RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

FM iecere celt azartspēļu nodokli par 30% var veicināt optimizāciju nozarē

LETA 4
Foto: TASS/Scanpix

Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums par 30% paaugstināt azartspēļu nodokli un atgriezties pie laimestu aplikšanas ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) var veicināt dažādus optimizācijas pasākumus nozarē, tādējādi samazinot valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumus, norādīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) pārstāvis Jānis Andžāns.

Viņš atzīmēja, ka tas ir viens no FM priekšlikumiem, par ko patlaban FM diskutē ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām attiecībā uz nodokļu reformu un mehānismiem, kā gūt papildu ienākumus no dažādām tautsaimniecības nozarēm.

«Viens no priekšlikumiem ir par 30% paaugstināt azartspēļu nodokli un atgriezties pie laimestu aplikšanas ar IIN, kā rezultātā saskaņā ar FM aprēķiniem valsts budžetā ieplūstu papildu 12 līdz 15 miljoni eiro. Savukārt nozares uzņēmumu veiktā scenāriju modelēšana liecina, ka valsts un pašvaldību budžeti kopumā zaudēs vismaz divus miljonus eiro uz dažādu citu nodokļu nomaksas apmēra samazinājuma rēķina, jo nozare veiks plašus optimizācijas pasākumus,» informēja Andžāns.

LSBA pārstāvis skaidroja, ka asociācijas biedru sniegtās minimālās aplēses liecina, ka tādā gadījumā, ja nodoklis tiks paaugstināts par 30%, nozares uzņēmumi būs spiesti samazināt ekspluatējamo iekārtu skaitu par 20%, kazino galdu skaitu - par 15%, spēļu zāļu skaitu - vidēji par 15%, bet darba ņēmēju skaitu - par 10%. Tā kā azartspēļu nodoklis tiek maksāts par ekspluatējamo iekārtu skaitu, tas nozīmē, ka vienlaikus ar prognozējamo kopējo nozares apgrozījuma kritumu budžeta zaudējumi ir neizbēgami. Tāpat, visticamāk, ne tikai samazināsies darba vietu skaits (pieaugs slodze valsts sociālajam budžetam), bet arī var tikt samazinātas esošo darbinieku algas, kas negatīvi ietekmēs patēriņu.

Andžāns arī atgādināja, ka 2013.gadā starp LSBA un FM tika noslēgta vienošanās par nodokļu nepaaugstināšanu azartspēļu nozarei līdz 2019.gadam, kad plānots ieviest vienoto azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmu. Nozare aplēsusi, ka ieviešanas izmaksas, ko segs komersanti, varētu būt no 2,6 līdz 5,2 miljoniem eiro katram nozarē strādājošam uzņēmumam.

Paaugstinot nodokļu slogu, tiek pārkāpta vienošanās, kas nozīmē, ka Ministru kabinetā būtu nepieciešams skatīt jautājumu par sistēmas ieviešanas termiņa pagarināšanu vai sistēmas ieviešanas atcelšanu. «Pretējā gadījumā nozares komersanti izvērtēs iespēju vērsties tiesā pret valsti par tiesiskās paļāvības principu pārkāpšanu, kā arī zaudējumu radīšanu,» uzsvēra Andžāns.

Jau vēstīts, ka no šā gada 1.janvāra palielināts azartspēļu nodoklis katram azartspēļu automātam par katru spēles vietu no 3141,7 eiro līdz 3204 eiro un katram ruletes, kāršu vai kauliņu spēles galdam no 17 279,36 eiro līdz 18 000 eiro.

Pret priekšlikumiem palielināt izložu un azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru iepriekš iestājās Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un LSBA. Organizācijas ieteica laika periodā līdz 2019.gada 1.janvārim saglabāt azartspēļu nodokļu un nodevu likmes iepriekšējā apmērā.

Likumprojektu, kas paredz palielināt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma pagājušā gada 30.novembrī.

    Latvija Ceļi "Saskaņa"
    4 Komentāri