RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Neizniekosim veiksmi!

FINANCENET
Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākie IKP dati priecē acis, Latvijas ekonomika ir iegājusi straujākas izaugsmes fāzē, norāda «DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. 1.ceturksnī IKP pieaugums sasniedza 4,0%, nedaudz straujāk kā sākotnējā novērtējumā (3,9%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu IKP auga par 1,6%. IKP gada pieauguma tempu turpmākajos ceturkšņos bremzēs darba dienu skaits, taču sagaidāms, ka kāpums tomēr būs ļoti līdzīgs 1.ceturkšņa rezultātam vai lielāks, jo pieņemsies spēkā cikliskā augšupeja, ko veicinās kreditēšana, ES fondi, līdzīgi procesi kaimiņvalstīs, kā arī visas eirozonas ekonomikas sasilšana.

Strautiņš uzsver, ka interesants ir ne tikai kopējais rezultāts, ir arī mēreni pārsteigumi nozaru pusē. Apstrādes rūpniecība ne tikai sniegusi lielāko devumu izaugsmē, bet arī panākusi straujāko gada izaugsmes tempu jeb 10,3%. Šādi turpinot, tā nākamgad varētu kļūt par lielāko nozari. Nedaudz labāks par gaidīto ir arī kāpums tirdzniecībā, acīmredzot skaidrojams ar vairumtirdzniecības, tātad lielā mērā eksportējošas apakšnozares attīstību, jo mazumtirdzniecība tik strauji neaug. Pārsteidzoši spraigs kāpums jeb 5,0% bija izglītības nozarē. Acīmredzot augošs komerciālais apmācību pieprasījums, ES fondu ieguldījumi cilvēkresursos, kā arī augstākās izglītības eksports var nodrošināt šādu rezultātu pie it kā sarūkoša iedzīvotāju skaita.

Savukārt vienīgā sarūkošā nozare izrādījusies finanšu pakalpojumi (-10,7%). Tas acīmredzami ir saistīts ar izmaiņām nerezidentu apkalpošanā. Pārsteidzoši vāja izaugsme ir informācijas un sakaru pakalpojumos jeb 0,1%. Pieejamā informācija par lielākajiem pakalpojumu eksportētājiem zīmē strauja eksporta pieauguma turpināšanos, tāpēc šis ceturksnis uzskatāms par izņēmumu.

Aplūkojot notikumus no IKP izlietojuma puses, nedaudz straujāk par gaidīto audzis mājsaimniecību patēriņš (5,5%), savukārt negatīva ietekme bija mazākam krājumu papildinājumam pēc pērnā gada pārspīlējumiem. Ļoti spēcīgs bija reālais eksporta kāpums jeb 8,3%.

Liepājas Metalurga darbības pirmā apturēšana 2013.gadā ievadīja periodu, kurā IKP dati apbēdināja. Tā ieilgšanas galvenie vaininieki bija Krievijas ekonomiskā krīze, pērn arī ES fondu plūsmas krasa samazināšana. Visā šajā periodā IKP negatīvi ietekmējošs faktors bija mājsaimniecību un uzņēmumu centieni uzlabot savu finansiālo situāciju, visu laiku palielinot uzkrājumus, arī samazinot parādus. Negatīvās inerces svārsts ir sevi izsmēlis, tagad ekonomiku vienlaikus silda gan straujāks eksporta kāpums, gan kreditēšana un ES fondu aprites paātrināšanās. Šajā un dažos turpmākajos gados būs mazāk jāuztraucas par pieauguma tempu, vairāk — par biznesa cikla saprātīgu pārvaldīšanu. Pretēji izplatītam uzskatam, ES fondu plūsmas samazināšanās pēc 2020.gada nav nozīmīgs makroekonomisks risks, jo šajā laikā tautsaimniecību spēcīgi sildīs mājokļu tirgus un RailBaltica būvēšana, ar lielu varbūtību arī šobrīd precīzi neprognozējami, bet aptuveni nojaušami notikumi eksporta nozarēs. Nav bažu par to, ka šo pacēlumu virzošie faktori varētu izsīkt līdz nākamās desmitgades vidum.

Ekonomikas izaugsmes paātrināšanās nebūs laba ziņa visiem, visur un visu laiku. Daudziem uzņēmumiem lielas un pat nepārvaramas grūtības radīs darba tirgus. Ekonomikai augot, daļā uzņēmumu strādājošo skaits palielināsies, kaut kur tam būs jāsamazinās. Straujāks IKP pieaugums var paātrināt, nevis bremzēt iedzīvotāju skaita kritumu atsevišķos reģionos. Rīgā un tās apkārtnē reālais IKP uz iedzīvotāju jau ir tuvs ES vidējam un šajā valsts daļā dzīvojošo cilvēku īpatsvars kāps. Atsevišķas labklājības salas nostiprināsies arī citos reģionos.

Strauja izaugsme uzņēmumiem tātad radīs ne tikai iespējas, bet arī riskus. Plānojot investīcijas, ir jārēķinās ar daudz augstāku atalgojuma līmeni nekā šobrīd. Pretējā gadījumā ieguldītā nauda var izrādīties izniekota. Runājot par tālāku nākotni, jāsargājas no vispārējas ekonomikas pārkaršanas — pārāk krasa mājokļu cenu kāpuma, varbūt arī pārspīlējumiem kreditēšanā. Tā šobrīd vēl šķiet tāla nākotne, bet šis risks jāpatur prātā. Vēsturiski esam sevi parādījuši kā nācija, kas varonīgi pārvar krīzes, bet iznieko iespējas. Šoreiz to vairs nevaram atļauties.

DNB Banka IT Investīcijas Eksports Liepājas Metalurgs
0 Komentāri