Čigāne: Latvija ir līdzatbildīga par eirozonas ekonomiku un reformas jāīsteno straujāk

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone / LETA

Latvija ir līdzatbildīga par eirozonas ekonomiku un reformas atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām jāīsteno straujāk, norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V).

«Latvija kā eirozonas valsts ir līdzatbildīga par ekonomisko situāciju Eiropas Savienībā. Mēs nedrīkstam gulēt uz pēckrīzes gadu straujās izaugsmes lauriem. Tā vietā Latvijai ir jābūt atbildīgai, EK rekomendācijas ieviešot efektīvi,» par Čigānes uzsvērto aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

Politiķe arī sola, ka komisija turpinās sekot rekomendāciju ieviešanai atbildīgo nozaru ministriju darbā.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien uzklausīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas Innas Šteinbukas ziņojumu par EK aizvadītajā gadā sniegto rekomendāciju Latvijai ieviešanas progresu. Komisija uz sēdi bija aicinājusi Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvjus.

Kopumā Latvijas progress EK rekomendāciju ieviešanā 2016.gadā uzskatāms par ierobežotu, kas nozīmē, ka esam sagatavojuši tiesību aktus, taču tie nav pieņemti, vai arī mums vēl jāveic darbs, kas nav saistīts ar likumdošanu. Proti, Eiropas Komisija vērš uzmanību uz iezīmi, kuru esam pamanījuši arī paši - mēs rakstām koncepcijas un stratēģijas, taču esam kūtri to ieviešanā, norāda Čigāne.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja arī uzsver, ka, lai ar drošu skatu raudzītos nākotnē, Latvijai no ierobežota progresa rekomendāciju izpildē jāvirzās uz būtisku progresu jeb, citiem vārdiem sakot, no viduvēja uz labu un pat izcilu skolēnu.

Šī gada ziņojumā EK akcentējusi, ka Latvija ir novērsusi pārmērīgu budžeta deficītu un fiskālā disciplīna ir saglabāta. Esam progresējuši augstākās izglītības, tieslietu un enerģētikas tirgus jomās, kur reformu ieviešana turpinās. Tāpat Latvija pieņēmusi atbilstošu tiesisko ietvaru profesionālās izglītības un maksātnespējas jomās, taču nepieciešama efektīva ieviešana. Savukārt darbaspēka nodokļu sloga pārnešanā, sociālās palīdzības reformā, bezdarbnieku aktivizēšanā, veselības aprūpē un publiskā sektora reformās Latvija kavējas, deputātus informēja Šteinbuka.

EK arī norāda, ka Latvijas vidēja termiņa budžeta izdevumu plāns nepilnīgi atspoguļo politikas prioritātes, kā arī mūsu valsts kavējas ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu apgūšanu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu