RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

LTA: Nodokļu reforma paredz būtiski palielināt darba spēka izmaksas mazajiem darba devējiem

LETA
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs | Foto: Evija Trifanova/LETA

Nodokļu reforma paredz būtiski palielināt darba spēka izmaksas mazajiem darba devējiem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš skaidroja, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu mazajiem uzņēmumiem būs jāatrod vairāk nekā 13 miljoni eiro, lai varētu vismaz saglabāt savu uzņēmumu darbību.

«Turpinās plānveidīga valdības rīcība mazo uzņēmumu darbības apgrūtināšanā un lielo starptautisko uzņēmumu darbības izmaksu samazināšana. Tā jau kases aparātu noteikumu maiņā mazajiem uzņēmumiem uzliktas nesamērīgas visu kases aparātu, sistēmu, tirdzniecības automātu un kases automātu sertifikācijas izmaksas un ierobežots iepriekšminēto uzskaites ierīču tirgus monopolizēšanas virzienā,» teica LTA prezidents.

Bet LTA padomes dalībnieks Raimonds Nipers atzīmēja, ka nodokļu reforma attiecībā uz nodokļu sloga samazināšanu par 3-6% mazajiem uzņēmējiem rada nenopietnu iespaidu. «Nodokļu plaisa darba ņēmējiem ar darba algu 800 eiro, salīdzinot ar Latviju atstājošo iedzīvotāju populārāko gala mērķi Lielbritāniju, ir gandrīz 400%. Proti, lai saņemtu 1000 eiro uz rokas Lielbritānijā, nodokļos jāsamaksā 198 eiro, bet, lai šādu summu saņemtu uz rokas Latvijā, nodokļos jāsamaksā 769 eiro.»

Minimālās algas lielums ir problēma nodarbinātībai valsts reģionos, piebilda Nipers. Darbiniekiem, saņemot minimālo darba algu, netiek nodrošināts minimālais iztikas līmenis. Tādēļ darbiniekiem nav motivācijas strādāt. Un darba devējiem ir problēmas ar minimālas algas kopējas summas izmaksu nodrošināšanu 470 eiro apmērā, jo šo summu darbinieks bieži vien nenopelna.

«FM piedāvā ar 2018.gadu palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, kur darbinieks uz rokas saņemtu 367 eiro. Mazajiem uzņēmumiem ar desmit darbiniekiem gadā darba algas palielinājums izmaksās ap 7500 eiro. Pēc «Lursoft» datiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) šāda gada peļņa vien ir 6% uzņēmumu. Valstī saņem minimālo algu vai mazāk 23% jeb 175 000 strādājošo, un tieši reģionos nodarbinātie saņem reālo minimālo darba algu. Minimālas algas palielināšanas rezultātā reģionos tiks likvidēti ap 20 000 mazo un vidējo uzņēmumu, bez darba paliks ap 60 000 cilvēku,» bažas pauda Nipers.

Pēc Nipera domām, valdībai vajadzētu atrisināt divas taisnīgas nodokļu reformas veikšanai atrisināmas problēmas. Pirmkārt, veikt būtiskas strukturālas reformas sabiedriskajā sektorā, otrkārt, valdībai jāvienojas ar pašvaldībām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, lai nodrošinātu iespēju samazināt izmaksas «mazo algu» maksātājiem.

Tāpat valdībai būtu jāuzklausa mazo uzņēmumu un sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju pārstāvniecības, piemēram, Latvijas MVU konfederācija, Latvijas Pretnabadzības platforma un citas, tai skaitā LTA, uzsvēra Danusēvičs, piebilstot, ka LTA aplēses liecina, ka FM plānoto kases aparātu un nodokļu reformu kopējās izmaksas mazajiem uzņēmumiem tuvojas 100 miljonu summai.

Kā ziņots, FM izstrādātās nodokļu politikas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa ( IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.

Tās ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Ministru kabinets 3.maijā vienojās uz nedēļu atlikt lēmuma pieņemšanu par Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2020.gadam.

Tāpat ziņots, ka šogad 1.janvārī stājās spēkā noteikumi par jaunajām kases aparātu un sistēmu prasībām, kurām uzņēmējiem jāpielāgojas līdz šā gada 1.jūlijam.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem atbilstošo kases aparātu, hibrīda kases aparātu un kases sistēmu lietošana visiem nodokļu maksātājiem, izņemot padziļinātās sadarbības programmas dalībniekus, obligāti jāsāk ne vēlāk kā 2017.gada 1.janvārī. Tomēr, tā kā uzņēmēju gatavība, pielāgoties jaunajām prasībām, vērtējama kā zema, Valsts ieņēmumu dienests (VID) iepriekš paziņoja par sešu mēnešu pārejas periodu. Tas nozīmē, ka jaunām prasībām atbilstošus kases aparātus un sistēmas jāsāk lietot no 1.jūlija.

Savukārt padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā iekļautie nodokļu maksātāji jaunajām tehniskajām prasībām atbilstošos kases aparātus, hibrīda kases aparātus un kases sistēmas jāsāk lietot ne vēlāk kā 2019.gada 1.janvārī.

Latvija "Saskaņa" Alkohols
0 Komentāri