, vai arī tāda komercsabiedrība, kurai piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu.
Tāpat šis statuss tiks attiecināts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotāju, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 250 megavatu vai kuram pieder siltumtīkli vismaz 500 kilometru garumā.
Lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, Ministru kabinets varēs noteikt nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām dažāda veida pienākumus un lemt par atļauju dažādām darbībām.