LB ekonomists: Apstrādes rūpniecībā gads sācies visai cerīgi

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Makare/LETA

Šis gads Latvijā apstrādes rūpniecībai sācies visai cerīgi, un arī tā turpinājums izskatās būs visai labs, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» atzīst centrālās bankas ekonomists Igors Kasjanovs, komentējot šodien publiskotos jaunākos apstrādes rūpniecības datus.

Viņš atzīmē, ka 2017.gada pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecībā izlaide auga par 6,7% salīdzinājumā ar 2016.gada pirmo ceturksni, kas vērtējams kā ļoti labs rezultāts un sniedza būtisku pienesumu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes paātrinājumā. Tostarp apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apmērs martā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieaudzis par 2,4%, bet gada laikā - par 7,4%.

Vienlaikus Kasjanovs piebilst, lai arī enerģētikā izlaide salīdzinājumā ar februāri ir samazinājusies par 3,1%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu vērojams kāpums par 19,1%. To noteica ražīgs periods elektroenerģijas ražošanā - pali Latvijā sakrita ar vēsāku periodu Skandināvijā, kas ļāva pilnā mērā izmantot ģeogrāfiskās priekšrocības un saražoto elektroenerģiju eksportēt.

Latvijas Bankas ekonomists arī norāda, ka atsevišķu apakšnozaru veikums mēneša dalījumā kā vienmēr neko daudz par tendencēm nepasaka, jo vairāku mēnešu kopskatā apakšnozaru svārstīgums izlīdzinās. «Ja raugās pirmā ceturkšņa kontekstā, tad jāuzteic tās apakšnozares, ko retāk pierasts minēt kā galvenās nozares vilcējas - datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, dažādu mehānismu un automobiļu un to sastāvdaļu ražošana. Tāpat spēcīgs gada kāpums ir arī metālizstrādājumu ražošanā, kas kombinācijā ar labiem būvmateriālu ražošanas datiem apliecina IKP datu relīzē minēto būvniecības aktivitātes stiprināšanos. Datos redzams arī būtisks kāpums apģērbu ražošanā - nozare, vērtējot pēc izlaides apmēriem, ir salīdzinoši maza, tādēļ vienas rūpnīcas atklāšanai ir būtiska nozīme. Ar negatīvu pieskaņu jāmin apstrādes rūpniecības lielākā apakšnozare kokrūpniecība - gan februāra, gan marta dati izrādījušies ļoti nepārliecinoši, kā rezultātā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada veikumu vien neliels kāpums. Nozares pārstāvji gan teic, ka nekādu fundamentālu pārmaiņu nav, visticamāk, tuvākajos mēnešos redzēsim tālāku nozares izaugsmi – varbūt gan ne tik strauju kā iepriekšējos gados,» pauž Kasjanovs.

Viņš arī uzsver, ka 2017.gads nozarei iesācies visai cerīgi, un arī tā turpinājums izskatās visai labs. «Ārējā vidē jūtama pakāpeniska situācijas uzlabošanās, ko atspoguļo arī Latvijas rūpnieku rezultāti un atbildes Eiropas Komisijas noskaņojuma apsekojumā. No pēdējā apsekojuma jāizceļ tas, ka gan pasūtījumu apmēru, gan nākotnē prognozētā izlaides apmēra novērtējums ir sasniedzis sen nebijušus augstumus. Arī prognozētā ražošanas jaudu noslodze sasniegusi savu kārtējo rekordu,» piebilst Latvijas Bankas ekonomists, atzīmējot, ka apsekojumā 37,4% rūpnieku min pieprasījuma trūkumu kā būtisku ierobežojošu faktoru un tik zemu šis rādītājs ir bijis vien pirms-krīzes periodā. Pamazām gan pieaug arī to rūpnieku īpatsvars (16,6%), kas atzīst, ka darbaspēka piesaiste ir nopietns attīstību ierobežojošs faktors.

«Nevarētu teikt, ka šis rādītājs vēsturiskā kontekstā ir ļoti augsts, jo ir bijuši brīži, kad gandrīz katrs otrais rūpnieks šo faktoru ir atzīmējis kā nozīmīgu. Par ko tas liecina? Šobrīd nesteigtos apgalvot, ka nozarē valda vispārējs darbaspēka trūkums - drīzāk tās joprojām ir spēju/zināšanu neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu kombinācijā ar reģionālām disproporcijām. Arī turpmākajos gados, visticamāk, turpināsies noturīgs atalgojuma kāpums nozarē. Līdz ar to rūpniekiem ir jāapzinās, uz kā rēķina šo atalgojuma kāpumu varēs nodrošināt. Tiem rūpniekiem, kuriem pašlaik ir augstāka rentabilitāte, ir iespējama pievienotās vērtības pārdale par labu darba ņēmējiem - vienkāršoti sakot - peļņas pārdale no darba devēja par labu darba ņēmējam. Citiem - jādomā par to, kā kāpināt produktivitāti un pelnītspēju,» uzsver Kasjanovs.

Viņš arī atzīmē, ka, tāpat kā citu tautsaimniecības dalībnieku, arī rūpnieku skati šobrīd pavērsti potenciālās nodokļu reformas virzienā. «Runājot ar rūpniekiem, izkristalizējas viens, centrālais viedoklis - galvenais, lai nākotne būtu plānojama, attiecīgi nepieciešami skaidri lēmumi par to, kas un kad tiks darīts, lai varētu veikt ilgtermiņa lēmumus, izsvērt investīciju projektus. Lieka kavēšanās tikai paildzinātu neskaidrības periodu,» norāda Latvijas Bankas ekonomists.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajā ceturksnī, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 8,7% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo laika periodu. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 6,7%.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu