BATL prezidente Inga Antāne, diskusijā iezīmēja tranzīta nozares pašreizējo situāciju, atgādinot, ka šī nozare ik gadu Latvijas tautsaimniecībā ienes miljardu eiro, kā arī nodarbina vairāk nekā 80 tūkstošus darbinieku. Norādot, ka Baltijas jūras austrumu krastā ir pasaulē vislielākā ostu konkurence, kur nelielā teritorijā konkurē 12 ostas, Antāne uzsvēra, ka kopējais pārkrauto kravu apjoms ir stabils ar nelielu pieauguma tendenci, kamēr Latvijas ostas ik gadu zaudē kravu apjomus.
Raksturojot pašreizējo situāciju, viņa atgādināja, ka Krievija savas energoresursu un pārējās kravas politiski un stratēģiski ir nolēmusi novirzīt uz savām ostām, kas pēdējos gados piedzīvo strauju izaugsmi, arī šogad ir prognozējams kravu apjoma kritums Latvijā, nodokļu reformas rezultātā, paaugstinot akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, tranzīta nozare vēl vairāk zaudēs savu konkurētspēju, valdība ir pateikusi striktu nē NordStream2 projektam, kas Latvijas tautsaimniecībā ienestu ap 25 miljoniem eiro, nav izstrādāts vienotais tranzīta koridora piedāvājums un nav pieņemta virkne stratēģisku dokumentu.
Auditorkompānijas PriceWaterhouseCoopers (PWC) konsultāciju nodaļas vadītāja Baiba Apine norādīja, ka Krievijas, Baltkrievijas Kazahstānas, kā arī Ķīnas, no kurienes Latvija vēsturiski ir saņēmusi tranzīta kravas un kas tiek minēti kā potenciālie kravu avoti, nākotnes perspektīvas nav spīdošas, vienlaikus atgādinot, ka pat neliela daļa tranzīta kravu no šīm lielvalstīm būtu liels ieguvums Latvijai.
