Eiropā enerģētisko drošību nedrīkst skatīt atrauti no kiberdrošības, šodien konferencē «Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētikas perspektīvas - klimata pārmaiņas, enerģētikas drošība un enerģētikas risinājumu eksportspēja» sacīja Norvēģijas Starptautisko lietu institūta (NUPI) Drošības un aizsardzības izpētes grupas zinātniskā līdzstrādniece Lilli Pijnenburga-Mullere.
Viņa uzsvēra, ka tādi infrastruktūras objekti kā elektrostacijas, gāzes un naftas cauruļvadi, kā arī energotīkli tiek digitāli vadīti un ir pakļauti kiberuzbrukumu riskam, turklāt vēsturiski šādi uzbrukumi jau bijuši.
Pēc viņas teiktā, šiem objektiem, kas nereti pieder privātajam sektoram, vajadzētu tikt uzskatītiem par kritisko infrastruktūru un attiecīgi gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī par tiem vajadzētu domāt arī no kiberdrošības aspekta.
Pijnenburga-Mullere atzina, ka Eiropā patlaban ļoti maz tiek darīts saistībā ar šo jautājumu un nenotiek aktīva sadarbība gan starpvalstu, gan publiskā un privātā sektora līmenī.
Konferenci «Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētikas perspektīvas - klimata pārmaiņas, enerģētikas drošība un enerģētikas risinājumu eksportspēja» rīko Ziemeļvalstu ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas vēstniecībām Latvijā.
