Skanstē tiek plānoti modernākie uzņēmumu biroji Rīgā, kas sekmēs šīs apkaimes attīstību, kā arī sniegs būtisku devumu pilsētas un valsts ekonomikā. Skanstes attīstības aģentūras un Rīgas domes organizētajā konferencē «Skanste – Rīgas attīstības perspektīvas 21. gadsimtā» tika skaidrots, ka apkaimes attīstības rezultātā, 2024. gadā Skanstē atradīsies turpat 24 tūkstoši darbavietu, kas nozīmē vairāk nekā 32 miljonus eiro ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldības budžetā gadā.
Konferences dalībnieki norādīja, ka nozīmīgus ienākumus radīšot biznesa, kultūras un sporta pasākumu norise Skanstes objektos: konferenču un koncertu centrs ekonomikai spētu sniegt vairāk nekā 20 miljonu eiro pienesumu gadā, savukārt viena pasaules mēroga sporta čempionāta organizēšana sniedz vairāk nekā 15 miljonu eiro ieguvumu pilsētai.
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja: «Vispārzināms, ka Rīga ir galvenais Latvijas ekonomikas motors, savukārt tās attīstību nākamajos gados noteiks pakalpojumu eksports. Šādā brīdī jāpievēršas tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kas saistīti ar informācijas apstrādi, intelektuālu darbu, kā, piemēram, biznesa ārpakalpojumi, informācijas un sakaru, finanšu pakalpojumi. To summa pērn pārsniedza 1,7 miljardus eiro, bet vidējais pieauguma temps kopš 2011. gada ir bijis 8% gadā. Šo pakalpojumu sniedzēji ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamas lielas un kvalitatīvas biroju platības. Šādu platību neesamība ir ierobežojusi Latvijas spēju piesaistīt biznesa ārpakalpojumu centrus; cīņā par dažiem investīciju projektiem šī iemesla dēļ esam zaudējuši Lietuvai. Vēlos atzīmēt, ka Skanste ir viena no vietām Rīgā, kur iespējams būvēt biroju centrus, kuros paredzētie ēku projekti ir finansiāli un administratīvi tuvu gatavībai.»
«New Hanza City» kvartāla attīstītāja «Pillar» pārstāvis Guntars Cauna savā prezentācijā uzsvēra, ka, apzinoties mūsdienīgu biroju telpu piedāvājuma trūkumu Rīgā, un to, ka pēdējās piecgades laikā ekspluatācijā ir nodotas tikai dažas nomas biroju ēkas, kļūst skaidrs, ka situācija ir steidzami jāmaina. «Rīgai pastāv neizmantots uzņēmējdarbības vides potenciāls – veidot jaunas darba vietas, piesaistot pilsētai starptautiskus biznesa pakalpojumu centrus. Skanstes apkaimē tiek radīta atbilstoša vide globālo biznesa pakalpojumu centru izveidei, šādu centru izveide tuvāko 3 līdz 4 gadu laikā sniegtu darba vietas vismaz 10 tūkstošiem cilvēku. Līdz ar to šo darbavietu izveide nodrošinātu ikgadējo ienākošo, eksporta naudas plūsmu valstī 240 līdz 270 miljonu eiro robežās», norāda G. Cauna.
Starptautiski biznesa pakalpojumu centri nav vienīgā uzņēmējdarbības attīstības iespēja Skanstē un Rīgā. Jau gadiem tiek diskutēts par konferenču centra, kas spētu uzņemt vairāk vismaz 1000 delegātu lielas konferences, trūkumu Rīgā. Šī infrastruktūras objekta neesamības dēļ Rīga zaudē citām Eiropas galvaspilsētām starptautisku pasākumu piesaistē. Plašāk par šo problēmu stāstīja Lielbritānijas konferenču un galamērķu attīstības uzņēmuma «The Right Solutions» eksperte Sallija Grīnhila (Sally Greenhill). «Multifunkcionāla konferenču centra izveide spētu nodrošināt vairāk nekā 20 miljonu eiro pienesumu gadā pilsētas ekonomikai, gan tūristu plūsmas stimulēšanu. Šāda centra izveide ir ekonomiski efektīvāka, turklāt papildus tiktu radītas jaunas darba vietas, ne tikai pašā centrā, bet arī ap to, kā arī veicinātu tūrisma pieplūdumu Rīgai, atvēlot vietu starptautisku konferenču un koncertu rīkošanai. Skanste kā jaunattīstāma darījumu un dzīvojamā teritorija, ir piemērota vieta plānotajam centram. Šai apkaimei ir lielisks potenciāls kļūt par ievērojamu ekonomiskās aktivitātes ģeneratoru Rīgā, ja tā izveidi plāno stratēģiski un ar atbilstošu vērienu», secināja Sallija Grīnhila.
Arīdzan pateicoties Arēnas Rīga izbūvei 2005. gadā, stratēģiski ģeogrāfiski pārdomātā vietā – pilsētas centrā, Rīga sporta pasākumu organizēšanas jomā ir priekšā Viļņai un Tallinai. «2015. gadā rīkotais Eiropas čempionātu basketbolā «EuroBasket 2015», Latvijas ekonomikā kopumā ienesa 15,3 miljonus eiro, kuri tiešā veidā papildinājuši valsts kopbudžetu ar vismaz 2,2 miljonu lielu PVN ienākumu apjomu. Čempionāts klātienē pulcēja 86 tūkstošus skatītāju, daļa no pasākuma apmeklētājiem bija ārzemnieki, kas vistiešākajā mērā deva pienesumu valsts ekonomikai, sniedzot 10,1 miljonu eiro lielu apgrozījumu.» Latvijas Basketbola Savienības ģenerālsekretārs Edgars Šneps stāstīja, ka šāda sporta pasākumu veidošana sniedz nozīmīgu pienesumu gan valsts, gan pilsētas ekonomikai, savukārt ņemot vērā Skanstē esošo un plānoto infrastruktūru ir ļoti ticams, ka tos ir iespējams rīkot šajā apkaimē. «Ar infrastruktūras tālako attīstību mēs noteikti spēsim nostiprināt savas pozīcijas,» uzskata Šneps.
Skanstes apkaimes attīstība ir definēta kā prioritāra attīstības teritorija Rīgas attīstības stratēģijā un tajā jau tuvā nākotnē, līdztekus jau esošajiem dzīvojamajiem un biroju namiem, atradīsies jaunais Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs, starptautisku un vietējo uzņēmumu biroji, uzplauks darījumu un dzīvojamais kvartāls «New Hanza City» un daudzi citi objekti. Pateicoties Skanstes apkaimes labiekārtošanas projekta realizācijai, zeme, kas oficiālos dokumentos vērtēta kā degradēta teritorija, pamazām revitalizācijas jeb vides uzlabošanas un atjaunošanas procesu ietvaros iegūs jaunu tēlu – sabiedrībai nozīmīgu, pieejamu un sakārtotu pilsētvidi.
Skanstes attīstības aģentūra ir partnerības organizācija, kuras dibinātāji ir Skanstes apkaimes nozīmīgākie attīstītāji un nekustamo īpašumu īpašnieki. Tās mērķis ir veidot Skansti par 21. gadsimta Rīgas vizītkarti – par investīciju magnētu pilsētā, par vietu Eiropas mēroga notikumiem un, pats svarīgākais, par kvalitatīvu un ekoloģisku vidi biznesam un pilsētnieku dzīvošanai.
