Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

ĀIPL: Nodokļu reformas ieviešana 2018.gadā neļaus to īstenot kvalitatīvi

Foto: Zane Bitere/LETA

Apstāklis, ka jaunā nodokļu sistēma patlaban tiek virzīta, lai tā stātos spēkā jau ar 2018.gadu, neļaus to īstenot pietiekoši kvalitatīvi un pārdomāti, liecina Ārvalstu investīciju padomes Latvijā (ĀIPL) pozīcijas uzmetums par nodokļu politiku un nodokļu administrēšanu pirms rītdien gaidāmās tikšanās ar valdības pārstāvjiem.

ĀIPL mājaslapā pieejamajā pozīcijas uzmetumā teikts, ka likums attiecībā uz uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) tiek rakstīts no jauna un tik īsos termiņos, ka tā daudzpusīga izvērtēšana nebūs iespējama.

ĀIPL uzskata, ka šādai valstiska mēroga un ilgas ietekmes iniciatīvai, pirmkārt, ir jābūt ļoti kvalitatīvai. Proti, lai uzņēmumiem nenāktos saskarties ar situācijām, ka jau pirmajā vai otrajā gadā pēc jaunās sistēmas ieviešanas, tās normas ir atkal jāprecizē vai jāpapildina. Tas, cik bieži normatīvais akts ir jāgroza, tieši norāda uz tā kvalitāti. Tāpat nodokļu sistēmas maiņa ir lieliska iespēja vienkāršot piemērošanu un samazināt administratīvo slogu, kas būtu jāizmanto.

ĀIPL iesaka nodokļu reformas spēkā stāšanos atlikt un īstenot ne ātrāk kā ar 2019.gadu, kā arī rūpīgi izvērtēt pārejas noteikumus. Tāpat ir būtiski, ka pēc jauno nodokļu pamatprincipu ieviešanas, tie paliek nemainīgi ilgtermiņā. Proti, ka pēc pārorientēšanās uz citu uzņēmumu ienākuma nodokļa modeli, tas tiek saglabāts uz desmit gadiem vai ilgāk.

«Jauno nodokļu politikas pamatnostādņu īstenošana ir īpaši piemērots laiks, kad koncentrēties gan uz nodokļu sistēmas kvalitāti, gan pārskatīt iepriekš piemēroto principu lietderību. Tas, cik labi tiks organizēts šis darbs, ir kritiski, un tā sekas ietekmēs investoru lēmumus attiecībā uz Latviju vēl ilgā laika posmā,» atzīts ĀIPL.

Tāpat kā arī iepriekšējos gados, ĀIPL par prioritāru jomu uzskata ēnu ekonomiku un ar tās samazināšanu saistītos jautājumus. Lai gan Latvija pēdējo gadu laikā ir spējusi pakāpeniski samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, tas joprojām ir augstākais Baltijas valstu vidū un ir lielāks par vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). 2016.gadā Latvijā sasniedza 20,3% lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir krities par vienu procentpunktu.

Arī jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes iekļauj virkni aktivitāšu ēnu ekonomikas apkarošanai un vērtē šo jomu kā svarīgu veiksmīgas nodokļu reformas īstenošanai. ĀIPL uzskata, ka, lai turpinātu samazināt ēnu ekonomikas apjomus, svarīga ir mērķtiecīga un koordinēta tiesībsargājošo iestāžu darbība, stingrāka sodu sistēma un efektīvāka sodu piemērošana, kā arī sabalansēta nodokļu politika - pakāpeniska un ilgtspējīga nodokļa likmju paaugstināšana, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju un nelegālā tirgus riskus.

ĀIPL arī uzsver, ka nodokļu administrēšana ietver virkni aspektu, kuru kopsumma veido uzņēmumu un iedzīvotāju apmierinātību ar nodokļu sistēmu Latvijā un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu, un tajā joprojām ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. Tā ir izvirzīta kā prioritāra joma arī jaunajās nodokļu politikas pamatnostādnēs, savukārt VID savā stratēģijā 2017.-2019.gadam ir izvirzījis vīziju un misiju kļūt par uzticamu sadarbības partneri un īstenot godīgu un efektīvu administrēšanu.

Ārvalstu investoru ieskatā, būtiskākie aspekti nodokļu administrēšanā ir skaidras nodokļu normatīvu prasības un viegla to izpildīšana. ĀIPL iesaka paplašināt normatīvo aktu skaidrošanu ērtā un viegli saprotamā formā, nodrošināt vienotus un publiski pieejamus skaidrojumus sarežģītākos gadījumos vai interpretācijai mainoties, kā arī sniegt atbalstu maziem un jauniem uzņēmumiem piedāvājot vienkāršotu uzskaites un nodokļu aprēķinu programmatūru.

ĀIPL arī iesaka fokusēt VID kontroles funkcijas uz elektroniskām datu pārbaudēm un analīzi, noteikt VID darbībām materialitātes kritērijus atkarībā no iesaistīto nodokļu summu lieluma un pārskatīt VID darbinieku atalgojuma ierobežojumus, lai piesaistītu augstākas kvalifikācijas darbiniekus.

0 Komentāri