Nodokļu reforma varot radīt ievērojamus zaudējumus pašvaldību budžetos

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Renāte Briede / LETA

Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) uzskata, ka vēl nepieciešamas nopietnas diskusijas par nodokļu reformas pamatnostādņu ieviešanas veidu, jo pašreizējais reformas modelis draudot ar ievērojamu pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumu, informēja apvienības padomnieks Rolands Pētersons.

RACA atsaucas uz Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta ziņojumu par Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.- 2020.gadam potenciālo ietekmi uz Latvijas pašvaldībām.

Pēc RACA valdes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa paustā, pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājums novedīs pie sliktākiem vai dārgākiem izglītības, transporta, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un citiem pašvaldību kompetencē esošiem pakalpojumiem. «Iedzīvotāji no iecerētās reformas varbūt iegūs dažus eiro šodien, taču ilgtermiņā tos tāpat zaudēs caur dzīves kvalitātes krišanos savās pašvaldībās,» norāda Pētersons.

RACA rūpīgi sekošot nodokļu reformas ieviešanai un konkrētiem no tās izrietošiem normatīvo aktu projektiem, un aktīvi iesaistīsies diskusijās gan ar FM un valdību, gan Saeimas komisijām, uzsvēra Krauklis.

RTU ekonomistu pētījums balstās uz vienas konkrētas pēc dažādiem parametriem vidējas Latvijas pašvaldības - Dobeles novada - ieņēmumu, kā arī citu būtisku novada sociāli ekonomisko rādītāju analīzi laika periodā no 2017. līdz 2010.gadam, ja tiktu precīzi ieviesti nodokļu politikas pamatnostādņu plānā paredzētie pasākumi. Galvenie secinājumi - pašvaldības ieņēmumi būtiski samazinātos, un radīto deficītu varētu segt tikai ar drastiskiem pasākumiem, proti, ievērojamu kapitālieguldījumu samazinājumu un daudzu pašvaldības struktūru darbinieku atlaišanu, skaidro Pētersons.

Pēc viņa paustā, nodokļu reformas plānā iecerētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) pamatlikmes samazināšana no 23% līdz 20% novestu pie pašvaldības kopējo IIN ieņēmumu samazinājuma par 13%. Savukārt visu plānoto IIN izmaiņu efekts uz Dobeles pašvaldības IIN ieņēmumiem būtu to samazinājums no 11,5 miljoniem 2016.gadā līdz 8,8 miljoniem 2010.gadā jeb par aptuveni 24%.

Vienlaikus Pētersons norādīja, ka nodokļu reformas plānā paredzētais minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro novestu pie bezdarba līmeņa pieauguma Dobeles novadā no 7,3% līdz 9,2%. Darbu kopumā zaudētu 234 cilvēki, tajā skaitā pašvaldības struktūrās - 51.

Jau ziņots, ka valdība šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 30.jūnijam.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu