Banku analītiķi: Latvijas ekonomika šogad varētu augt par apmēram 3-4%

«Swedbank» jaunākā ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA atzīmēja, ka eksportētājiem šā gada pirmais ceturksnis rādās gana veiksmīgs, kas liek domāt, ka eksports varētu būt spēcīgs izaugsmes virzītājs.

Tostarp viņa minēja, ka maksājumu bilances dati liecina par labu eksporta sniegumu, proti, nominālais preču un pakalpojumu eksports janvārī un februārī audzis vidēji par 10,3%. Apmēru kāpums gan būs nedaudz mazāks, jo eksporta produkcijas cenas kāpj.

Tāpat Vildava atzīmēja, ka savukārt nozaru dalījumā uzņēmēju pusē gada sākumā īpaši labi veicies apstrādes rūpniekiem, kam izdevies audzēt pievienoto vērtību par 10%. Par apstrādes rūpniecības spēcīgo sniegumu varēja noprast no apstrādes rūpniecības datiem - ražošanas apmēri pirmajos divos mēnešos auguši par aptuveni 6%, kamēr 2016.gadā vidēji pieaugums bija par 5%. Tāpat labs gada sākums šķietami padevies transporta un loģistikas sektorā - pārkrauto kravu apmēri ostās un pārvadāto kravu apmēri pa dzelzceļu pirmajā ceturksnī auguši.

«Nupat arī būvnieki izkārpījušies ārā no bedres - Centrālās statistikas pārvaldes preses ziņojumā minēts, ka būvniecība augusi par 8%. Tas, visticamāk, saistīts gan ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanu, gan spriganāku investīciju aktivitāti uzņēmumu pusē,» klāstīja Vildava.

Viņa arī atzīmēja, ka uzņēmumu kredītportfelis martā audzis jau par 5,1%, salīdzinot ar pērno martu.

Vildava norādīja, ka «Swedbank» pašreizējā IKP izaugsmes prognoze šim gadam ir 3%. «Uzlabojoties ārējam pieprasījumam, šogad eksports varētu pārņemt stafetes kociņu no mājsaimniecību patēriņa kā IKP dzinuļa. Lai gan algas šogad augs straujāk, atgriezusies arī mērena inflācija, kas reālo pirktspēju mazina. Par labu eksportam liecina arī šodien iznākušie dati par ES un eirozonas, galveno Latvijas eksporta tirgu, IKP - izaugsme saglabājas stabila. Tāpat noskaņojuma dati turpina uzrādīt optimismu. Ekonomikas sentimenta rādītājs ES un eirozonā sasniedzis augstāko rādītāju gandrīz desmit gadu laikā, bet iepirkumu menedžeru indekss eirozonā turpina sist rekordus, sasniedzot augstāko vērtību sešu gadu laikā,» klāstīja «Swedbank» ekonomiste.

«SEB bankas» ekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka pagājušā gada nogalē vērojamā ekonomikas aktivizēšanās šā gada pirmajos trijos mēnešos ir kļuvusi pārliecinošāka.

«Pagaidām aina par ekonomikā notiekošo ir nepilnvērtīga. Tomēr pieejamā informācija liecina, ka nozīmīgu ieguldījumu ir sniegusi rūpniecība, kuras apmēri gada laikā ir kāpuši par 10%. Tendences eirozonā norāda uz labām iespējām izaugsmi rūpniecībā, kā arī eksportā turpināt. Nedaudz negaidīti, taču arī būvniecība uzrāda pieaugumu (+8%). Šogad būvniecības ieguldījums izaugsmē pamazām pieņemsies spēkā, pastiprinoties gada otrajā pusē. Tikmēr nedaudz mērenāk ir augušas pakalpojumu nozares - +3%. Šogad patēriņš turpinās augt, taču temps būs salīdzinoši viduvējs. Tāpat veiksmīgi gads ir iesācies tranzīta nozarei, kaut šīs nozares ilgāka termiņa perspektīvas ir pilnas nenoteiktības. Lēnas, bet pozitīvas vēsmas uzrāda arī kreditēšana un nekustamā īpašuma tirgus, kas turpmākajos gados turpinās pamazām uzsilt, tādējādi veicinot patēriņu,» sacīja Gašpuitis.

Viņš atzīmēja, ka «SEB bankas» IKP prognoze šim gadam tiek saglabāta iepriekšējā - IKP šogad palielināsies par 3,5%.

«Tuvāko gadu laikā izaugsmes temps nedaudz paātrināsies, kas veido labvēlīgu vidi reformu turpināšanai, jo īpaši primāri ir noturēt nodokļu reformas virzību. Tikmēr bažas rada globālie politiskie riski, kas var iedragāt vērojamās tendences ekonomikā. Pagaidām tā ir spējusi šos riskus veiksmīgi ignorēt. Neskatoties uz labvēlīgām perspektīvām, arvien skaidrāk sāk iezīmēties darbaspēka trūkuma aktualitāte, kas jau drīzumā atsevišķām nozarēm kļūs par nopietnu attīstības bremzi,» klāstīja Gašpuitis.

Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka šis gads Latvijas ekonomikā sācies ar ļoti pozitīvām tendencēm un Latvijas ekonomikas sasniegusi straujāko izaugsmi pēdējo četru gadu laikā. «Līdz ar to šobrīd arvien vairāk ir skaidrs, ka faktori, kas iepriekšējos gados bremzēja Latvijas ekonomikas izaugsmi, beidzot ir palikuši aiz muguras un šogad Latvijai ir ļoti laba iespēja atkal kļūt par vienu no straujāk augošajām ekonomikām ES, un līdz ar to pārvarēt nu jau vairākus gadus ieilgušo ekonomikas stagnāciju,» viņš sacīja.

Āboliņš atzīmēja, ka pirmā ceturkšņa IKP dati arī apstiprina bankas jau iepriekš pausto prognozi, ka ekonomikas izaugsme Latvijā šogad varētu būt gandrīz divas reizes straujāka nekā pērn un IKP izaugsme šogad varētu pārsniegt pat 4%. Savukārt pie labvēlīgas faktoru sakritības izaugsme šā gada nogalē un nākamā gada sākumā uz kādu brīdi varētu pietuvoties pat 5% robežai.

«Tas, ka Latvijas ekonomikas izaugsme sāk uzņemt apgriezienus, sāka iezīmēties jau pērnā gada nogalē un ir saistīts gan ar pozitīvām tendencēm ārējā vidē, gan ar aktīvāku ES fondu apguvi Latvijā. Tā rezultātā šā gada pirmajos mēnešos rūpniecības izlaide augusi par 10%, preču eksports par 9%, pakalpojumu eksports par 12%, savukārt valsts budžeta investīcijas pat par 41%, kas lielā mērā ir saistīts ar norisēm ārpus Latvijas,» klāstīja Āboliņš.

Viņš arī minēja, ka pēdējā pusgada laikā dažāda veida patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma rādītāji ASV un eirozonā sasnieguši augstākos līmeņus pēckrīzes periodā, pasaules tirdzniecībā pēc ilgāka laikā atkal vērojams diezgan straujš (7-8%) kāpums, Krievijas ekonomika pakāpeniski atgriežas pie pozitīvas izaugsmes un pagājušajā mēnesī Starptautiskais valūtas fonds paaugstināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam.

Savukārt no iekšējiem faktoriem, pēc Āboliņa teiktā, Latvijas ekonomikā turpina dominēt ES fondu jautājums, kur beidzot ir sākusies to aktīvāka apguve. Tāpat, pēc sākotnējā IKP novērtējuma, būvniecības izlaide pirmajā ceturksnī augusi par 8%. Papildus tam būvniecības noskaņojuma radītāji pēdējos mēnešos kļūst arvien labāki, savukārt reģistrētais bezdarbs šogad sāka samazināties jau februārī, kas ir ļoti netipiski ziemas mēnešiem. «Tas viss kopumā liek domāt, ka būvniecības aktivitāte vēl tikai uzņem apgriezienus un nākamajos ceturkšņos gaidāma daudz straujāka izaugsme,» viņš teica.

Tāpat Āboliņš norādīja - ja ārējā vide arī turpmāk būs tikpat labvēlīga kā šobrīd un pasaulē vai Eiropā nenotiks kādi jauni politiski vai finanšu satricinājumi, tuvākajos 2-3 gados Latvijā iespējama pat ļoti strauja izaugsme.

Savukārt «DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka ekonomikas pieaugums pirmajā ceturksnī ir paātrinājies straujāk, nekā bija gaidīts, sasniedzot 3,9% gada laikā. Savukārt ceturkšņa laikā IKP pieaudzis par 1,5%.

«Lielākā nenoteiktība bija par celtniecības rezultātiem. Nav šaubu, ka gads nozarei kopumā būs ražīgs, taču rezultātus atsevišķos ceturkšņos noteiks tas, cik ātri izdosies ķerties pie lielo projektu īstenošanas, kā tie atspoguļosies statistikā,» teica Strautiņš.

Viņš norādīja, ka jau pirms šodienas ziņas nebija šaubu, ka strauji attīstās rūpniecība un eksportējošās pakalpojumu nozares. Ekonomiskās aktivitātes pacēlums notiek visā Baltijā, tostarp Lietuvā IKP pieauguma temps pirmajā ceturksnī bija pat vēl nedaudz straujāks jeb 4,1%. «Straujāka izaugsme vienā no trim valstīm stimulē pārējās, tāpat tās līdzīgi ietekmē notikumi citur pasaulē,» piebilda Strautiņš.

Viņš arī atzīmēja - ja reiz paātrinājums ir sācies, tad bez spēcīga negatīva šoka no ārpuses tas tik drīz neapstāsies. "Straujāka izaugsme palielina optimismu, lielāks optimisms paātrina izaugsmi," minēja "DNB Bankas makroekonomikas eksperts.

«Šāds IKP pieaugums pirmajā ceturksnī faktiski garantē, ka šogad kopumā tas pārsniegs 4%. Ekonomika turpinās kāpināt tempu arī vismaz divos turpmākajos gados. Atšķirību starp pieauguma tempu 2016.gadā un 2017.gadā pirmkārt noteiks investīcijas. Eksports strauji attīstījās arī pērn, patēriņš būs diezgan remdens arī vēl šogad, taču notikumi darba tirgū agri vai vēlu sasildīs arī to,» teica Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 3,9%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo laika periodu. Arī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem Latvijas ekonomika minētajā laika periodā ir augusi par 3,9%.

Savukārt 2017.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada ceturto ceturksni, IKP apmērs, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, ir palielinājies par 1,5%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām 2017.gada pirmajā ceturksnī tiks publicēts 31.maijā.