RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Latvijas Krājbankas administrators KPMG par maksātnespējas procesu saņēmis € 11,5 miljonus

FINANCENET 5
"KPMG Baltics" pārstāvis Oskars Fīrmanis | Foto: Ieva Lūka/LETA

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics kopš Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa sākšanas brīža (2012. gada) atlīdzībā saņēmis 11,5 miljonus eiro, TVNET informēja uzņēmuma pārstāvis Oskars Fīrmanis. Savukārt tautas skatuves mākslinieks, maestro Raimonds Pauls bankrotējušās Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora auditorkompānijas KPMG Latvia rīcību uzskata par cūcību, taču jau sen vairs ne uz ko necer. Pēc viņa domām, Krājbankas maksātnespējas process esot labi organizēta laupīšana, kas tiek piesegta visaugstākajā līmenī.

Fīrmanis gan skaidroja, ka administratora atlīdzība ir noteikta likumā un tiek aprēķināta atkarībā no atgūtajiem līdzekļiem, tādēļ tā katru mēnesi ir mainīga. Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics kopš Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa uzsākšanas brīža (2012. gada) atlīdzībā saņēmis 11,5 miljonus eiro.

«Jāuzsver gan, ka šī atlīdzība nav peļņa,

jo no saņemtās atlīdzības administratoram pašam ir jāsedz visi administratora izdevumi, kas saistīti arī ar līdzekļu atgūšanu, kreditoru prasību administrēšanu, tāpat arī citu likvidējamās bankas procesu vadīšanu, piemēram, finanšu speciālistu algas, forensic izpētes (krāpniecības izpētes), juridisko un maksātnespējas speciālistu izdevumus. Piemēram, maksātnespējas procesa sākuma posmā strādāja 30 ekspertu liels kolektīvs uz pilnu slodzi. Turklāt administratoram ir arī jārēķinās, ka no saņemtās atlīdzības viņam ir jāsedz saistošie izdevumi visa maksātnespējas procesa laikā – līdz pat bankrota procedūras noslēgumam, neskatoties uz to, cik lielu ikmēneša atlīdzību administrators saņems nākotnē,» norāda Fīrmanis.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla komisijas sniegto informāciju, KPMG par Krājbankas maksātnespējas procesa administrēšanu ir sev izmaksājusi 11,5 miljonus eiro. Tajā pašā laikā Raimonds Pauls, kurš Krājbankai bija uzticējis miljonu eiro, joprojām saņēmis tikai valsts garantēto summu, ko izmaksāja no noguldījumu garantiju fonda.

«Tā jau no sākuma bija labi organizēta afēra, kā apzagt vienkāršo tautu. Viņi paši peldas naudā, kamēr cilvēki kar zobus vadzī. Kur skatās ģenerālprokurors,»

sašutis ir Pauls.

Iespējams, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apzināti saudzē likvidējamās Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratoru KPMG Baltics un neizmanto likumā noteiktās iespējas noguldītāju interešu vārdā atsaukt administratoru, ja tas atgūtos finanšu līdzekļus neizmanto noguldītāju interesēs.

Lai gan uzņēmējs Edijs Ziediņš Ekonomikas policijā sniedzis oficiālas liecības, kurās atklājis, pēc kādas shēmas tiek izšķērdēta Krājbankas likvidācijas procesā atgūtā nauda, tomēr FKTK neuzskata, ka tas ir iemesls rosināt administratora atcelšanu. Par FKTK bezdarbību ir sašutuši Krājbankas noguldītāji, kuri joprojām nav atguvuši savulaik kredītiestādei uzticētos līdzekļus. Komponists Raimonds Pauls, kurš līdz ar Krājbankas maksātnespēju zaudēja prāvu savu noguldījumu summu, neslēpj, ka ziņās regulāri redz, ka bankā notiek «brīnumu lietas», un pauž cerību, ka plašsaziņas līdzekļu saceltais troksnis liks atbildīgajām iestādēm pievērst uzmanību tur notiekošajam.

Tikmēr FKTK uzskata, ka tās rīcībā nav tādas informācijas, kas ļautu vērsties tiesā ar prasību atcelt Krājbankas administratoru. Lai gan banku uzraugs neslēpj, ka likumā tam ir uzdots kontrolēt banku maksātnespējas administratoru darbu, tomēr tam neesot deleģētas pilnvaras vērtēt administratora izmaksas.

Kā jau ziņots, Ziediņš pērnā gada decembrī Ekonomikas policijā sniedza liecības, kurās apgalvoja, ka 2012.gada 6.februārī iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji bija KPMG Baltics amatpersonas – maksātnespējīgās Krājbankas administratora vadības grupa – ar mērķi ar krāpnieciskām darbībām, ļaunprātīgi un pretlikumīgi iegūt prasījuma tiesības pret airBaltic un citiem debitoriem vairāk nekā 65 miljonu eiro apmērā.

Ziediņa liecības apraksta līdz šim plašāk nezināmu faktu saistībā ar 200 tūkstošu eiro atgūšanu, ko kādreizējais Krājbankas akcionārs SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) savulaik bija pārskaitījis North Hub Services. Šis uzņēmums BAS tādu pašu summu – to nodēvējot par aizdevuma atdošanu – atdeva 2013. un 2014. gadā. Taču tam, kā liecinājis Ziediņš, sekojuši administratora komandas kontrolēto BAS pārskaitījumi vairāk nekā 160 tūkstošu eiro apmērā kā atlīdzība par pienākumu izpildi. No liecībām var saprast, ka šī summa nav palikusi tikai Ziediņa rīcībā.

FKTK gan uzsver, ka Ziediņa minētā informācija nav nekas jauns, jo jau 2012.gadā Rīgas apgabaltiesa šos darījumus vērtēja un atzina par likumīgiem un pamatotiem. KPMG Baltics esot banku uzraugu jau uzreiz informējis par Ziediņa darbībām, un 2015.gadā FKTK izvērtējis visu informāciju un secinājis, ka KPMG Baltics var turpināt darbu. FKTK gan izvairās no atbildes par to, ka Ziediņš liecības sniedzis tikai pērnā gada nogalē un iepriekš šī informācija nav izpausta, tādēļ arī to neviens nevarēja vērtēt.

Kā laikrakstam Dienas Bizness skaidrojis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors, Dr.jur. Jānis Kārkliņš, atbilstoši Kredītiestāžu likuma 154.pantā noteiktajam,

FKTK ir tiesīga kontrolēt administratora darbību kredītiestādes maksātnespējas procesa laikā.

Veicot administratora kontroli, arī Latvijas Krājbankas gadījumā, FKTK pilnvarotajai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu administratora dokumentāciju, atbilstoši likumā piešķirtajam pilnvarojumam. Galējas nepieciešamības gadījumā, realizējot sev uzticētās kontroles tiesības, FKTK ir tiesības izteikt administratoram neuzticību un lūgt tiesai administratoru atcelt no amata, iesakot jaunu kredītiestādes administratora kandidatūru.

FKTK Latvijas Universitāte Latvijas krājbanka Oskars Fīrmanis Raimonds Pauls airBaltic
5 Komentāri